Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 1. jūlija minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentos no minimālo ienākumu mediānas. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80% no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
No šā gada 1. jūlija par trūcīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem nekā iepriekš. Mājsaimniecības trūcīgumu apliecinošos minimālos ienākumus izsaka procentos no minimālo ienākumu mediānas, savukārt pašvaldība var noteikt, kurus tā savā teritorijā novērtē kā maznodrošinātos. Viens vai otrs statuss dod tiesības saņemt pašvaldības sociālo palīdzību un arī atlaides dažādiem valsts maksājumiem. Vairums pašvaldību jau ir pieņēmušas saistošos noteikumus par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, un tas atšķiras plašās robežās.
Sociālajai palīdzībai ir pabalsti, ko pēc vienotiem kritērijiem piešķir iedzīvotājiem visā valstī, – GMI (garantētais minimālais ienākums) un mājokļa pabalsts.
Tie kā pašvaldības pamatpabalsti ir noteikti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Pašvaldība atbalstam paredz vēl citus pabalstus.
Pamatpabalstus piešķir un izmaksā pašvaldības sociālais dienests pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas.
No 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentos no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Minimālajiem ienākumu sliekšņiem no 1. jūlija tiek izmantota 2020. gada ienākumu mediāna – 626,57 eiro. Mainoties mediānai, katru gadu atbilstoši likumā paredzētajiem procentiem ir atšķirīga arī pabalstu summa (eiro).
No 2024. gada 1. janvāra tiks piemērota 2021. gada ienākumu mediāna – 685,78 eiro.
Dati par minimālo ienākumu mediānu ir pieejami CSP mājaslapā.
Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot koeficientus:
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis ir 20% no minimālo ienākumu mediānas jeb 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,50 eiro pārējām personām.
Piemēram, mājsaimniecībā ir divi cilvēki. GMI sliekšņu summa ir 212,50 eiro (125 eiro pirmajai personai + 87,50 eiro otrajai personai).
GMI pabalstu piešķir kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Tātad šo pabalstu vai daļu no pabalsta var saņemt mājsaimniecība (arī vienas personas mājsaimniecība), kurai vispār nav ienākumu vai tie ir ļoti mazi.
Piemēram, ģimenē ir abi vecāki un trīs bērni. Kopējā mājsaimniecības GMI summa ir 475 eiro (125 + 4 x 87,50). Vienīgā ienākumu guvēja alga pēc nodokļiem ir 450 eiro. GMI pabalsts – 25 eiro (475-450).
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no šā gada 1. jūlija ir 50% no ienākumu mediānas – 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro katrai nākamajai personai.
Piemēram, mājsaimniecībā ir pieci cilvēki, minimālo ienākumu slieksnis trūcīgas mājsaimniecības statusam ir 1189 eiro (313 eiro + 4 x 219 eiro).
No 1. jūlija maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80% no ienākumu mediānas.
Tas nozīmē, ka maksimālais mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ko var noteikt pašvaldība maznodrošinātā statusam, ir 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 351 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Gandrīz visas pašvaldības jau ir pieņēmušas vai nu jaunus saistošos noteikumus, vai grozījumus iepriekšējos. Maznodrošinātā statusam ienākumu slieksnis noteikts procentos, to paredz likums. Ja koeficientu pārējiem cilvēkiem mājsaimniecībā pašvaldība nav norādījusi, tas ir piemērojams, kā norādīts likumā, – 0,7.
Tāpat kā iepriekš maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis eiro izteiksmē pašvaldībās ir atšķirīgs. Piemēram:*
*Apkopojums no likumi.lv publicētajiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Nosakot maznodrošinātības ienākumu slieksni, lielākajā daļā pašvaldību šogad tas naudas izteiksmē īpaši netiek paaugstināts.
Tomēr nākamajā gadā, kad būs lielāka ienākumu mediāna, arī minimālo ienākumu sliekšņi tiesībām uz pabalstiem būs lielāki.
Lai mājsaimniecībai aprēķinātu mājokļa pabalsta apmēru, GMI sliekšņu summai piemēro Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos koeficientus:
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgo koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot formulu:
Formulā izmantotie saīsinājumi:
(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai:
GMI1 – GMI slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI2 – GMI slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
Aizkraukles novada sociālais dienests informācijā par mājokļa pabalstu norādījis piemēru:
Vienas personas mājsaimniecībai – pensionāram, kura ienākumi ir 400 eiro mēnesī (pensija), – pabalsta aprēķins no 1. jūlija būs šāds:
Pamatpabalstiem vērtē mājsaimniecības materiālo situāciju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”, iesniedzot iztikas līdzekļu deklarāciju.
Sociālās palīdzības pabalsti ir paredzēti iedzīvotājiem, kuri neko daudz nav atlikuši nebaltai dienai. Ienākumos neņem vērā naudas līdzekļu uzkrājumu trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmērā (313 eiro + 219 eiro x personu skaits).
Piemēram, mājsaimniecībā ir četri cilvēki. Kopējais uzkrājums nevar pārsniegt 970 eiro (313 + 219 x 3).
Materiālo situāciju izvērtē, ņemot vērā trīs iepriekšējo kalendāra mēnešu ienākumus, un uz trim vai sešiem kalendāra mēnešiem izdod trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības izziņu.
MK noteikumos Nr. 809 norādīts: atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izdota izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss.
Kādā veidā sociālā dienesta izziņa izmantojama praktiski, – situācijas skaidro Labklājības ministrijas (LM) eksperti.
Normatīvajos aktos nav noteikta kopīga forma izziņu noformējumam, ir noteikti tikai izziņās iekļaujamie dati.
Ja ģimenei ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss, sociālais dienests izsniedz izziņu par atbilstību trūcīgas mājsaimniecības statusam; ja ir piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, tiek izsniegta izziņa par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
Izziņu var izmantot ikviens ģimenes loceklis, kurš ir mājsaimniecības sastāvā. Izziņa ir dokuments, kuru var uzrādīt iestādēs, lai saņemtu normatīvajos aktos noteiktos atvieglojumus.
Iestādes, tostarp slimnīcas, var pārbaudīt, vai izziņa ir spēkā esoša, pieprasot informāciju no sociālā dienesta.
Sociālie dienesti izsniedz mājsaimniecībai vienu izziņu vienā eksemplārā, taču personai ir tiesības lūgt dienestu izsniegt izziņas apstiprinātu kopiju, lai to varētu lietot arī citi mājsaimniecības locekļi.
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni nosaka pašvaldības, un, kā jau minēts, tas ir ar atšķirīgu ienākumu līmeni. Saistošajos noteikumos trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis netiek noteikts, jo tas visā valstī ir vienāds.
Pašvaldībām nav tiesību noteikt augstāku vai zemāku trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Uz LV portāla vaicāto, kāda nozīme ir maznodrošinātā statusam, LM eksperti uzsver: mājsaimniecības materiālo situāciju pašvaldības sociālais dienests izvērtē vienādi gan sociālās palīdzības saņemšanai, gan attiecīga statusa iegūšanai. Pašvaldības sociālā dienesta maksātie pamatpabalsti (GMI un mājokļa) tiek aprēķināti pēc MK noteikumos noteiktajām formulām.
Valsts ir noteikusi virkni atvieglojumu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām dažādās jomās, piemēram, valsts nodrošināta juridiskā palīdzība (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3. panta otrās daļas 1. punkts), samazināta maksa par elektroenerģiju (MK noteikumi Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”).
Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. panta 1.1 daļai pašvaldība piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu trūcīgām personām 90% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas un maznodrošinātām personām – līdz 90% no aprēķinātās nodokļa summas.
Valsts trūcīgām mājsaimniecībām papildus noteikusi atvieglojumus arī veselības aprūpes jomā: atbrīvojums no pacienta līdzmaksājuma par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem; atbrīvojums no pacienta papildu maksas par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām; var saņemt ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju pilnā apmērā.
Trūcīgas personas ir atbrīvotas no maksas par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
Visām trūcīgajām mājsaimniecībām ir tiesības saņemt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalstu (pārtikas preču komplektus, individuālo mācību piederumu komplektus, higiēnas un saimniecības preču komplektus, gatavās maltītes). Maznodrošinātām mājsaimniecībām, lai saņemtu minēto atbalstu, ir noteikts ienākumu slieksnis – 376 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 264 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Ar atvieglojumu pilnu sarakstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām iespējams iepazīties LM mājaslapas sadaļā “Nozares politika” >> “Pensijas un pabalsti” >> “Pašvaldību sociālā palīdzība” >> “Noderīga informācija”, lejupielādējot dokumentu “Atvieglojumi un palīdzība trūcīgām un maznodrošinātām personām (2023)”.
Arī pašvaldības piešķir gan atvieglojumus, gan papildu pabalstus (veselības aprūpei, ģimenēm ar bērniem u. c.), tos nosakot saistošajos noteikumos.
