Brīvības atņemšanu nosacīti vēlas aizstāt ar probācijas uzraudzību – kāda atšķirība?

Laika gaitā soda mērķis ir paplašinājies

Spēkā esošā Krimināllikuma (KL) 35. panta otrā daļa noteic, ka par kriminālnoziegumu paredzētā soda mērķis ir:

• aizsargāt sabiedrības drošību;
• atjaunot taisnīgumu;
• sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;
• resocializēt sodīto personu;
• panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Zemgales rajona tiesas tiesnese Zita Studente un juriste Vita Studente vērš uzmanību, ka līdz 2013. gadam soda mērķim bija tikai divi nosacījumi: sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem Krimināllikumā likumdevējs paplašināja likuma 35. panta otrajā daļā ietverto soda mērķi – tas ieguva piecas komponentes, kuras nav mainījušās jau divpadsmit gadus. Kā toreiz tika norādīts šo grozījumu anotācijā: “Kaut gan noziedzīga nodarījuma recidīva novēršana ir viens no galvenajiem soda mērķiem, tikai ar krimināltiesībām vien nav iespējams garantēt, ka persona pēc soda izciešanas neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu.”

“Tiesiskas valsts princips cita starpā prasa, lai kriminālprocesa rezultāts būtu taisnīgs. Tātad kriminālsoda mērķim ir būtiska nozīme taisnīga soda noteikšanā un to nedrīkst neņemt vērā, nosakot sodu,” atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumiem1, skaidro Z. Studente un V. Studente.

Kādus soda veidus šobrīd paredz Krimināllikums

KL paredz, ka personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no četriem KL noteiktajiem pamatsodiem un/vai vienu vai vairākus no likumā nosauktajiem sešiem papildsodiem.

Atbilstoši KL 35. panta pirmajai daļai KL paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.

Z. Studente un V. Studente skaidro: “Soda piespiedu raksturs nozīmē arī to, ka notiesātajam tiek noteikti zināmi ierobežojumi un sagādātas zināmas ciešanas – viņam var atņemt brīvību, atņemt tiesības uz noteiktu nodarbošanos, konfiscēt mantu u. c. Kriminālsods no citiem sodiem atšķiras ar to, ka šis sods ir sekas noziedzīgam, nevis kādam citam nodarījumam.”2

Kādos gadījumos tiek piemērota brīvības atņemšana nosacīti

Saskaņā ar KL 55. pantu tiesa, nosakot brīvības atņemšanas sodu, kas ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nav ilgāks par pieciem gadiem vai par trijiem gadiem, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, var lemt par notiesāšanu nosacīti, ja tā ir ieguvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Pieņemot šo lēmumu, tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītie kaitējumi, vainīgā personība un citi lietas apstākļi.

Proti, tādā gadījumā tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja tās noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais:

• neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu;
• nepārkāps sabiedrisko kārtību;
• izpildīs Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK) paredzētos un Valsts probācijas dienesta (VPD) noteiktos pienākumus.

Lemjot par brīvības atņemšanu nosacīti, tiesa nosaka pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem un spriedumā norāda apstākļus, kuru dēļ tā atzinusi par lietderīgu sodu neizpildīt.

Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda LSIK paredzētos vai VPD noteiktos pienākumus, tad tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu notiesātajam vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam. Savukārt, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tad viņam piespriestais sods ir jāizpilda.

Probācijas uzraudzība kā pamatsods

2022. gada 1. janvārī stājās spēkā KL grozījumi, ar kuriem tika aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma, kā arī pilnveidota kriminālsodu sistēma kopumā. Probācijas uzraudzība tika noteikta kā pamatsoda veids.

KL 38.¹ pants paredz, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.

Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka probācijas uzraudzību var piemērot tikai nepilngadīgajiem un 13 noziedzīgu nodarījumu gadījumos arī pilngadīgām personām.

Plānotie grozījumi KL un KPL paredz atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību.

Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās visām pilngadīgajām personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bez līdzšinējiem pamatsodiem – brīvības atņemšanas, sabiedriskā darba un naudas soda – kā pamatsodu varēs piemērot arī probācijas uzraudzību.

Atsevišķos gadījumos probācijas uzraudzību kā pamatsodu var piemērot arī tagad

Šobrīd spēkā esošā KL Pārejas noteikumu 25., 25.¹ un 25.² punktā paredzēts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu:

• ar 2022. gada 1. janvāri sāk piemērot pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 126. (tīšu vidēja smaguma miesas bojājumu), 130. (tīšu vieglu miesas bojājumu), 130.¹ (spīdzināšanu), 174. (cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo), 248.² (jaunu psihoaktīvu vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu un jaunu psihoaktīvu vielu neatļautu lietošanu), 253.² (narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu nelielā apmērā un narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu) un 340. pantā (karavīra piekaušanu un spīdzināšanu) paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2021. gada 31. decembra, un nepilngadīgajiem, kuri izdarījuši jebkuru šā likuma sevišķajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2021. gada 31. decembra;
• ar 2023. gada 15. jūliju sāk piemērot pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 132. (draudus izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu), 132.¹ (vajāšanu) un 168.¹ (nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu) pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2023. gada 14. jūlija;
• ar 2023. gada 20. oktobri sāk piemērot pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 285. (personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai), 285.¹ (nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā) un 285.² (ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā) pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc 2023. gada 19. oktobra.

Plānoto KL grozījumu anotācijā norādīts, ka Pārejas noteikumi ļaus probācijas uzraudzību kā pamatsodu turpmāk piemērot arī pilngadīgajām personām par jebkuru noziedzīgo nodarījumu, izņemot sevišķi smagu noziegumu. Vienlaikus anotācijā skaidrots, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu sākumā nebija iespējams pilnībā attiecināt uz visām pilngadīgajām personām, jo tas no valsts budžeta ik gadu prasītu papildu finansējumu VPD vairāk nekā 3,5 miljonu eiro apmērā.

Ar ko atšķiras probācijas uzraudzība un brīvības atņemšana nosacīti

KL grozījumu anotācijā vienīgā konstatētā atšķirība starp probācijas uzraudzību un brīvības atņemšanu nosacīti ir soda nepildīšanas sekas:

“Probācijas uzraudzības nepildīšanas gadījumā tiek aizstāts neizciestais soda laiks (gan tad, ja probācijas uzraudzība noteikta kā papildsods, gan tad, ja tā paredzēta kā pamatsods), savukārt nosacītas notiesāšanas neievērošanas gadījumā notiesātajam tiek izpildīts tam piespriestais brīvības atņemšanas sods pilnā tā apjomā, neskatoties uz to, cik ilgu pārbaudes laiku notiesātais bija ievērojis nosacītas notiesāšanas nosacījumus.”

Anotācijā minēts, ka nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas ir bargākas par paredzētajām probācijas uzraudzības neievērošanas sekām.

Nosacīta notiesāšana – brīvības atņemšanas soda izpildes veids

Vēl jāmin, ka Latvijas krimināltiesībās nosacīta notiesāšana nav patstāvīgs soda veids.3 Proti, izsmeļošs soda veidu uzskaitījums redzams publikācijas sākuma daļā un ir noteikts KL 36. pantā, kas ietverts KL IV nodaļā “Sods”, savukārt nosacīta notiesāšana ietverta KL V nodaļā “Soda noteikšana”.

Kā norāda zvērināts advokāts Egons Rusanovs un zvērināta advokāta palīdze Linda Lielbriede, “nosacītas notiesāšanas institūts nav uzskatāms par atsevišķu soda veidu, bet gan par soda, konkrēti – brīvības atņemšanas soda, izpildes veidu”.4

Arī Z. Studente un V. Studente skaidro: “Nosacīta notiesāšana nav vērtējama kā sods vai papildsods, bet gan piespriestā brīvības atņemšanas soda neizpildīšana, pastāvot konkrētiem, tiesas izvērtētiem apstākļiem, kas tiesai ir devuši pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Lai par to pārliecinātos, tiesa nosaka pārbaudes laiku, kurā sodu izpildes iestādei ir pienākums uzraudzīt, kā persona pilda likuma vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus. Vērtējot nosacīta soda institūtu pēc tā izpildes un uzraudzības, redzams, ka tā nav personas atbrīvošana no soda, jo nosacīti notiesātai personai tiek sastādīts uzraudzības plāns un var tikt noteikti dažādi pienākumi, tostarp speciālistu apmeklēšana.”

Citas plānotās izmaiņas

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi cita starpā paredz reformēt tiesisko regulējumu saistībā ar galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem, kā arī precizēt terorisma definīciju.

• Izmaiņas galīgā soda noteikšanas kārtībā

Soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem regulē KL 50. pants, soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem – KL 51. pants, savukārt sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumus – KL 52. pants.

Atbilstoši KL grozījumu anotācijai sodu saskaitīšana un galīgā soda noteikšana ir viens no sarežģītākajiem krimināltiesību institūtiem, tādēļ KL 50. un 51. panta normas reizēm tiek piemērotas kļūdaini.

KL grozījumi pilnveidos sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principus. Plānotās izmaiņas paredz, ka galīgā soda noteikšanā tiks ņemti vērā tādi sodi, kas tiek reāli izpildīti, nevis tādi, kuru izpilde ir atlikta ar nosacītu notiesāšanu. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu spriedumu pārsūdzēšanu un ilgstošu lietu izskatīšanu augstākās tiesu instancēs, skaidro TM.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, likumdevējs vēlas no KL 50. panta pirmās daļas izslēgt sodu saskaitīšanas principu “vieglākā soda ietveršana smagākajā sodā”, paredzot tikai vienu izņēmumu – mūža ieslodzījumu. Savukārt jebkādu sodu saskaitīšanas kārtību pēc vairākiem spriedumiem plānots noteikt tikai KL 51. pantā, kas paredzētu, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un vēl nav izpildīti.

• Precizēs terorisma definīciju

Šobrīd KL 79.¹ panta pirmajā daļā par spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju vai epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm (terorisms), paredz sodu ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pretterorisma komitejas izpilddirektorāts Latvijai ieteicis pārskatīt KL ietverto terorisma definīciju, lai precizētu frāzes “kaitē valsts interesēm” nozīmi, jo tā esot neskaidra. Lietotā frāze nav atvasināta no attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par terorisma apkarošanu 3. panta 2. punkta c) apakšpunktam, kas nosaka terorisma nodarījumu mērķus, proti, būtiski destabilizēt vai graut valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras.

Tādējādi plānotajos KL grozījumos iecerēts 79.¹ panta pirmajā daļā vārdus “kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm” aizstāt ar vārdiem “destabilizēt vai graut valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas politisko, konstitucionālo, ekonomisko vai sociālo struktūru”.

Sīkāk ar plānotajām izmaiņām var iepazīties likumprojektos “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Publikācijas turpinājumā LV portāls dalīsies ar Zemgales rajona tiesas tiesneses Zitas Studentes, juristes Vitas Studentes un Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores Valentijas Liholajas viedokļiem par Saeimā konceptuāli atbalstītajiem likumprojektiem “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

1 Piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 20011001 8. punkts un 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 20062801 12. punkts.

2 Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Rīga: TNA, 1999.

3 Rusanovs E., Lielbriede L. Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās. Jurista Vārds, 19.12.2023. Pieejams: https://juristavards.lv/eseja/284443-but-vai-nebut-nosacitas-notiesasanas-institutam-latvijas-kriminaltiesibas/ [skatīts 09.01.2024.].

4 Rusanovs E., Lielbriede L. Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās. Jurista Vārds, 19.12.2023. Pieejams: https://juristavards.lv/eseja/284443-but-vai-nebut-nosacitas-notiesasanas-institutam-latvijas-kriminaltiesibas/ [skatīts 09.01.2024.].