Sabiedrībā izciešamā soda veids – probācijas uzraudzība

No kopumā deviņām Valsts probācijas dienesta likuma 6. pantā noteiktajām dienesta funkcijām Valsts probācijas dienesta uzraudzība ir attiecināma uz četrām probācijas klientu kategorijām:  

• pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;  
• uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas;  
• uzraudzīt personas, kuras nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, tai skaitā ar elektronisko uzraudzību;  
• uzraudzīt personas, kurām piemērots kriminālsods – probācijas uzraudzība.

“Visbiežāk Valsts probācijas dienesta uzraudzībā nonāk nosacīti notiesātās personas, kā arī personas, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība. Nākamās uzraudzības klientu kategorijas ir personas, kuras nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības, un personas, kuras nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm. Savukārt skaitliski vismazākā kategorija ir personas, kurām kā pamatsods noteikta probācijas uzraudzība, jo tas ir jauns pamatsoda veids krimināltiesībās,” stāsta Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītājs Jānis Klūga.    

Viena gada laikā Valsts probācijas dienesta uzraudzība tiek piemērota aptuveni 5000 probācijas klientu.  

Viens gads ir arī laika periods, cik visbiežāk ilgst probācijas uzraudzība. 

Probācijas uzraudzība lielākoties tiek piemērota par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem (zādzībām, laupīšanām), ar atkarībām saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem (narkotisko vielu aizliegtu apriti, atrašanos pie transportlīdzekļa stūres alkohola reibumā) un ar vardarbību saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.   

Valsts probācijas dienesta uzraudzībā esošie klienti 2021.–2023. gadā (VPD dati) 

Klienti ierodas paši 

Probācijas statistika ir pozitīvi vērtējama: vairāk nekā 97% Valsts probācijas dienesta klientu ir atbildīgi un ievēro noteikumus. Tas attiecināms ne vien uz konkrētai personai lietas ietvaros noteiktajām aktivitātēm un darbībām, bet arī tik vienkāršu lietu kā ierašanos Valsts probācijas dienestā, lai pieteiktos un uzsāktu uzraudzību vai izciestu piespriesto sodu, piedalītos kādā no probācijas programmām. 

J. Klūga atzīst: “Neviens probācijas klients uz Valsts probācijas dienestu netiek atgādāts piespiedu kārtā. Likums nosaka termiņu, kādā personai, kurai tiesa vai prokurors ir piemērojis sabiedrībā izciešamo sodu, jāierodas Valsts probācijas dienestā, lai uzsāktu noteiktā soda izciešanu.” 

Personai jāierodas Valsts probācijas dienestā atbilstoši deklarētajai vai faktiskajai dzīvesvietai vienas līdz desmit darba dienu laikā, ņemot vērā piespriestā soda veidu.

Ir situācijas, kad pēc probācijas klienta rakstveida lūguma, kurā tas paskaidro iemeslus, uzraudzības process tiek nodrošināts citā vietā. “Mūsu mērķis nav izraut probācijas klientu no viņam ierastās vides, ja vien tā nav tāda vide, kas veicināja vai var turpmāk veicināt jauna nozieguma izdarīšanu. Tas dod iespēju probācijas klientam veikt pienākumus un izpildīt sodu citā Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā,” skaidro J. Klūga. 

Savukārt, ja persona tai vien zināmu iemeslu dēļ ir izvēlējusies ar Valsts probācijas dienestu nesadarboties, tas nenozīmē, ka uz karstām pēdām tiks piemērotas sankcijas. Pieredzējušais Valsts probācijas dienesta pārstāvis J. Klūga, kuram darbā Valsts probācijas dienestā aizvadīti jau 18 darba gadi, stāsta, ka tādos gadījumos personai tiek dota iespēja pārdomāt savu izvēli, mainīt attieksmi, lai piespriestā sabiedrībā izciešamā soda piemērošana netiktu pārskatīta un aizstāta ar reālu brīvības atņemšanu. “Sākotnēji tiek nosūtīts Valsts probācijas dienesta uzaicinājums ar mērķi noskaidrot iemeslus konkrētajai situācijai. Ja arī pēc tam nav reakcijas, Valsts probācijas dienests nosūta brīdinājumu. Ja persona nereaģē uz brīdinājumu, tad Valsts probācijas dienests nosūta atkārtotu brīdinājumu. Ja persona nereaģē uz atkārtotu brīdinājumu, tad Valsts probācijas dienesta pienākums ir vērsties ar iesniegumu tiesā vai noteiktos gadījumos informēt par situāciju uzraugošo prokuroru,” par dienesta rīcību vēsta tā pārstāvis J. Klūga.  

