Aprūpi mājās nodrošina pašvaldība. Par pakalpojumu ir jāmaksā no aprūpējamā cilvēka ienākumiem, bet, ja tie ir nepietiekami, tad papildus maksā apgādnieki. 

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt savām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu.  

Likuma 8. pants noteic, ka klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Klients par pakalpojumiem maksā no saviem ienākumiem un iekrājumiem. Ja klienta ienākumi un uzkrājumi nav pietiekami, lai samaksātu pilnu sociālā pakalpojuma cenu, tad par pakalpojumu līdzmaksājumu veic viņa apgādnieki.  

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” 5. punktu, veicot samaksu par sociālo pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:  

1. par vienas personas ģimeni – 1,0; 
2. par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.

Trūcīgas personas no pakalpojuma samaksas tiek atbrīvotas. Pašvaldība atbilstoši savām finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) sociālo pakalpojumu apmaksas kārtību.