Kopš 2008. gada arī Latvijā 15. maijs kalendārā ir atzīmēts kā Starptautiskā ģimenes diena, kas šogad pasaulē tiek svinēta jau trīsdesmito reizi. Tradīciju ieviesa Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ar mērķi veicināt sabiedrības un politisko lēmumu pieņēmēju izpratni par ģimeņu vajadzībām mūsdienu mainīgajā pasaulē un zināšanas par sociālo, ekonomisko un demogrāfisko procesu ietekmi uz ģimenēm un cilvēku lēmumiem tās veidot. Tie ir jautājumi, kas kļūst arvien aktuālāki arī pie mums – Latvijā.
“Plānojot valsts ģimeņu ilgtermiņa atbalsta politiku, jāsaprot, ka laiki ir mainījušies,” tā intervijā LV portālam uzsver Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija. Kā pozitīvu piemēru viņa akcentē valstī īstenoto trešā bērna politiku: “Stabilas ģimenes ar diviem bērniem gandrīz vairs nav jāpierunā uz trešo bērnu, jo līdz ar vēl viena bērna ienākšanu ģimenē tai tiek piešķirta diezgan liela atbalsta pakete gan no valsts, gan pašvaldības.”
To apliecina arī statistikas dati: 2022. gadā 25,5% jaundzimušo Latvijā nāca pasaulē kā vismaz trešie bērni saviem vecākiem.
Plašāk par tēmu >>
Mazāk sekmējies ar līdzvērtīgas atbalsta sistēmas izveidi pirmā un otrā bērna ienākšanai ģimenē. “Tam nepieciešami atšķirīgi pasākumi,” Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē šī gada sākumā sacīja E. Treija.
Piemēram, kaut arī valstī izveidotā pabalstu sistēma lielākoties ir mērķēta uz laiku, kad bērns ienāk ģimenē un viņam nepieciešama nemitīga aprūpe, vecākam, kurš to uzņemas, ienākumi tik svarīgā dzīves brīdī tomēr sarūk. Bijušais Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks zināja teikt, ka māmiņai, kura saņem vidējo atalgojumu valstī (2023. gadā tie bija 1537 eiro bruto jeb 1119 eiro pēc nodokļu nomaksas), atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, ienākumi sarūkot līdz pat 300 eiro mēnesī. Savukārt, ja sievietes līdzšinējie ienākumi ir bijuši minimālās algas apmērā, jārēķinās, ka, bērnam piedzimstot, mēnesī būs jāiztiek ar vidēji 109 eiro mazāk.
Jauniem cilvēkiem, kuri vēl nav ieguvuši izglītību, pietiekamu darba pieredzi un līdz ar to sasnieguši stabilu labklājības līmeni, izšķirties par pirmā bērna laišanu pasaulē var būt pietiekami sarežģīts lēmums. Turklāt vecākiem, kuri nav pastāvīgās darba attiecībās, valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalsti nemaz nepienākas.
“Vecuma grupā līdz 30 gadiem arvien vairāk ir māmiņu, kuras nav paguvušas būt sociāli apdrošinātas, nav bijušas darba attiecībās. Ja iepriekš 25 gados cilvēki jau strādāja, tad šobrīd daudzi konkrētajā vecumā joprojām studē vai studijas nupat ir pabeigtas. Līdz ar to nav sociālās apdrošināšanas uzkrājuma un, nākot bērnam pasaulē, labākais, uz ko māmiņa var pretendēt, ir bērna kopšanas pabalsts 171 eiro apmērā. Tādēļ es domāju, ka šādās situācijās būtu jānodrošina iespēja vecāku pabalstu saņemt avansā,” sarunā ar LV portālu pauž E. Treija.
Apkopojot līdzšinējo situāciju un atbildīgo institūciju kompetences demogrāfijas politikā, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks Saeimas apakškomisijas deputātiem uzsvēra, ka “demogrāfiskās tendences ir dinamiskas”, tādējādi tām vajadzīga “pastāvīga politikas uzraudzība un pielāgošana”, vienlaikus piebilstot, ka “demogrāfisko izaicinājumu risināšana nav īstermiņa uzdevums, tā prasa ilgtermiņa plānošanu un ilgtspējīgas politikas”. Līdz šim tā bijusi drīzāk fragmentāra, nevis saskaņota.
Tomēr Daudzbērnu ģimeņu asociācijas pārstāve iepriekš minētajā apakškomisijas sēdē aicināja domāt arī īstermiņa risinājumu virzienā. “Dzimstības koeficients ir samazinājies dažos pēdējos gados, kad piedzīvojām papildu negatīvos faktorus – dzīves sadārdzinājumu un karu. Šādos brīžos valstij ir jāveic pretcikliska politika, lai īstermiņā mazinātu nedrošību par rītdienu un mudinātu ģimenes lēmumu par vēl vienu bērnu neatlikt,” sacīja E. Treija.
Dinamiska un elastīga pieeja – tās līdz šim Latvijā neapšaubāmi ir pietrūcis. Kā redzams LV portāla sagatavotajā infografikā par valsts nodrošināto pabalstu sistēmu ģimenēm ar bērniem, daļa no tiem nav mainīti pat vairāk nekā 10 gadu un kopumā tā ir vairāk pretimnākoša tiem, kuri spējuši nodrošināt stabilu darbu un ienākumus, kam savukārt nepieciešams gan laika ieguldījums, gan pūles. Statistika liecina, ka vairāk nekā pusei māšu, kurām piedzimst pirmais bērns, jau ir iegūta augstākā izglītība. Pieaug bērnu skaits, kuri piedzimst sievietēm pēc 40 gadiem.
Taču nekas neliecina, ka varētu notikt “dinamiskas” pārmaiņas, jo naudas valstij ir tik, cik ir. Turklāt pabalsti ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē demogrāfiju. Tāpat ir gadiem neatrisinātās bērnudārzu rindas, veselības aprūpes pieejamības un citi problēmjautājumi, ar kuriem saskaras ne tikai ģimenes ar bērniem. Elastīgāka pieeja, piemēram, domājot par bērna pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību, – šāds aicinājums vairākkārt izskanēja arī LV portāla intervijās ar sešpadsmit ģimenēm Latvijā, vaicājot, kas valstij būtu jādara, lai tā izkāptu no “demogrāfiskās bedres”.
Plašāk par tēmu >>
Demogrāfijas lietu padome šī gada februārī uzdeva sagatavot demogrāfijas politikas attīstības ziņojumu, kas Labklājības ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju un visām pārējām ministrijām ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 1. jūlijam. Jāpiebilst, ka nu jau likvidētā Pārresoru koordinācijas centra paspārnē savulaik tapusī tautas ataudzes stratēģija “Ģimene – Latvija – 2030 (2050). Atjaunojamies!” neieguva oficiāla plānošanas dokumenta statusu.
Svarīgi! Infografikā apkopotā informācija par ģimenēm pieejamajiem pabalstiem nav pilnīga, jo dažādus atbalsta pasākumus saviem iedzīvotājiem Latvijā nodrošina arī pašvaldības. Tāpat jāmin, ka tiek nodrošināti pabalsti īpašām mērķgrupām saistībā ar bērna veselības stāvokli vai ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Piemēram, šogad no 106,72 līdz 160 eiro tika paaugstināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, kā arī atbalsta apmērs ar celiakiju slimiem bērniem.