Kad persona ir pieteikusies uzraudzības īstenošanai, Valsts probācijas dienesta amatpersonas iepazīstas ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.

Pēc tam tiek veikta probācijas klienta dzīves gājuma rūpīga izpēte un sagatavots probācijas klienta riska–vajadzību novērtējums.

Tā ir speciāla metode, kas ļauj noteikt probācijas klienta recidīva riskus, kā arī tās dzīves jomas, kurās probācijas klientam ir grūtības un kuras ietekmē viņa noziedzīgo uzvedību. 

Elektroniskā uzraudzība 

Tā kā Valsts probācijas dienesta uzraudzība ir sabiedrībā izciešamais soda veids, personas, kurām tā tiek piemērota, pārvietošanās brīvībā īpaši netiek ierobežotas.  

Vienīgā probācijas klientu kategorija, kam noteikti pārvietošanās ierobežojumi, ir no ieslodzījuma pirms termiņa atbrīvotās personas ar elektronisko uzraudzību.  

Valsts probācijas dienesta pārstāvis J. Klūga norāda, ka Latvijā tehniski elektronisko uzraudzību īsteno divos veidos: ar ierīcēm, kas funkciju pilda, izmantojot radioviļņu frekvenci (RF), un ierīcēm, kuras funkciju pilda, izmantojot globālo navigācijas satelītu sistēmu (GNSS).  

Sākotnēji visas personas tiek uzraudzītas ar RF ierīcēm, bet, ja persona pārkāpj elektroniskās uzraudzības grafiku vai citus ar vietām saistītos pienākumus, Valsts probācijas dienests var lemt turpināt uzraudzību, izmantojot GNSS ierīces.  

Personām elektroniskās uzraudzības laikā visas aktivitātes, piemēram, došanās uz darbu, veikalu, sporta zāli, pavadīt brīvo laiku, tiek noteiktas grafikā, kurā ir iekļauti datumi, adreses un laiks, kur uzraugāmajai personai jāatrodas. Pārējā laikā personām jāatrodas dzīvesvietā. Grafika ievērošana, aktivitāšu pildīšana tiek kontrolēta tehniski (ar ierīcēm), kā arī Valsts probācijas dienesta amatpersonas veic klātienes pārbaudes vietās, kur personai jāatrodas saskaņā ar grafiku.   

Ja notiek noteiktā uzraudzības režīma pārkāpumi, sākotnēji tiek vērtēti iemesli un izteikts brīdinājums. Pēc atkārtota brīdinājuma par režīma pārkāpšanu Valsts probācijas dienests vēršas ar iesniegumu tiesā, un personai ir jāatgriežas ieslodzījuma vietā.  

Citi ierobežojumi 

J. Klūga akcentē: katrai probācijas klientu kategorijai, kuri nonāk Valsts probācijas dienesta uzraudzībā, var būt noteikti arī citi ierobežojumi un pienākumi. Piemēram, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotām personām Krimināllikumā paredzētos papildpienākumus var noteikt uzraugošais prokurors. Valsts probācijas dienesta pienākums ir nodrošināt un kontrolēt attiecīgo pienākumu izpildi.  

Turpretī pienākumu noteikšana un kontrole pārējām trim probācijas klientu kategorijām ir Valsts probācijas dienesta atbildība, izvērtējot konkrētā probācijas klienta dzīves gājumu, noziedzīgo nodarījumu vēsturi un katra probācijas klienta vajadzības.  

Pienākumu klāstu, ko probācijas klientam var noteikt Valsts probācijas dienests, iespējams raksturot kā sociāli atbildīgu un disciplinējošu.  

Piemēram, probācijas klientiem var noteikt pienākumu nelietot alkoholu un citas apreibinošas vielas, noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā, piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās, apmeklēt noteiktu speciālistu, bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas nemainīt dzīvesvietu, nenēsāt līdzi noteiktus priekšmetus. Nosakot probācijas klientam konkrētus pienākumus, Valsts probācijas dienestam ir jānorāda pienākuma noteikšanas pamatojums. 

“Uzraudzības process ir dinamisks – Valsts probācijas dienests seko uzlikto pienākumu izpildei, un jebkurā brīdī pastāv iespēja kādu no pienākumiem atcelt vai nepieciešamības gadījumā noteikt atkārtoti,” klāsta Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītājs. 

Probācijas programmas uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai 

Darbā ar uzraudzības klientiem Valsts probācijas dienesta rīcībā ir deviņas probācijas programmas, no kurām septiņas ir vērstas uz probācijas klienta uzvedības korekciju, bet divas nodrošina sociālo rehabilitāciju. Visas programmas īsteno Valsts probācijas dienesta darbinieki, kuri ir apguvuši programmu saturu un prasmi tās vadīt. 

“Dalība probācijas programmā uzraudzības klientam nav viņa izvēle. Tas ir pienākums. Probācijas uzraudzības laikā klientam ir jāpilda ne tikai Valsts probācijas likuma 7. pantā noteiktie pienākumi, bet arī obligāti jāpiedalās probācijas programmās, ja šādu pienākumu noteikusi Valsts probācijas dienesta amatpersona,” uzsver Sintija Stivriņa, VPD Resocializācijas departamenta vadošā eksperte.  

Lai noteiktu probācijas klientam atbilstošo programmu, Valsts probācijas dienests veic riska–vajadzību novērtējumu.  

Uzvedības korekcijas programmās notiek aktīvs darbs, lai sekmētu izmaiņas personas domāšanā, uzskatos un attieksmē. Katrai no programmām ir konkrēts mērķis, kā, piemēram, motivēt probācijas klientu uz pārmaiņām, izvērtēt potenciālās rīcības un spēt pieņemt atbilstošāko risinājumu vai lēmumu.  

Savukārt programmas, kas vērstas uz vardarbīgas uzvedības mazināšanu, emociju pārvaldību, riskantu situāciju, negatīvo emociju atpazīšanu un kontroli, tiks piemērotas probācijas klientiem, kuri raisījuši vardarbību ģimenes attiecībās. “Ja sākotnēji personām par vardarbīgu uzvedību ģimenē kā soda veids tika noteikts naudas sods vai sabiedriskais darbs, tad šobrīd Krimināllikuma regulējums par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredz noteikt kriminālsodu – probācijas uzraudzību. Tas probācijas klientiem ir daudz piemērotāks soda veids, jo dod iespēju iesaistīties probācijas programmās, kurās tiešā veidā tiek strādāts ar vardarbības cēloņu atpazīšanu un novēršanu,” novēroto darbā ar attiecīgās kategorijas probācijas klientiem raksturo S. Stivriņa. 

Valsts probācijas dienestā ir pieejamas arī divas programmas, kas vērstas uz probācijas klientiem, kuri ir veikuši noziedzīgus nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Kā norāda S. Stivriņa, viena no tām tiek īstenota brīvības atņemšanas iestādēs, otra – personām, kuras izcieš sodu sabiedrībā. “Praksē tas nozīmē darbu ar uzskatu izaicināšanu, empātijas veidošanu, izpratni par savas rīcības sekām, tostarp raugoties no cietušā skatpunkta,” viņa stāsta. 

Programmu, kuras nosaukums ir “Uzmanību! Gatavību! Starts!”, izstrādāja Valsts probācijas dienests, un tās mērķa grupa ir uz noziedzības ceļa nonākušie jaunieši.

Kā atzīst S. Stivriņa, darbs ar jauniešiem programmā ir gan intensīvs, gan salīdzinoši ilglaicīgs. “Mērķis ir attīstīt jauniešu spējas izzināt sevi, izprast uzvedību, rīcības sekas un spēt saprast, kā attiecīgajā situācijā adekvāti rīkoties, nepieļaujot jaunus noziedzīgus nodarījumus.” 

Valsts probācijas dienestā pieejamās sociālās rehabilitācijas programmas ir vērstas uz sociālās atstumtības riskam pakļautajām personu grupām. Piemēram, prasmju attīstīšana personām, kuras ilgstoši atradušās ieslodzījuma vietā, ar mērķi pēc iespējas veiksmīgāk iekļauties dzīvei sabiedrībā. Programma “Vienkārši par sarežģīto” ir paredzēta personām, kurām ir ierobežotas kognitīvās spējas. “Ir klienti, kuri ilgstoši atradušies ieslodzījuma vietā un kuriem trūkst elementāru prasmju, – kā sagatavot iesniegumu, kā vērsties pašvaldības sociālās palīdzības dienestā. Programmā notiek apmācības, kā risināt iepriekš minētās un daudzas citas sociālās problēmas un sasniegt savus mērķus,” skaidro S. Stivriņa. 

Stāstot par Valsts probācijas dienesta programmām, J. Klūga piebilst, ka drīzumā būs pieejama vēl viena pašu izstrādātā specializētā programma, kas paredzēta tā sauktajiem dzērājšoferiem: “Pašlaik esam ceļā uz tās licencēšanu.” 

Programmas noslēgumā un atsevišķām garākajām programmām arī to noteiktos posmos par katru programmas dalībnieku tiek sagatavots atzinums saistībā ar saskatītajiem riskiem, novērotajām uzvedības izmaiņām, kā arī ieteikumi un cita būtiska informācija, kas būs noderīga, lai lemtu par turpmāko uzraudzības procesu.  

“Probācijas programmu dalībnieki to laikā un noslēgumā tiek vērtēti. Tas nodrošina saikni starp divām funkcijām – probācijas klienta uzraudzību un probācijas programmu īstenošanu.” J. Klūga arī norāda, ka Valsts probācijas dienests programmu efektivitāti vērtē ne tikai probācijas klienta individuālajā līmenī. Valsts probācijas dienestā ir veikts pētījums par programmu kopējo ietekmi uz uzvedības maiņu ilgtermiņā, kur viens no svarīgākajiem secinājumiem bija, – personām, kuras uzraudzības ietvaros ir piedalījušās programmās, kopējais recidīvs ir mazāks nekā personām, kuras programmās nav bijušas iesaistītas. 

Probācijas uzraudzība kā papildsods un pamatsods  

Uz jautājumu par šī brīža aktualitāti likumdošanas procesā, proti, atteikšanos no brīvības atņemšanas soda piemērošanas nosacīti, to aizstājot ar probācijas uzraudzību, un kā tas potenciāli ietekmētu Valsts probācijas dienesta darbu, J. Klūga atbild: “Ja reforma tiks īstenota, Valsts probācijas dienestam nebūs grūtību probācijas uzraudzību veikt atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.” 

Viņš uzsver, ka Valsts probācijas dienesta darba metodēs un saturā arī šobrīd nav ievērojamu atšķirību gadījumos, kad probācijas uzraudzība tiek piemērota kā papildsods un pamatsods.  

Pamatsods – probācijas uzraudzība – ir soda veids, ko uz noteiktu laiku piemēro prokurors vai tiesa. Turpretī kā papildsodu to piemēro kopā ar brīvības atņemšanu, kad persona sākotnēji izcieš piespriesto sodu ieslodzījuma vietā, bet pēc tam nonāk Valsts probācijas dienesta redzeslokā, izciešot papildsodu – probācijas uzraudzību.  

Valsts probācijas dienesta pārstāvis akcentē: atšķirības attiecas uz juridiskajām sekām, kas iestājas gadījumā, ja notiesātā persona nepilda noteiktos probācijas uzraudzības nosacījumus un ja tos izpilda ļoti labi.  

J. Klūga: “Negatīvā gadījumā Valsts probācijas dienests vēršas tiesā, un tiesa lemj par neizciestās probācijas uzraudzības daļas aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Faktiski viena diena neizciestā probācijas uzraudzībā tiek aizstāta ar vienu dienu ieslodzījumā. Nosacītas notiesāšanas būtība ir tāda, ka tiesa personai par izdarīto noziedzīgo nodarījumu piemēro brīvības atņemšanas sodu, kuru neizpilda, ja notiesātais tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara pārkāpumus un ievēro visus nosacīti notiesātās personas pienākumus. Nosacītas notiesāšanas gadījumā, ja persona nepilda uzraudzības nosacījumus, Valsts probācijas dienests ar iesniegumu vēršas tiesā, un tiesa lemj par visa piemērotā brīvības atņemšanas soda izpildīšanu, kaut arī persona, iespējams, jau ir izcietusi lielu daļu no tiesas noteiktā pārbaudes laika. 

Savukārt situācijās, kad probācijas klients veiksmīgi sadarbojas ar Valsts probācijas dienestu un uzraudzības procesa laikā mainās pozitīvā virzienā – maina kriminālo uzvedību un domāšanu –, Valsts probācijas dienestam pēc personas izvērtējuma ir tiesības vērsties tiesā, lūdzot samazināt atlikušo probācijas uzraudzības soda daļu, jo soda mērķi ir sasniegti. Tomēr nosacītas notiesāšanas gadījumā iespēju samazināt nosacītas notiesāšanas pārbaudes laiku līdzīgā pozitīvā situācijā nav.” 

Ikviena pateicība rada gandarījumu 

Abi Valsts probācijas dienesta pārstāvji neslēpj, ka uzraudzības procesā katrs, pat vismazākais cilvēka sasniegums rada gandarījumu. Piemēram, ja kāds ir pieņēmis lēmumu atrisināt atkarību problēmu un ir vērsies pie narkologa. Kādam citam probācijas programma palīdzējusi uzlabot attiecības ģimenē. Kāds, kurš gadiem ilgi nav strādājis, ir atradis darbu, spēj tajā noturēties, nepametot iesākto pusratā.  

“Ja raugāmies ilgākā laika periodā, ir prieks un gandarījums, ka bijušie probācijas klienti iegūto novērtē. Mēs saņemam vēstules, kurās cilvēki lietas vadītājiem no sirds pateicas, citi pēc ilgāka laika atnāk uz Valsts probācijas dienestu un personīgi izstāsta par pozitīvajiem pavērsieniem dzīvē, kas sākušies tieši pēc uzraudzības pabeigšanas. Tas nozīmē, ka daudzi bijušie probācijas klienti Valsts probācijas dienestu vērtē pēc sasniegtā rezultāta, kas ir dzīve bez noziegumiem, nevis saredz tikai soda formālu izpildi,” tā Jānis Klūga.  

Sintija Stivriņa īpaši uzsver darbu ar jauniešiem: “Mani allaž priecē, ja uzraudzība ir spējusi radīt paliekošas pozitīvas pārmaiņas jauniešu dzīvē. Nereti pirmajā sarunā jaunietis ir sevī ierāvies, noraidošs, nepārliecināts, sēž ar kapuci galvā. Uzraudzības laikam ritot, mēs novērojam, kā mainās gan viņa āriene, gan uzvedība, proti, viņš kļūst atvērtāks, par sevi pārliecinātāks, mēģina risināt problēmas – atsakās no nelabvēlīgu draugu ietekmes, sāk apmeklēt skolu un pieņemt lēmumus, kas liecina par spēju un pārliecību nostāties uz cita dzīves ceļa. Ir patīkami dzirdēt, ka jaunietis spēj atzīt probācijas programmu lietderību. Tāpēc katra ar jauniešiem pavadītā stunda ir tā vērta, lai sekotu mazs solis pozitīvu pārmaiņu virzienā.”