FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Latvijas sabiedrība noveco, dzimstība samazinās, darba tirgū ienāk mazāk strādājošo, vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju darbspējīgajā vecumā bērnu nav, pensijas budžeta rezerve ir tikai pusgadam. Tie ir daži fakti no ziņojuma “Par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm”, kurā secināts: izmaiņas pensiju sistēmā nav veicamas, jo tādējādi tiktu apdraudēti sistēmas pamatprincipi un ilgtspēja. Tomēr ir priekšlikumi arī daudzbērnu un pārējo vecāku atbalstam pensijas gados.
Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts izskatīšanai valdībā, sagatavots saskaņā ar 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos”. Saeimas uzdevumā Ministru kabinetam jāizstrādā risinājums sociāli taisnīgu pensiju nodrošināšanai bērnu vecākiem.
2023. gadā bija 437,4 tūkstoši vecuma pensijas saņēmēju. Vidējais vecuma pensijas apmērs (kopā ar piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam) bija 538,05 eiro mēnesī.
2023. gadā vidējais pensijas apmērs jaunpiešķirtajām vecuma pensijām bija 573,98 eiro. No tām 14,8% tika piešķirtas priekšlaikus.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem par 2023. gada oktobri 63 tūkstoši personu jeb 14,5% no visiem uzskaitē esošajiem vecuma pensijas saņēmējiem vecuma pensiju pieprasījuši no agrāka vecuma. Visvairāk minēto iespēju izmantojušas personas, kas strādājušas kaitīgos un smagos darba apstākļos (22 527), bērna ar invaliditāti vecāki un piecu bērnu vecāki (13 695), personas ar invaliditāti uz mūžu (11 220).
2023. gada desmit mēnešos vecuma pensija ar atvieglotiem noteikumiem piešķirta 208 personām, kuras līdz astoņu gadu vecumam aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus.
Vidējais piešķirtais vecuma pensijas apmērs ir 414,49 eiro, proti, 76% no jaunpiešķirto vecuma pensiju vidējā apmēra vispārējā gadījumā. Pieprasot vecuma pensiju pirms likumā noteiktā vispārīgā pensionēšanās vecuma, pensijas apmērs ir mazāks, jo pensijas kapitāls tiek izdalīts uz prognozēto mūža ilgumu pēc aiziešanas pensijā, kas savukārt ir lielāks, ja pensijā dodas ātrāk. Arī apdrošināšanas stāžs un attiecīgi darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls ir mazāks nekā tad, ja persona būtu turpinājusi strādāt un pensiju pieprasītu vēlāk, – sasniedzot vispārējo pensijas vecumu.
Periodu, kad persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ieskaita apdrošināšanas stāžā. Tā laikā sociālās iemaksas no budžeta veic valsts.
Pensiju likumā noteiktajā pārejas periodā finansiāli papildus tiek atbalstīti arī tie, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem (no kuriem vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996. gada), bet kuru ienākumi ir bijuši zemāki nekā vidēji valstī. Proti, pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (1996.–1999. g.) tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet vidējā alga valstī.
2023. gadā vecuma pensiju aprēķinā piemērojamā vidējā aktualizētā iemaksu alga valstī par laika periodu no 1996. līdz 1999. gadam ir 1397,94 eiro, kas pieaugusi vairāk nekā 13 reižu (ikgadējo pensijas kapitāla indeksu piemērošanas rezultātā).
Ja konkrētā atvieglojuma nebūtu, tad pensijas apmērs būtu ievērojami zemāks nekā piešķirtais apmērs. 2023. gada oktobrī no visām jaunpiešķirtajām vecuma pensijām 56% pensiju tika piemērots minētais atvieglojums, t. sk. daudzbērnu vecākiem.
Valsts pensiju sistēma ir saistīta ar valsts ekonomisko situāciju un pensiju nelielo apmēru, kam iemesls ir zemās darba algas, atviegloti sociālās apdrošināšanas iemaksu režīmi, augstais aplokšņu algu īpatsvars. Šādos gadījumos tiek garantēta minimālā pensija, t. i., ja personai aprēķinātās pensijas apmērs ir zems, valsts piemaksā līdz noteiktajam minimumam.
2023. gada desmit mēnešos 17% personu (12% – sieviešu, 5% – vīriešu), kurām vecuma pensija tika piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem, ja aprūpēti pieci vai vairāk bērni, pensija noteikta minimālajā apmērā (no visām jaunpiešķirtajām vecuma pensijām konkrētais īpatsvars bija 15%). Attiecīgajām personām faktiskais apdrošināšanas stāžs ir krietni zemāks nekā pārējiem – vidēji 24 gadi –, no kuriem tikai 11 gadi ir uzkrāti pēc 1996. gada 1. janvāra.
Tas ir salīdzinoši mazs ieguldījums solidaritātes sistēmā, kura balstās uz personu individuālajām iemaksām.
Vērtējot Latvijas iedzīvotājus, kuri dzimuši no 1958. līdz 2005. gadam, pēc ienākumiem, statistika ataino, ka 2022. gadā ienākumi bijuši 81% personu, savukārt 19% personu ienākumu nav bijis. Salīdzinājumā augstais iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ienākumu nav bijis, tiek skaidrots ar to, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datubāzē ietverti arī tie iedzīvotāji, kuri dzīvo ārzemēs, bet nav snieguši ziņas par deklarēto dzīvesvietu ārpus Latvijas.
Iedzīvotāju kopskaits Latvijā ilgstoši ir mazinājies gan negatīva iedzīvotāju dabiskā pieauguma, gan migrācijas, gan augstās mirstības rezultātā. Jauniešu skaits ir krities, un šobrīd tas ir mazāks nekā citās vecumgrupās. Toties iedzīvotāju īpatsvars tuvāk pensijas vecumam manāmi palielinās. Tas raksturo Latvijas un arī citu Eiropas valstu demogrāfijas tendences – iedzīvotāju vecumstruktūra mainās sabiedrības novecošanas rezultātā.
35% iedzīvotāju, kuri dzimuši laikposmā no 1958. līdz 2005. gadam, nav bērnu. Turpretī vecumā virs 40 gadiem, ko var pieņemt kā vecumu, kad vislielākā iespējamība būt vecākam jau ar trim vai vairāk bērniem, 18% iedzīvotāju vispār nav bērnu, 63% ir viens vai divi bērni, bet 18% iedzīvotāju ir trīs vai vairāk bērni.
Jebkādu jaunu garantiju un atvieglojumu ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursu nepieciešamību, kas pie samērā augstās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un strauji sarūkošā darbaspēka nebūtu realizējams, nepiesaistot lielus valsts pamatbudžeta līdzekļus vai nepaaugstinot pensionēšanās vecumu visiem sistēmas dalībniekiem, secinājumos norāda Labklājības ministrija.
Ja pieņem lēmumu par papildu atbalstu vecākiem, kuriem ir trīs un vairāk bērni, atbalsts būtu sniedzams no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, lai neradītu izdevumus speciālajam budžetam, tādējādi apdraudot pensiju sistēmas 1. līmeņa finanšu ilgtspēju.
Atsevišķām personu kategorijām dodot iespēju pensijā doties agrāk, tiek samazināts nodarbināto skaits darba tirgū, taču darbaspēka pieaugošā deficīta apstākļos Latvijā katrs nodarbinātais ir vitāli svarīgs. Piemēram, Polija, lai veicinātu strādājošo noturēšanu darba tirgū, izveidojusi labvēlīgāku nodokļu režīmu personām, kuras sasniegušas pensionēšanās vecumu, bet neizvēlas saņemt pensiju. Proti, no 2022. gada slieksnis, zem kura ienākumi netiek aplikti ar nodokli, ir gandrīz trīs reizes augstāks personām, kuras sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu un nesaņem pensiju, salīdzinot ar tām personām, kuras pensiju saņem.
Reti kurā ES dalībvalstī ir iespēja ātrāk pensionēties sakarā ar bērnu audzināšanu, apkopojumā norāda Labklājības ministrija.
Šāda iespēja pastāv tikai atsevišķās valstīs:
Salīdzinājumam: Latvijā tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus agrāk ir abiem vecākiem, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ja laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus aprūpēti pieci vai vairāk bērni.
Ņemot vērā diskusijas un aicinājumu no daudzbērnu ģimenes pārstāvošajām organizācijām, Labklājības ministrija aprēķinājusi finanšu ietekmi priekšlikumam, kurā tiek piedāvāta iespēja no 2025. gada personām ar trim vai četriem bērniem pensionēties trīs vai četrus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma. Tas paredz, ka 2025. gadā vecuma pensiju trīs gadus agrāk būtu tiesīgas pieprasīt personas, kuras dzimušas 1961.–1963. gadā, ar trim bērniem un personas, kuras dzimušas 1961.–1964. gadā, ar četriem bērniem.
Atbilstoši iedzīvotāju skaitam ar trim un četriem bērniem 2023. gadā un pieņēmumam, ka priekšlaikus pensionēsies 100% no attiecīgajā gadā dzimušajiem vīriešiem un sievietēm, priekšlikuma ietekmē provizoriskais vecuma pensijas saņēmēju skaita palielinājums 2025. gadā ir ap 14 tūkst. personu vidēji mēnesī, 2026. gadā – ap 16 tūkst. personu un turpmākajos gados ik gadu ap 15 tūkst. personu vidēji mēnesī.
Daudzbērnu vecākiem ar trim un četriem bērniem no 2025. gada nodrošinot iespēju pensionēties agrāk, būs negatīva finansiālā ietekme:
Katru gadu izdevumiem palielinoties par vairāk nekā 100 miljoniem eiro un tiem ik gadu pieaugot, no 2025. līdz 2035. gadam papildu izdevumu kopsumma veidotu vienu miljardu 660 miljonus eiro, liecina Labklājības ministrijas aprēķini.
Jāņem vērā, ka priekšlaikus pensiju varēs pieprasīt arī tie, kuri dzīvo ārpus Latvijas (pensiju eksports), turklāt minētais priekšlikums veicinās neapmierinātību un negodīgu attieksmi pret pārējiem jeb lielāko daļu no sistēmas dalībniekiem – vientuļajiem vecākiem, vecākiem ar diviem un vienu bērnu –, kuriem būs jānodrošina priviliģēto pensionāru vecuma pensiju izmaksas, un, lai speciālais budžets spētu arī nākotnē nodrošināt pensiju izmaksu nepārtrauktību un uzkrāto saistību izpildi, tiks veicināta tālāka pensionēšanās vecuma paaugstināšana visiem sistēmas dalībniekiem, akcentē Labklājības ministrija.
Labklājības ministrija sagatavojusi divus priekšlikumus daudzbērnu ģimeņu vecāku atbalstam.
Labklājības ministrija vērtē, ka atbalstu triju un četru bērnu vecākiem, kuri ir sasnieguši pensionēšanās vecumu, var plānot ārpus sociālās apdrošināšanas sistēmas, tādējādi neietekmējot sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmas ilgtspēju un cilvēku uzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai.
Priekšlikums paredz, ka daudzbērnu vecāki ar trim un vairāk bērniem, pensionējoties likumā noteiktajā vecumā, no valsts pamatbudžeta varētu saņemt ikmēneša pabalstu pie vecuma pensijas par aprūpēto trešo un katru nākamo bērnu.
Piemēram, personai ar trim bērniem papildu atbalsts pie vecuma pensijas tiktu izmaksāts viena pabalsta apmērā, personai ar pieciem bērniem – trīs pabalstu apmērā.
Ņemot vērā, ka atbalsta mērķis nav saistīts ar pamatvajadzību segšanu, bet ir papildu motivācijas atbalsts daudzbērnu vecākiem, tā apmērs varētu būt atkarīgs no valsts budžeta iespējām.
Pabalsts pie vecuma pensijas par trešo un katru nākamo bērnu būtu jānodrošina arī esošajiem vecuma pensijas saņēmējiem.
* Aprēķinā pieņemts, ka no attiecīgā gada kohortas pensionējas 100%; ik gadu personu skaits pieaug, ņemot vērā jaunpiešķirto pensiju skaitu; vidējais bērnu skaits – 1,4 bērni (t. i., trešais un katrs nākamais bērns); piemērotā mediāna 2025. gadam – 754,74 eiro; provizoriskais atbalsts par vienu bērnu 2025. gadā – 37,74 eiro mēnesī.
Lai valsts novērtētu un atbalstītu ikvienu vecāku, kas atradies ilgstošā bērna kopšanā, priekšlikums ir ieviest valsts atbalstu par katru bērna kopšanas periodā pavadīto mēnesi, kompensējot pensiju apdrošināšanai iemaksu apjoma samazinājumu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Atbalsts tiktu izmaksāts no valsts pamatbudžeta, personai aizejot pensijā (arī uz atvieglotiem nosacījumiem).
