Sveicināti! Vēlos noskaidrot jautājumu par pensijas aprēķinu. Esmu paralēli strādājusi divās Eiropas valstīs: Latvijā un Zviedrijā. Apdrošināšanas periodi pārklājas abās valstīs, tāpat abās maksātas sociālās iemaksas. Zviedrija piešķir pensiju par savā valstī uzkrāto pensiju kapitālu. Latvija neņem vērā apdrošināšanas stāžu, kas pārklājas, piem., tie ir 10 gadi. Kas notiek ar Latvijā iemaksāto pensijas kapitālu? Par 10 gadiem tā tomēr ir liela summa. Vai to vienkārši atsavina?
Darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem pēc 1996. gada 1. janvāra Latvijā reģistrētie veikto apdrošināšanas iemaksu periodi, kas laika ziņā pārklājās ar apdrošināšanas periodiem nodarbinātības laikā citā ES dalībvalstī, tiek uzskatīti par Latvijas apdrošināšanas periodiem, kaut arī ES dalībvalsts ir piešķīrusi pensiju par apdrošināšanas periodiem, kas veidojās saistībā ar nodarbinātību savā valstī.
Pieprasot Latvijas vecuma pensiju, minētie periodi tiek ņemti vērā tiesību noteikšanā uz Latvijas pensiju, kā arī pensijas aprēķinā, ja personai rodas tiesības uz Latvijas pensiju. Savukārt darbam pielīdzinātie periodi, kuros veiktas vienlaicīgas apdrošināšanas iemaksas divās ES dalībvalstīs, tiek vērtēti atšķirīgi no nodarbinātības periodiem, t. i., personu parasti uzskata par apdrošinātu tikai vienā no ES dalībvalstīm.
No 2025. gada 1. janvāra pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums ir 65 gadi, bet pensijas piešķiršanai vajadzīgais apdrošināšanas stāžs ir 20 gadi. Ja personai ir 20 gadu apdrošināšanas stāžs Latvijā, tad pensiju aprēķina par visu Latvijas apdrošināšanas stāžu, t. sk. par tiem nodarbinātības periodiem, kas vienlaikus sakrīt ar nodarbinātības periodiem citā ES dalībvalstī, par kuriem var būt piešķirta arī citas valsts pensija.
Ja personai nav uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais 20 gadu apdrošināšanas stāžs Latvijā, tiesības uz Latvijas pensiju var noteikt, summējot visus Latvijas apdrošināšanas periodus ar apdrošināšanas periodiem citā ES dalībvalstī, kas laika ziņā nepārklājas.
Piemēram, personai Latvijas apdrošināšanas stāžs ir 10 gadi. Tiesību noteikšanai uz pensiju var izmantot citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināto apdrošināšanas stāžu. Piemēram, ja apstiprināti 22 gadi, taču 10 gadi no tiem laika ziņā pārklājas ar Latvijas apdrošināšanas stāžu, tiesību noteikšanā iespējams izmantot 12 gadus, kuri nepārklājas. Līdz ar to tiesības uz Latvijas pensiju rodas, jo divu ES dalībvalstu apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā ir nepieciešamais 20 gadu apdrošināšanas stāžs Latvijas pensijas piešķiršanai. Latvijas pensiju aprēķina par Latvijas apdrošināšanas stāža 10 gadiem, ņemot vērā Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu.
Var būt situācijas, kad, summējot divu ES dalībvalstu apdrošināšanas periodus, tiesības uz Latvijas pensiju tomēr nerodas.
Piemēram, personai Latvijas apdrošināšanas stāžs ir 10 gadi. Tiesību noteikšanai uz pensiju var izmantot citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināto apdrošināšanas stāžu. Piemēram, ja apstiprināti 15 gadi un 10 gadi no tiem laika ziņā pārklājas ar Latvijas apdrošināšanas stāžu, tad tiesību noteikšanā iespējams izmantot tikai piecus gadus, tādējādi tiesības uz Latvijas pensiju nerodas, jo arī divu ES dalībvalstu apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā nav nepieciešamā 20 gadu apdrošināšanas stāža Latvijas pensijas piešķiršanai.
Jānorāda, ka pārklāto apdrošināšanas periodu iekļaušanas kārtība Latvijas apdrošināšanas stāžā agrāk piešķirtajām pensijām var atšķirties no šobrīd esošās kārtības, jo tiesību normas vai to piemērošanas kārtība ar laiku ir mainījusies.
Latvijas pensiju sistēma ir balstīta uz solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem. Informācija par veiktajām iemaksām un apdrošināto personu uzkrāto nefondēto pensijas kapitālu tiek glabāta un aktualizēta visu dzīvi, lai to varētu izmantot jebkurā laikā, kad personai rodas tiesības uz pensiju.
Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem fondētās pensijas kapitāls turpina uzkrāties atbilstoši izvēlētajam pensijas plānam, kamēr to neizmanto vai dalībnieks nomirst. Atšķirībā no nefondētā pensijas kapitāla fondēto pensijas kapitālu apdrošinātās personas nāves gadījumā ir iespējams mantot, ja tā dzīves laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ir iesniegusi attiecīgo iesniegumu.
Lai iegūtu vairāk informācijas par konkrēto situāciju, iespējams konsultēties VSAA nodaļu klientu apkalpošanas centros klātienē vai zvanīt uz konsultatīvo tālruni +371 64507020, vai rakstīt uz e-pasta adresi: konsultacijas@vsaa.gov.lv.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!