NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
25. septembrī, 2024
Lasīšanai: 14 minūtes
3
3

Kāds ir pašvaldību atbalsts ģimenēm ar skolas vecuma bērniem jaunajā mācību gadā

FOTO: Edijs Pālens, LETA.

Ģimenēm ar bērniem ir pieejams regulārais valsts pabalsts par katru bērnu. Pašvaldības sniedz papildu palīdzību, atbalstāmo grupās ietverot daudzbērnu vai mazturīgās ģimenes. Lielākoties tā ir pastāvīga materiālā palīdzība visu mācību gadu. Ir pašvaldības, kuras saviem iedzīvotājiem palīdz ar finansiālu atbalstu izdevumiem mācību gada sākumā. Vietvara līdztekus valsts atbalstam mazāko klašu skolēnu brīvpusdienām var noteikt papildu grupas, kurām ēdināšanu nodrošina bez maksas vai par daļēju samaksu.

īsumā
  • Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums pašvaldībai deleģē pienākumu sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem, kuriem ir nepietiekami ienākumi. 
  • Pašvaldību likums vietvarai dod tiesības sniegt arī brīvprātīgās iniciatīvas atbalstu.
  • Arī brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti galvenokārt ir paredzēti ģimenēm ar mazāku rocību.
  • Pašvaldību budžetos lielākās summas atbalsta izdevumiem veido ēdināšana.
  • Pašvaldība budžeta līdzekļus atvēl saviem iedzīvotājiem – tiem, kuri ir deklarēti tās teritorijā.
  • Par iespējamo palīdzību vecākiem jāinteresējas savā pašvaldībā.
  • Atbalsta veidu, apmēru un piešķiršanas kārtību katra pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos.

Pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva sniegt papildu atbalstu

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums pašvaldībai deleģē pienākumu sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem, kuriem ir nepietiekami ienākumi. 

Obligāti ir jānodrošina divi pabalsti – garantētā iztikas minimuma (GMI) un mājokļa pabalsts –, kas piešķirami pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas.

Plašāk par tēmu >>

Taču Pašvaldību likums vietvarai dod tiesības sniegt arī brīvprātīgās iniciatīvas atbalstu.

Pašvaldību likuma 5. pants nosaka:

  • Pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav citu institūciju kompetencē un ja šādu darbību neierobežo citi likumi.
  • Brīvprātīgo iniciatīvu izpildes kārtību nosaka un finansējumu nodrošina pašvaldība.
  • Brīvprātīgās iniciatīvas plāno un finansējumu to izpildei nodrošina, ja tas netraucē pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei.

Labklājības ministrija, raksturojot pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus, norāda, ka  tas var būt, piemēram, pabalsts kancelejas preču iegādei 1. klases izglītojamajiem, dāvana pirmklasniekiem, [sabiedriskā transporta] braukšanas kartes konkrētām personu grupām, pašvaldības pabalsts aizgādņiem u. c.

Arī pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti galvenokārt paredzēti ģimenēm ar mazāku rocību. Turklāt svarīgi piebilst, ka pašvaldība budžeta līdzekļus atvēl saviem iedzīvotājiem – tiem, kuri ir deklarēti tās administratīvajā teritorijā.

Lielākais atbalsts – skolēnu ēdināšanai

Pašvaldību budžetos lielākās summas atbalsta izdevumiem veido ēdināšana.

Vairākās pašvaldībās situācija attiecībā uz budžetu ir saspringta. Atsevišķi izdevumi ir pārskatīti, lai tos samazinātu, ja no citiem avotiem ir pieejams līdzīgs atbalsts.

Piemēram, 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienas daļēji finansē valsts. Tomēr Izglītības likuma 59. panta 3.daļā noteikts, ka pašvaldības piedalās to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē. Viena izglītojamā ēdināšanai dienā līdzekļi no pašvaldības budžeta jāparedz ne mazākā apmērā, kā tos nodrošina valsts.

Taču, izvērtējot savas budžeta iespējas, pašvaldība var lemt par brīvpusdienām arī citu klašu skolēniem. Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 11. punkts paredz, ka pašvaldība nosaka izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas tā sedz.

