Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajā informatīvajā apskatā par demogrāfijas rādītājiem Latvijā norādīts, ka 2023. gadā piedzimis pēdējo simts gadu laikā mazākais bērnu skaits – 14 490 bērnu, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2022. gadā. Pērn pieaudzis trešo un ceturto bērnu īpatsvars dzimušo kopskaitā, taču vērojama interesanta tendence – trešie un ceturtie bērni ģimenēs piedzimst ievērojami retāk Latgalē, kā arī Rīgas reģionā, kur iedzīvotāju vidējais ienākumu līmenis ir augstāks.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija, vērtējot aktuālos demogrāfijas datus, LV portālam norāda, ka trešā bērna valsts atbalsta politika ir nostrādājusi un joprojām ir motivators trešā bērna ienākšanai ģimenē.
“Ģimenes izjūt gan statusa, gan finansiālā atbalsta ietekmi,” secina E. Treija.
Viņasprāt, pienācis laiks ieviest nākamo daudzbērnu ģimeņu atbalsta līmeni – dižģimeni –, kas būtu piešķirams ģimenēm ar pieciem un vairāk bērniem, nodrošinot, piemēram, Goda ģimenes statusu līdz pensijai vai kamēr jaunākais bērns sasniedz pilngadību.
“Lai tiktu līdz trijiem bērniem ģimenē, jābūt arī draudzīgai pirmā un otrā bērna politikai,” sarunā ar LV portālu uzsver Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja.
Viņa uzskata, ka šobrīd tieši finanšu aspekts kļūst arvien spēcīgāks, lai lemtu par bērnu radīšanu.
“Vecāki apzinās: piedzimstot mazulim, ievērojami kritīsies ģimenes ienākumi. Pirmajos 19 bērna dzīves mēnešos, saņemot bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, viena vecāki ienākumi samazināsies par aptuveni 30%,” stāsta E. Treija.
Turklāt ģimenēm Latvijā lielākoties nav uzkrājumu rezerves, kas pusotru gadu spētu nosegt viena ģimenes locekļa ienākumu kritumu. Īpaši liela problēma tā ir tad, ja vēl papildus uzņemtas lielākas saistības, piemēram, paņemts mājokļa kredīts.
Situāciju būtiski pasliktina arī dzīves dārdzības pieaugums, kam pretī netiek likts pienācīgs atbalsts.
“Vidējās un mediānās algas reģionos parāda, ka inflācijai netiekam līdzi, bet ģimeņu pabalsti gadiem ilgi netiek indeksēti un atvieglojumi par apgādājamajiem netiek paaugstināti. Vēl sliktāk – pašvaldības samazina savas brīvprātīgās iniciatīvas un daudzviet sadārdzinās izmaksas par interešu izglītību un ēdināšanu izglītības iestādēs,” situāciju raksturo Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
CSP informatīvajā apskatā arī norādīts, ka visvairāk jeb gandrīz puse no visiem jaundzimušajiem piedzimuši Rīgas reģionā. Taču vienlaikus Rīgas reģionā un Latgalē fiksēti zemākie dzimstības rādītāji uz 1000 sieviešu reproduktīvajā vecumā (15 līdz 49 gadi). Rīgā un Latgalē reģistrēts arī viszemākais trešo bērnu piedzimšanas skaits.
E. Treija situāciju Rīgas reģionā skaidro ar etnisko sadalījumu.
“Krievu tautības ģimenēs bērnu skaits ir vidēji zemāks nekā latviešu ģimenēs. Skaidroju to gan ar tautu paražām, gan nacionālpatriotisma atšķirībām,” norāda E. Treija.
Viņa neslēpj viedokli, ka daudzbērnu ģimeņu skaitu Rīgas reģionā kavē pati pašvaldība.
“Rīgai var pārmest par darbspējīgām un maksātspējīgām ģimenēm nedraudzīgu vidi – pašvaldība ilgstoši ir likusi šķēršļus privātmāju apkaimju attīstībai,” paskaidro Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja.
Bērnu tiesību aizsardzības likums skaidro, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu.
Likumā arī noteikts, ka valstij un pašvaldībai jāatbalsta ģimenes, it īpaši daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti.
Šobrīd valsts nodrošina atbalsta pasākumus daudzbērnu ģimenēm vairākās jomās.
Piemēram, ģimenes valsts pabalsta apmērs ir atkarīgs no audzināmo bērnu (vecumā no viena līdz 20 gadiem) skaita ģimenē. Par vienu bērnu pabalsts ir 25 eiro liels, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), trijiem bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu), bet par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu.
Savukārt vecākam, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus, noteiktas tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas. Strādājošam vecākam, kura aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu, ir tiesības saņemt ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu.
Lai nodrošinātu daudzbērnu ģimenēm piemērotu dzīvesvietu, noteiktas tiesības pretendēt uz mājokļa atbalsta programmā paredzēto galvojumu pirmā mājokļa iegādei. Tā apmērs ir līdz 20% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 20 000 eiro ģimenēm ar trīs bērniem un līdz 30% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 30 000 eiro – ģimenēm ar vairāk par trīs bērniem, ja mājoklis atrodas Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas valstspilsētas un Rīgas valstspilsētai piegulošo novadu administratīvajā teritorijā. Savukārt, ja mājoklis atrodas tālāk no Rīgas, tad piešķiramā atbalsta apmērs var sasniegt pat 50% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro. Savukārt atbalsta programmas “Balsts” ietvaros ir tiesības saņemt neatmaksājamu valsts subsīdiju jeb grantu mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Plašāk par tēmu >>
Ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērni, ir tiesības uz samazinātu nekustamā īpašuma nodokli, atbalstu norēķiniem par elektrību, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu un braukšanas maksas atvieglojumu sabiedriskajā transportā reģionālajos maršrutos.
Daudzbērnu ģimenes var tikt atbrīvotas no valsts nodevas, reģistrējot civilstāvokļa aktu, saņemot rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, Augstākās tiesas maksas pakalpojumus, kā arī izmantot vairākus citus pakalpojumus ar samazinātu valsts nodevu.
Savukārt jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm ir tiesības pieteikties sociālajai stipendijai “Studētgods”.
Izglītojamajiem ir iespēja arī saņemt 50% atlaidi Kultūras ministrijai padoto profesionālās izglītības iestāžu mācību maksai vai izglītības programmu apguvei, kā arī 50% atlaidi uzturēšanās maksai Izglītības un zinātnes ministrijai padoto koledžu un profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcās.
Tāpat daudzbērnu ģimenēm ir tiesības iegūt apliecību “Goda ģimene”, kuras īpašnieki var saņemt vēl citas valsts un privāto uzņēmumu piedāvātās atlaides.
LV portāla infografika