Līdz ar to tiktu “atalgots” personas ieguldījums bērna kopšanā un kompensēts sociālās apdrošināšanas iemaksu vecuma pensijai samazinājums. Ņemot vērā, ka bērna kopšanā visbiežāk atrodas sievietes, kompensācija par bērna kopšanā pavadīto laiku lielākoties tiktu izmaksāta sievietēm, kas savukārt mazinātu senioru ienākumu nevienlīdzību.
** Aprēķināts, ka 2025. gadā provizoriskais pabalsts par vienu bērna kopšanas periodā pavadīto mēnesi – 2,36 eiro; vidējais bērna kopšanas periodā pavadītais mēnešu skaits personai – 32,2 mēneši; vidējais pabalsta apmērs – 76 eiro mēnesī (2,36 x 32,2).
Saskaņā ar to, ka kompensācija par bērna kopšanas periodu ir par sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājumu bērna kopšanas periodā un uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītā sistēma tika ieviesta ar 1996. gadu, kompensācija attiektos uz tām personām, kuras kopušas bērnu un atradušās bērna kopšanas atvaļinājumā, sākot ar 1996. gadu. Tādējādi minētā priekšlikuma finansiālā ietekme turpmāk būtu uz jaunpiešķirtajiem vecuma pensiju saņēmējiem un personām, kuras patlaban pensionējas.
Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības pamatprincips ir pašfinansēšanās, respektīvi, pašreizējās izmaksas pensiju un pabalstu saņēmējiem tiek segtas no šobrīd strādājošo veiktajām iemaksām – valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem.
No 2002. gada speciālajā budžetā veidojās finanšu rezerve, kas pirms globālās ekonomiskās krīzes 2008. gada beigās sasniedza 951,1 miljonu latu jeb vienu miljardu 353,3 miljonus eiro.
Budžeta pozitīva bilance bija pamats lēmumu pieņemšanai par papildu izdevumu finansējumu esošajā iemaksu likmē – piemaksas pie vecuma (no 2006. gada) un invaliditātes (no 2009. gada) pensijas, vecāku pabalsts (no 2008. gada) un papildu četras darbnespējas dienas (no 2009. gada) –, tādā veidā izjaucot speciālā budžeta līdzsvaru un apdraudot tā ilgtspēju.
2009. gadā strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, saruka arī ieņēmumi speciālajā budžetā. Ieņēmumi 2009. gadā nesedza budžeta izdevumus, un izmaksu segšanai sāka izmantot iepriekšējos gados uzkrāto finanšu rezervi. Speciālā budžeta uzkrātā finanšu rezerve 2014. gada 1. janvārī bija samazinājusies līdz 266,2 miljoniem eiro.
Atbilstoši starptautiskajai praksei, lai pensiju sistēma būtu pasargāta no iespējamiem satricinājumiem un finansiāli ilgtspējīga, jābūt finanšu līdzekļu rezervei – vismaz divu gadu pensiju izmaksu apmērā. Piemēram, Zviedrijas pensiju sistēmai ir ap 5–6 gadu finanšu līdzekļu rezerve.
Latvijā 2023. gada 31. decembrī kopējais speciālā budžeta uzkrājums bija divi miljardi 32,8 miljoni eiro jeb tikai 47% no speciālā budžeta 2024. gadam plānotajiem izdevumiem (četri miljardi 352,5 miljoni eiro).
Ņemot vērā gan starptautisko pieredzi, gan demogrāfiskās novecošanās izaicinājumus, gan to, ka, neskatoties uz 2008. gada ekonomiskās krīzes gados veiktajiem izdevumus samazinošajiem un ieņēmumus palielinošajiem pasākumiem, toreiz krīze “atņēma” 80% no speciālā budžeta uzkrātās rezerves, un to, ka ar pašreizējo speciālā budžeta uzkrājumu būtu iespējams nodrošināt pakalpojumu izmaksu tikai pusgadam, pietiekama uzkrājuma veidošanai speciālajā budžetā vismaz divu gadu izdevumu apmērā jābūt prioritārai, uzskata Labklājības ministrija.