Piemēram, Bauskas novadā, pamatojoties uz Bauskas novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 7 “Bauskas novada pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti”, pabalsts ēdināšanai (pusdienām profesionālās izglītības iestādēs un pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu 10.–12. klašu izglītojamajiem), kā arī pabalsts brokastīm un launagam pašvaldības pirmsskolās tiek piešķirts bērniem ar invaliditāti, bērniem, kuriem vecāks ir persona ar invaliditāti un nestrādā algotu darbu, vai ģimenei, kas atbilst daudzbērnu ģimenes statusam, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ ģimenes karte”.

Noteiktos gadījumos pabalsts brokastīm, pusdienām un launagam paredzēts arī bērniem citu novadu pirmsskolas izglītības iestādēs.

Kā LV portālu informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā, līdz 27. augustam iesniegums pabalstam ēdināšanai tika saņemts no 280 ģimenēm. Iecerēts, ka pašvaldība 2024. gadā ēdināšanas pabalstam atvēlēs 234 108 eiro. Pērn minētajam pabalstam no pašvaldības budžeta tērēti 283 788 eiro.

Papildus minētajam Bauskas novadā ir pieejams arī pabalsts daudzbērnu ģimenēm mācību gada uzsākšanai, kas reizi mācību gadā tiek piešķirts daudzbērnu ģimenei 55 eiro apmērā par katru bērnu, kurš iegūst pamatizglītību vispārējās izglītības iestādē (1.–9. klase).

Piemēram, līdz 27. augustam Bauskas novada Sociālajā dienestā ir saņemti 99 daudzbērnu ģimeņu iesniegumi par pabalstu mācību gada uzsākšanai; izmaksāti 10 890 eiro.

Plānots, ka līdz noteiktajam termiņam konkrēto pabalstu pieprasīs 1270 personas (kopējā summa – 69 850 eiro), jo iesniegumu par pabalsta piešķiršanu persona var iesniegt līdz 31. oktobrim, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību “3+ ģimenes karte”.1

Aizvadītajā mācību gadā pabalsts izmaksāts 1254 personām par kopējo summu 69 080 eiro.

Galvaspilsētā mācību gada sākumā – 50 eiro maznodrošinātām ģimenēm

Lai palīdzētu sagatavoties jaunajam mācību gadam, Rīgas pašvaldība jau pirms tā sākuma izmaksā ikgadējo pabalstu izglītības ieguves atbalstam. Tā apmērs ir 50 eiro katram skolēnam no maznodrošinātas ģimenes.

Pabalstu var pieprasīt līdz 31. oktobrim, informēja pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Sindija Grāvere.

Pabalstu piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamajam, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību.

Tāpat pabalstu ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu un dzīvo norādītajā adresē Rīgā un atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību (ienākumi ir līdz 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro – pārējām personām mājsaimniecībā).

No 1. septembra galvaspilsētā mainījies atbalsts izglītojamo ēdināšanai, proti, to nodrošinās tikai deklarētajiem bērniem. Uz jautājumu, vai Rīgā jābūt deklarētam arī kādam no ģimenes locekļiem, S. Grāvere atbildēja, ka Rīgas pašvaldībā deklarētam jābūt bērnam, kurš saņems ēdināšanas pakalpojumu. Vecākam nav obligāti jābūt deklarētam.

Turpretī citādi noteikumi ir daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajiem, Rīgas ģimeņu atbalsta reģistrā esošajiem, kas saņem bezmaksas ēdināšanu. Tādā gadījumā Rīgā jābūt deklarētam arī vecākam.

Iepriekš minētais neattiecas uz 1.–4. klašu skolēniem un ukraiņu bērniem, jo viņiem ēdināšanas izmaksas uz pusēm sedz valsts un pašvaldība.

Informācija pieejama pašvaldību saistošajos noteikumos

Visi atbalsta pasākumi iekļauti pašvaldību saistošajos noteikumos. Tie var būt apkopoti vienos noteikumos kā brīvās vai brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti, taču nereti ēdināšanai un citiem atbalsta pasākumiem tiek izdoti atsevišķi saistošie noteikumi.

Vēl daži piemēri, kas atspoguļo vietvaru atšķirīgo pieeju papildu atbalsta nodrošināšanā bērniem skolas gaitās.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes saistošajos noteikumos Nr. 26 “Papildu sociālās palīdzības un brīvprātīgo iniciatīvu pabalsti” paredzēts pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai, ko 100% apmērā piešķir bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamajiem; pašvaldības pamatskolās, vidusskolās, profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs izglītojamajiem mācību gada laikā; vasaras nometnēs pašvaldībā.

Savukārt ir atcelti pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu pabalsti skolas formas un mācību piederumu iegādei. Noteikumu grozījumu paskaidrojumā norādīts, ka mācību piederumi trūcīgām, maznodrošinātām (ar ienākumu līmeni 411 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro) un krīzes situācijā nonākušām personām tiek izsniegti saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda Plus programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldība 2024. gada 25. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 24-10 “Brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā” apvienojusi iepriekš vairākos noteikumos paredzēto atbalstu. Līdzīgi kā citās pašvaldībās atbalsta “grozā” ir izglītojamo ēdināšana. Piemēram, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri ievietoti audžuģimenē, noteikti pieci brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti, kas paredzēti ne tikai ēdināšanai, bet arī profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvei un individuālo mācību piederumu iegādei.

Pašvaldībā tiek saglabāti visi brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti dažādām mērķa grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm, kā arī papildus noteikts, ka pabalstu ēdināšanas pakalpojuma apmaksai vispārējās izglītības iestādē turpmāk var saņemt izglītojamie no daudzbērnu ģimenēm un audžuģimenēm, kuri apgūst pamatizglītības programmu Jelgavas valstspilsētas pašvaldības profesionālajā vidusskolā “Jelgavas Amatu vidusskola”. Minētā pabalsta apmērs paredzēts līdz četriem eiro dienā. Kā vēstīts jauno noteikumu paskaidrojumā, plānots, ka pabalstu var pieprasīt 21 izglītojamais no daudzbērnu un audžuģimenēm.

Jūrmalas domes saistošajos noteikumos Nr. 22 “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā” iekļautie pabalsti tiek piešķirti, neizvērtējot materiālo situāciju, tai skaitā paredzēts pabalsts kultūras, sporta un izzinošo pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm, lai palielinātu ģimenes iespējas apmeklēt koncertus, teātra izrādes, kinoteātrus, zooloģiskos dārzus, sporta aktivitātes un sacensības, muzejus, izstādes u. tml.

Turklāt atsevišķos noteikumos ir noteikti cita veida atbalsta pasākumi – ēdināšanas maksas atvieglojumi Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī pabalsts mācību procesa atbalstam.

Liepājā atbalstu, tostarp izglītības ieguves atbalstam un mācību piederumu iegādei, paredz saistošie noteikumi Nr. 16 “Liepājas valstspilsētas pašvaldības papildu sociālās palīdzības un brīvprātīgo iniciatīvu pabalstu piešķiršanas saistošie noteikumi”.

Pabalstu izglītības ieguves atbalstam ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kurai laikposmā no kārtējā kalendārā gada 1. jūlija līdz 30. septembrim noteikta atbilstība trūcīgas mājsaimniecības statusam.

Turpretī pabalstu mācību piederumu iegādei ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kuras ikdienas aizgādībā ir vismaz trīs bērni; kuras ikdienas aizgādībā ir bērns ar invaliditāti; kuras aizbildnībā ir bērns (bērni); kurā bērns uzsāk mācības pirmajā klasē.

Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 16 nosaka arī ēdināšanas maksas atvieglojumus izglītojamajiem.

Ventspilī – atbalsts talantiem

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes saistošajos noteikumos Nr. 2 “Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem un to piešķiršanas kārtību” līdztekus pabalstiem ikdienas atspaidam (ēdināšanai, mācību līdzekļu iegādei) izglītojamajiem no trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības noteikts pabalsts mācību maksas segšanai Ventspils mūzikas vidusskolā; pabalsts vispārējās izglītības iestāžu absolventiem; pabalsts talantīgo jauniešu izglītībai.

Svarīgi! Informāciju par pieejamo atbalstu iedzīvotāji var uzzināt, sekojot līdzi norisēm savā pašvaldībā un tās tīmekļvietnē publicētajām aktualitātēm, jo lēmumi (saistošie noteikumi) var tikt mainīti un pieņemti dažādos laika periodos, piemēram, vasaras beigās, izmaiņām stājoties spēkā tikai mācību gada sākumā.

1 Par daudzbērnu ģimeni šajā gadījumā uzskatāma ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI