DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts valoda

Stiprina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomu sabiedriskajos medijos

Attēlā: LU Akadēmiskā apgāda izdotās grāmatas "Latviešu valoda".

FOTO: Evija Trifanova, LETA.

Saeima 23. jūlijā 2. lasījumā atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, stiprinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu sabiedriskajos medijos un nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns: "Latviešu valoda ir Latvijas valsts pamats un viens no Satversmes kodola elementiem. Valsts pienākums ir to sargāt un stiprināt, un Tieslietu ministrija šo pienākumu īsteno ikdienā, tostarp caur Valsts valodas centra darbu. Sabiedriskajiem medijiem ir īpaša loma vienotas informatīvās telpas veidošanā, tādēļ ir būtiski, ka to saturs pamatā tiek veidots latviešu valodā. Atbalstītie grozījumi nostiprina Satversmes tiesas atziņas praksē, stiprina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un vienlaikus paredz skaidrus izņēmumus tikai tajos gadījumos, kad to prasa valsts drošības intereses."

Izmaiņas paredz, ka no 2027. gada 1. maija sabiedriskajiem medijiem vairs nebūs pienākuma veidot saturu mazākumtautību valodās. Turpmāk tā būs tiesība, nevis pienākums, un to varēs īstenot tikai skaidri noteiktos un samērīgos gadījumos, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātos principus un valsts drošības intereses.

Grozījumi balstīti Satversmes tiesas spriedumā, kurā tiesa uzsvērusi, ka latviešu valoda ir Latvijas valsts konstitucionālās identitātes pamats un sabiedrisko mediju saturs pamatā veidojams latviešu valodā. Atkāpes no šī principa pieļaujamas vienīgi izņēmuma situācijās, kad tas nepieciešams valsts drošības nodrošināšanai vai sabiedrības informēšanai.

Likums nosaka, ka sabiedriskie mediji varēs veidot saturu pašpietiekamās mazākumtautību valodās tikai ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju, kas apdraud Latvijas demokrātiju un valsts drošību. Savukārt attiecībā uz mazākumtautību valodām, kuras nav pašpietiekamas, saglabāta iespēja veidot saturu sabiedrības integrācijas un kultūras daudzveidības veicināšanai, ievērojot samērīguma principu.

Tāpat grozījumi paredz, ka, ja Latvijas Sabiedriskais medijs veido vairākas programmas, tikai daļu vienas radio programmas un daļu vienas televīzijas programmas raidlaika drīkstēs atvēlēt raidījumiem svešvalodās vai mazākumtautību valodās, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus.

Ar likuma grozījumiem iespējams iepazīties Saeimas tīmekļvietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI