TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
06. oktobrī, 2023
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: No tiesas zāles
TĒMA: Labklājība
13
13

Satversmes tiesa: Arī jaunais minimālo ienākumu sliekšņa regulējums jāpilnveido

FOTO: Freepik.

Satversmes tiesa 5. oktobrī pasludinātajā spriedumā par normām, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu, par neatbilstošu atzina gan iepriekšējo, gan jauno regulējumu, kas ir spēkā no šā gada 1. jūlija. Jaunās apstrīdētās normas Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošām no 2025. gada 1. janvāra.

īsumā
  • Satversmes tiesa, izskatot lietu par minimālo ienākumu slieksni, vērtēja gan likumu normas, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam, gan jaunās normas, kas ir spēkā no šā gada 1. jūlija un jau tiek piemērotas.
  • No šā gada 1. jūlija garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnis ir 20% no ienākumu mediānas jeb 125 eiro. Iepriekš GMI bija noteikts ar konkrētu summu – 109 eiro.
  • Gan iepriekšējās likumu normas, gan ar grozījumiem noteiktās jaunās normas Satversmes tiesa atzina par neatbilstošām Satversmes 1. un 109. pantam.
  • Jaunās apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2025. gada 1. janvāra.

Lieta Nr. 2022-34-01 “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam” ierosināta pēc 20 iepriekšējā Saeimas sasaukuma opozīcijas deputātu pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam sociāli atbildīgas valsts principam un Satversmes 109. pantam: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.”

Apstrīdētas arī jaunās likumu normas

Satversmes tiesā jau iepriekš bija skatītas lietas par dažādu ienākumu minimālā apmēra neatbilstību Satversmei.

Ņemot vērā tiesas iepriekšējos spriedumus un atziņas, Saeima šopavasar grozīja likumus, nosakot jaunu metodi minimālo ienākumu noteikšanai un to, ka minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk pārskatīs katru gadu (iepriekš regularitāte bija trīs gadi). 

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja tā pārskatīšanas regularitāti, proti, ne retāk kā reizi trijos gados.

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi sākotnēji apstrīdētajās normās:

  • Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta (“Minimālo ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai”) pirmā daļa noteic: “Garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnis ir 20% no ienākumu mediānas.”
  • Likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta (“Minimālie ienākumu sliekšņi”) otrā un trešā daļa noteic: “Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Līdz kārtējā gada 1. februārim CSP tīmekļvietnē publicē aktuālo ienākumu mediānu, un tā tiek ņemta par pamatu, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa apmēru nākamajam gadam. Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo ienākumu mediānu.”

Minimālajiem ienākumu sliekšņiem no 1. jūlija tiek izmantota 2020. gada ienākumu mediāna – 626,57 eiro. Mainoties mediānai, katru gadu atbilstoši likumā paredzētajiem procentiem jāmainās arī GMI summai (eiro).

No 2024. gada 1. janvāra tiks piemērota 2021. gada ienākumu mediāna – 685,78 eiro. Tas nozīmē, ka arī sociālais atbalsts naudas izteiksmē būs lielāks.

Respektīvi, ja iepriekš GMI, minimālie pabalsti un pensijas tika noteikti eiro vērtībā un to apmēra mainīšanai ikreiz bija jāveic grozījumi tiesību aktos, jaunajā sistēmā no šā gada 1. jūlija GMI slieksnis ir 125 eiro (20% no mediānas) pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 87,50 eiro (piemērojot koeficientu 0,7) pārējām personām mājsaimniecībā.

Savukārt no 2024. gada 1. janvāra, kad piemēros 2021. gada ienākumu mediānu – 685,78 eiro –, GMI slieksnis būs attiecīgi 137 un 96 eiro.

Ieviešot jauno metodi, tika paaugstināts GMI un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu līmenis, kā arī minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, jo tika veikti grozījumi minimālo ienākumu sliekšņiem sociālajā palīdzībā, kā arī tiesību aktos – minimālo pensiju noteikšanai (minimālo pensiju apmēram izmanto 25% un 30% no ienākumu mediānas).

Ar jaunajām apstrīdētajām normām ir nodrošināta minimālo ienākumu sliekšņa regulāra pārskatīšana, jo tas tiek balstīts uz aktuālākajiem pieejamajiem datiem par ienākumu mediānu.

Turpretī ar sākotnēji apstrīdētajām normām likumdevējs nebija nodrošinājis minimālo ienākumu sliekšņa regulāru pārskatīšanu, jo bija pieļāvis, ka minimālo ienākumu slieksnis tika balstīts arī uz tādiem datiem, kuri iegūti pirms pieciem gadiem. Tādēļ Satversmes tiesa atzina, ka sākotnēji apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

Joprojām netiek nodrošināta cieņpilna dzīve ikvienam trūcīgajam

Satversmes tiesa vērtēja, vai jaunā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem ikvienai trūcīgai personai rada iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, un pārbaudīja, vai GMI pabalsta apmērs kopā ar citiem atbalsta pasākumiem nodrošina Satversmes tiesas iepriekšējos spriedumos atzīto pamatvajadzību – pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības un pamatizglītības, kā arī iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē – apmierināšanu.

Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka ikvienai trūcīgai personai būtu pieejams pietiekams atbalsts visu tās pamatvajadzību apmierināšanai.

Līdz ar to jaunajās apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tāpēc Satversmes tiesa atzina, ka arī jaunās apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

Satversmes tiesa vērsa uzmanību tam, ka joprojām nav izveidota tāda sociālās palīdzības sistēma, kas nodrošinātu pārredzamu atbalsta sniegšanu, lai gan pašvaldībām, politikas veidotājiem un likumdevējam būtu pieejama informācija par trūcīgām personām sniegtā atbalsta apmēru un efektivitāti.

Turklāt sociālās palīdzības sistēmas uzdevums ir palīdzēt trūcīgām personām saviem spēkiem izkļūt no nabadzības slazda, tomēr tai nevajadzētu radīt tādus apstākļus, kas mazinātu trūcīgu personu vēlmi pašām līdzdarboties sociālās drošības sistēmas ietvaros savu pamatvajadzību apmierināšanai un uzlabot dzīves apstākļus.

Jaunais regulējums nebūs spēkā no 2025. gada

Satversmes tiesa secināja, ka sākotnēji apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža novestu pie tiesiskās nestabilitātes un būtu pretēja sociālās palīdzības mērķim.

Savukārt attiecībā uz jaunajām apstrīdētajām normām Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējam ir jāievieš tāda sociālās palīdzības sistēma, kas nodrošinātu pārredzamu, efektīvu un mērķētu atbalsta sniegšanu, turklāt izmaiņas ir jāsaskaņo ar valsts budžetu nākamajam saimnieciskajam gadam.

Tādēļ Satversmes tiesa atzina – ir nepieciešams un pieļaujams, ka jaunās apstrīdētās normas vēl noteiktu laiku paliek spēkā. Līdz ar to jaunās apstrīdētās normas Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošām no 2025. gada 1. janvāra.

Tā kā tika vērtēta gan sākotnējo, gan jauno apstrīdēto normu atbilstība Satversmei, ir secināms, ka likumdevējs ir noregulējis būtiskākos ar minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu saistītos jautājumus. Pieņemot grozījumus likumos, regulējums ir uzlabots, preses konferencē atzina Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Taču, vērtējot GMI pabalsta apmēru, secināms, ka ar šādu summu nav iespējams nodrošināt cilvēka pamatvajadzības.

Piemēram, pat minimālais pārtikas groza apjoms naudas izteiksmē ir lielāks, jo aprēķini liecina, ka pārtikai mēnesī nepieciešams 151 eiro un, ja ģimenē ir bērns 15–18 gadu vecumā, viņam – 154 eiro. Tātad ar 125 eiro nepietiek pat pārtikas groza nodrošināšanai. Vienlaikus no šīs summas ir jāsedz arī citi izdevumi, tostarp apģērba iegādei.

Satversmes tiesa ir uzklausījusi argumentus par to, ka valsts un pašvaldības sniedz arī citu atbalstu, piemēram, valsts nodrošina brīvpusdienas skolēniem, tomēr tikai no 1. līdz 4. klasei. Turpretī pašvaldībās minētais atbalsts ir atšķirīgs. Arī Valsts kontrole (VK) norādījusi, ka joprojām nav iespējams novērtēt, kāda sociālā palīdzība tiek nodrošināta pašvaldībās, jo pašvaldības šo palīdzību neuzskaita.

Valsts nav izveidojusi sistēmu, kā gūt ziņas, kādā veidā katra no pašvaldībām sniedz atbalstu, kāds atbalsts un kuriem iedzīvotājiem būtu nepieciešams.

Jaunās apstrīdētās likuma normas atzītas par spēkā neesošām no 2025. gada, lai likumdevējam dotu laiku minimālo ienākumu sliekšņa regulējuma pilnveidošanai, jo izmaiņas ir jāsaskaņo ar valsts budžetu nākamajam saimnieciskajam gadam, kā arī, lai par konkrēto atbalstu izveidotu informācijas apmaiņas sistēmu starp valsti un pašvaldībām.

Kā norādīts spriedumā, nepieciešams tiesiskais regulējums, lai minimālo ienākumu slieksnis kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nodrošinātu trūcīgām personām cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.

Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobra spriedums lietā Nr. 2022-34-01.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI