Satversmei atbilst aizliegums karavīram kļūt par politiskās partijas biedru

Kas vērsās Satversmes tiesā?

Lieta ierosināta pēc fiziskās personas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir profesionālā dienesta karavīrs, kura vēlas iestāties konkrētā politiskajā partijā. Taču apstrīdēto normu dēļ pieteikuma iesniedzēja nevar vienlaikus pildīt karavīra pienākumus un darboties politiskajā partijā.

Kāda ir lietas būtība?

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums nesamērīgi ierobežo viņai Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.

Likumdevēja izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 102. pantā noteiktās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē.

Proti, likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļauj karavīram būt politiskās partijas dibinātājam un biedram, bet liedz aktīvi pārstāvēt savas politiskās intereses dienestā.

Apstrīdētās normas arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu. Profesionālā dienesta karavīri atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, tostarp ar zemessargiem, rezerves karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, kuriem aizliegums darboties politiskajās partijās nepastāvot.

Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.

Ko šīs lietas ietvaros vērtēja Satversmes tiesa?

Ņemot vērā, ka lieta ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, tās ietvaros Satversmes tiesa vērtējusi tikai pieteikuma iesniedzējas uzsvērto aspektu par aizliegumu profesionālā militārā dienesta dalībniekam darboties politiskajā partijā, uzsverot, ka netika skatīti citi politisko darbību aspekti, kas saistīti ar pulcēšanās brīvības ierobežojumiem vai citas politiskās darbības, ko apstrīdētā norma arī liedz.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?

Vērtējot apstrīdētās normas, Satversmes tiesa secināja, ka tajās noteiktais aizliegums profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru ir vērsts uz to, lai Nacionālie bruņotie spēki, kuru sastāvā ietilpst karavīri, būtu politiski neitrāli.

Aizliegums būt par politiskās partijas biedru nodrošina, ka karavīrs nav politiskās partijas biedrs, līdz ar to neiesaistās politiskās varas iegūšanā un īstenošanā, neietekmē politiskos lēmumus, kā arī netiek izmantots politiskās partijas mērķu sasniegšanai.

Satversmes tiesa atzina, ka Nacionālo bruņoto spēku politiskā neitralitāte veicina valsts aizsardzības funkcijas efektīvu izpildi un tādā veidā tiek nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība.

Satversmes tiesa secināja, ka labums, ko sabiedrība gūst no karavīram izvirzītās politiskās neitralitātes prasības, ir lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas karavīram rodas no apstrīdētajās normās noteiktā aizlieguma būt par politiskās partijas biedru.

Karavīram, ņemot vērā tam uzticēto uzdevumu būt valsts aizstāvim, jāievēro profesionālisms un neitralitāte un jānodrošina Latvijas valsts un tās demokrātiskās iekārtas aizsardzība, neatkarīgi no politiskās sāncensības.

Satversmes tiesa arī secināja, ka likumdevējs nav pilnībā ierobežojis karavīra politiskās tiesības un karavīrs var paust savu politisko nostāju, arī nebūdams politiskās partijas biedrs.

Karavīrs var piedalīties Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā.

Tādējādi karavīram nav pilnībā liegtas viņa politiskās tiesības. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 102. pantā ietvertajām tiesībām uz biedrošanās brīvību.

Vērtējot to, vai karavīri atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts dienestā nodarbinātajiem, kas piedalās sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā, zemessargiem un rezerves karavīriem, Satversmes tiesa secināja, ka pieteikumā identificētās personu grupas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos attiecībā uz dalību politiskajā partijā un nav salīdzināmas tiesiskās vienlīdzības principa aspektā.

Tātad apstrīdētās normas, ciktāl tās aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam.

Kāda ir šī nolēmuma nozīme un ietekme uz sabiedrību? 

Ikviens Latvijas pilsonis ir atbildīgs par valsts aizsardzību. Vienlaikus valsts īpaši izveidojusi Nacionālos bruņotos spēkus, kam uzticēta šīs funkcijas izpilde.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka uzticēšanās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un politiskā neitralitāte ir tādas vērtības, kas veicina valsts aizsardzības funkcijas izpildi.

Politiskā darbība lielākoties ir saistīta ar aģitāciju, politisko sāncensību, varas iegūšanu, lai īstenotu attiecīgās politiskās partijas mērķus. Šāda darbība Nacionālo bruņoto spēku ietvaros var negatīvi ietekmēt valsts aizsardzības funkcijas izpildi.

Apstrīdētās normas nodrošina, ka sabiedrība var uzticēties karavīriem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī paļauties uz to, ka valsts aizsardzība tiks īstenota visas sabiedrības, nevis tikai konkrētas politiskās partijas pārstāvētās sabiedrības daļas interesēs. Turklāt pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā nepieciešamība pēc politiski neitrāliem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir īpaši izteikta.