Publicitātes foto.
Satversmes tiesa 27. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-16-05 par iebraukšanas maksas palielināšanu Jūrmalā. Atzīts, ka noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu apturēti nepamatoti.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”, kuri cita starpā paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2021. gada 16. decembrī izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu.
Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks un atbilst Latvijas Republikas Satversmei.
Satversmes tiesa vērtēja, vai apstrīdētais akts atbilst Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā noteiktajām iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10. panta trešajai daļai un 12. panta pirmās daļas 6. punktam, normām, ar kurām likumdevējs tieši pilnvarojis pašvaldības noteikt pašvaldību nodevas, to maksāšanas kārtību, ar nodevām apliekamos objektus, likmes, atbrīvojumus un atvieglojumus, kā arī citas prasības.
AUGSTĀKA JURIDISKA SPĒKA NORMAS Latvijas Republikas Satversme Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Likums “Par nodokļiem un nodevām” Vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi. 12. panta pirmās daļas 6. punkts Vietējās pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās. |
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi ir pieņemti, pārkāpjot pašvaldībai doto pilnvarojumu, nav pamatoti.
Pašvaldība bija tiesīga, pirmkārt, noteikt īpaša režīma zonu ar mērķi aizsargāt labvēlīgu vidi un, otrkārt, noteikt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šādā zonā.
Pašvaldības nodevai par iebraukšanu īpaša režīma zonā piemīt ekonomiski regulatīvs raksturs – tā ietekmē cilvēku izvēli un tādējādi veicina īpaša režīma zonas aizsardzību.
Nodrošinājums, ko pašvaldība sniedz personai, kura samaksā nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, ir iespēja tieši ar transportlīdzekli, kas rada kaitējumu apkārtējai videi, iebraukt teritorijā, kurai nolūkā aizsargāt vidi ir noteikts īpašs statuss.
Pašvaldība ir vērtējusi nodevas likmes samērīgumu ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu. Apstrīdētajā rīkojumā nav ietverti argumenti attiecībā uz to, ka nodevas likme triju eiro apmērā būtu acīmredzami nesamērīga ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu.
Tāpat Satversmes tiesa atzina, ka ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā neesot pamatojusi to nepieciešamību un ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, kā arī neesot veikusi konsultācijas ar privātpersonām, nebija pamatoti.
Satversmes tiesa secināja, ka paskaidrojuma raksts, kas pievienots pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem, ir viens no avotiem, kas sniedz informāciju par tiesību akta nepieciešamību, tā piemērošanu un ietekmi uz dažādām jomām.
Pašvaldība grozījumu paskaidrojuma rakstā ir ietvērusi pietiekamu pamatojumu tam, ka nodevas likmes palielināšana un nodevas piemērošanas perioda pagarināšana ir vērsta uz īpaša režīma zonā Jūrmalā iebraucošo transportlīdzekļu skaita samazināšanu.
Tāpat Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldība ir vērtējusi datus par pilsētā esošo ar tūrisma un izmitināšanas pakalpojumiem saistīto uzņēmumu skaitu un tā izmaiņu dinamiku gadā, kā arī konsultējusies ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi, kas paudusi atbalstu nodevas palielināšanai un piemērošanas perioda pagarināšanai.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā norādītie argumenti nav pamatoti un ministrs ir prettiesiski apturējis saistošo noteikumu darbību. Līdz ar to apturēto saistošo noteikumu darbība no sprieduma pasludināšanas brīža ir atjaunota.
Likumdevējs pašvaldībām, ja tās tiesiski noteikušas savā teritorijas plānojumā īpaša režīma zonu, kā konkrētajā lietā – Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība tādu ir noteikusi vides aizsardzības nolūkos, ir devis pilnvarojumu noteikt nodevas par iebraukšanu šādā īpaša režīma zonā. Pašvaldībām ir tiesības noteikt, kāda būs iebraukšanas nodevas likme. Tas ir pašvaldības lietderības jautājums.
Izvērtējot nepieciešamību konsultēties ar sabiedrību, Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem, kuri vēlētos iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā. Izskatāmajā lietā nebūtu iespējams identificēt konkrētas personas, kuru viedokli būtu vajadzējis uzklausīt, savukārt visu Latvijas iedzīvotāju aptaujāšana nebūtu samērīga.
Satversmes tiesa atzina, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju eiro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju