Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie likumprojekti paredz atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu, kā arī reformēt tiesisko regulējumu saistībā ar galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.
FOTO: Freepik.
Turpinot publikāciju sēriju par plānotajām izmaiņām Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, šoreiz sniedzam ieskatu Zemgales rajona tiesas tiesneses Zitas Studentes, juristes Vitas Studentes, kā arī Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores Valentijas Liholajas viedoklī par minētās reformas nepieciešamību un potenciālo ietekmi uz tiesu darbu un sodu sistēmu.
Zemgales rajona tiesas tiesnese Zita Studente un juriste Vita Studente:
Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja:
Detalizētu informāciju par plānotajām izmaiņām Saeimas konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītajos likumprojektos “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kā arī šobrīd spēkā esošo kārtību brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas piemērošanā LV portāls ir apkopojis publikācijas pirmajā daļā “Brīvības atņemšanu nosacīti vēlas aizstāt ar probācijas uzraudzību – kāda atšķirība?”, kurā iespējams noskaidrot:
Turpinājumā LV portāls piedāvā iepazīties ar Zemgales rajona tiesas tiesneses Zitas Studentes un juristes Vitas Studentes, kā arī Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores Valentijas Liholajas viedokli par iecerētajām izmaiņām.
! Saturs publikācijas turpinājumā ir autoru personīgais viedoklis un neatspoguļo valsts un tiesībsargājošo iestāžu nostāju.
Zita Studente un Vita Studente
Zemgales rajona tiesas tiesnese; juriste
FOTO no personīgā arhīva
Krimināllikuma (KL) 55. pantā noteiktie nosacītas notiesāšanas noteikšanas nosacījumi skaidri iezīmē, ka nosacīta notiesāšana nav vērtējama kā sods vai papildsods, bet piespriestā brīvības atņemšanas soda neizpildīšana, pastāvot konkrētiem, tiesas izvērtētiem apstākļiem, kas tai ir devuši pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Lai par to pārliecinātos, tiesa nosaka pārbaudes laiku, kurā Valsts probācijas dienestam (VPD) ir pienākums uzraudzīt personu – to, kā tā pilda likumā paredzētos un soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus.
Arī Augstākās tiesas Senāts nolēmumos vairākkārt norādījis, ka, lemjot jautājumu par iespēju notiesāt vainīgo nosacīti, tiesai jāizvērtē visi KL 55. panta pirmajā daļā norādītie apstākļi un tai nav tiesību kādu no tiem ignorēt.
Papildus norādām, ka judikatūra, tiesu prakse un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumi ietver rekomendācijas un skaidri formulē vadlīnijas sodu noteikšanā, tostarp lemjot par iespēju vainīgajam noteikt sodu nosacīti. Minētais ir pamats atzīt, ka tiesai, lemjot par nosacīta soda piemērošanu, nav neskaidrību un tādām nevajadzētu būt.
Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK) ir definēti nosacīti notiesātās personas pienākumi un VPD amatpersonu uzdevumi saistībā ar nosacīta soda izpildi. Nosacīti notiesātai personai tiek sastādīts uzraudzības plāns un var tikt noteikta virkne pienākumu, t. sk. speciālistu apmeklēšana.
Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai1 2022. gadā uzraudzības jomā VPD strādāja ar 5790 personām, no kurām 3071 bija nosacīti notiesāta persona. Lai risinātu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas cēloņus un atturētu probācijas klientus no noziedzīga nodarījuma atkārtotas izdarīšanas, VPD amatpersona uzraudzības laikā probācijas klientiem var noteikt 12 pienākumus.
Visbiežāk 2022. gadā uzraugāmajām personām tika noteikts pienākums piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās (25%), ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas (23%) un kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt VPD norādīto speciālistu, ja probācijas klients piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai tas nerada papildu izdevumus, un pildīt speciālista norādījumus (21%).
Vērtējot nosacīta soda institūtu pēc tā izpildes un uzraudzības, redzams, ka tā nav personas atbrīvošana no soda, tomēr sabiedrības priekšstats par nosacītu notiesāšanu var būt maldīgs, ja nepārzina nosacītas notiesāšanas izpildes un uzraudzības nosacījumus, tādējādi uzskatot, ka nosacīta notiesāšana ir līdzvērtīga pilnīgai atbrīvošanai no soda, un domājot, ka ar tiesas nolēmumu tiek nolemts piespriesto brīvības atņemšanas sodu neizpildīt.
Par nosacītas notiesāšanas un nosacīta soda terminoloģijas divējādo un, iespējams, arī sabiedrībai neskaidro dabu jau 2004. gadā zinātniskajos rakstos un pētījumos tika norādīts, ka būtu jāapsver jēdziena “nosacīta notiesāšana” likvidēšana, ņemot vērā, cik tas ir neskaidrs un neloģisks. Tāpat derētu paredzēt vēl vienu soda veidu – pārbaudes laiku ar ierobežotu brīvību jeb “probāciju”.2
Šobrīd izskatīšanā Saeimā atrodas likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz pilnīgu atteikšanos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību.
Vērtējot KL 38.1 pantā “Probācijas uzraudzība” un 55. pantā “Nosacīta notiesāšana” iekļautās definīcijas un LSIK noteiktos nosacīti notiesāto un ar pamatsodu vai papildsodu – probācijas uzraudzība – notiesāto personu pienākumus, kā arī Valsts probācijas dienesta likumā paredzētos VPD uzdevumus uzraudzības jomā, nav šaubu, ka probācijas uzraudzības un nosacītas notiesāšanas piemērošanas gadījumos VPD darbs ar personu ir ļoti līdzīgs vai pat identisks.
Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijā, vienīgā atšķirība, kas tika konstatēta starp nosacītu notiesāšanu un probācijas uzraudzību, ir tā, ka probācijas uzraudzības nepildīšanas gadījumā tiek aizstāts neizciestais soda laiks (probācijas uzraudzība gan kā papildsods, gan pamatsods). Savukārt nosacītas notiesāšanas neievērošanas gadījumā notiesātajam tiek izpildīts tam piespriestais brīvības atņemšanas sods pilnā apjomā, neņemot vērā, cik ilgu pārbaudes laiku notiesātais bija ievērojis nosacītas notiesāšanas nosacījumus.
Tas nozīmē, ka nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas ir bargākas nekā paredzētās probācijas uzraudzības neievērošanas sekas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka probācijas uzraudzība ir līdzvērtīga alternatīva nosacītai notiesāšanai attiecībā uz notiesātās personas uzraudzības nosacījumiem. Turpretī likumdevēja iecere nenoteikt probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smagiem noziegumiem un vienlaikus izslēgt no KL nosacītu notiesāšanu neizslēdz iespēju tiesai izvērtēt un piemērot KL 49. pantu “Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods” arī par sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, protams, ievērojot konkrētajā pantā noteiktos izņēmumus.
Līdz ar to likumdevēja iecere paplašināt pamatsodu veidu skaitu, sniedzot likuma piemērotājam plašākas iespējas soda noteikšanā kriminālprocesa mērķa taisnīgas sasniegšanas ceļā, ir atbalstāma.
No Augstākās tiesas 2016. gada tiesu prakses apkopojuma “Tiesu prakse sodu noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, sodu saskaitīšanā un aizstāšanā (Krimināllikuma 50., 51., 52. pants)” izriet, ka galīgā soda noteikšanā nereti tiek pieļautas kļūdas. Tāpat apkopojumā norādīts, ka virknē spriedumu, ar kuriem sods noteikts, pamatojoties uz KL 50. panta piekto daļu “Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem” un 51. pantu “Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem”, motīvu daļā nav izklāstītas nepieciešamās ziņas, kas ļautu spriest par galīgā soda pamatotību un atbilstību likuma prasībām.3
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājas tikšanās laikā ar pirmās instances tiesnešiem analizēti iemesli, kādēļ kasācijas instances tiesa atceļ tiesu spriedumus, ar kuriem apstiprina starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Tipiskākie iemesli ir KL pārkāpumi, kas saistīti ar soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, sodu saskaitīšanu un aizstāšanu, nosacītu notiesāšanu (KL 52. panta 2.1 daļas, 55. panta piektās daļas, 50. panta otrās daļas nepareiza piemērošana).4
Arī likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijā vēstīts, ka “tiesu spriedumi bieži tiek pārsūdzēti un augstākās tiesu instancēs skatīti nevis nepareizas noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas, bet kļūdaini noteikta galīgā soda par vairākiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem dēļ”.
Augstākā tiesa ir atzinusi, ka soda piemērošana ir viens no visbiežāk izvirzītajiem jautājumiem krimināllietās, ko kasācijas kārtībā skata Senāta Krimināllietu departaments. 2019. gadā jautājums par soda piemērošanu skatīts 62 lietās jeb 28% kasācijā skatīto lietu, tostarp 17 lietās, kurās protestu bija iesniedzis prokurors.5
Minētais nešaubīgi norāda, ka KL 50. un 51. pantā ietvertie sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principi spēkā esošajā redakcijā apgrūtina minēto normu praktisku piemērošanu un šajās normās ir nepieciešami būtiski grozījumi.
Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijā akcentēts, ka “minēto grozījumu mērķis ir reformēt tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem”.6 Kā svarīga plānotā izmaiņa jāuzsver tas, ka tiek paredzēts galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem noteikt tikai tad, kad tie ir stājušies spēkā un vēl nav izpildīti, un galīgā soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar 51. pantu nav veicama izskatāmās krimināllietas ietvaros.
Ar iepriekš minētajām izmaiņām būtiski tiks reformēts tiesiskais regulējums attiecībā uz galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem. Tas, visticamāk, varētu atvieglot tiesas darbu un palīdzētu nepieļaut kļūdas galīgā soda noteikšanā.
Vienlaikus jānorāda, ka tikai praksē var tikt apstiprināts, vai visas likumos iestrādātās normas būs dzīvotspējīgas un praktiski vērtīgas.7
Valentija Liholaja
Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore
FOTO: Boriss Koļesņikovs.
Ņemot vērā likumdošanas iniciatīvas pēdējos gados, secināms, ka nosacītas notiesāšanas liktenis Latvijas krimināltiesībās faktiski jau tika izlemts, 2020. gada 17. decembrī pieņemot likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru sodu sistēma tika papildināta ar jaunu pamatsodu – probācijas uzraudzību.
Minētā likuma anotācijā tika norādīts, ka “probācijas uzraudzība būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs sods, kas ļautu nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas atbilstoši viņa individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim”.8
To apstiprina arī publikācija žurnālā “Jurista Vārds”,9 kurā Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe un viņas vadītā departamenta darbinieki aplūko pārmaiņas krimināltiesiskajā sistēmā. Rakstā atkārtots anotācijā ietvertais, tieši norādot, ka probācijas uzraudzība kļūs par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītas brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo satura un izpildes ziņā tā ir identiska nosacītas notiesāšanas uzraudzībai pārbaudes laikā.
Vienīgā atšķirība, kas norādīta žurnāla “Jurista Vārds” publikācijā, ir tā, ka probācijas uzraudzības nepildīšanas gadījumā tiek aizstāts neizciestais sods, savukārt nosacītas notiesāšanas neievērošanas gadījumā notiesātajam tiek izpildīts viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods pilnā apmērā neatkarīgi no tā, cik ilgu pārbaudes laiku notiesātais bija ievērojis nosacītas notiesāšanas nosacījumus. Tādējādi tiek secināts, ka nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas ir bargākas salīdzinājumā ar probācijas uzraudzības nepildīšanas sekām.
Te gan jāmin zvērinātas advokātes Lienes Neimanes paustais, ka, par spīti abu krimināltiesisko institūtu teorētiskās izpildes līdzībai, tieši to piemērošana praksē būtiski atšķiras, proti, tiesa, notiesājot personu nosacīti, “gūst pārliecību, ka sprieduma izpilde ir lieka un ka kriminālsoda mērķis tiks sasniegts arī bez tā”, savukārt “probācijas uzraudzība praksē vērtējama kā reāla personas piespiedu iesaistīšana VPD izstrādātā plānā”.10
Diemžēl jāatzīst, ka šobrīd vēl nespēju apstiprināt vai noliegt to, ka iecere atteikties no nosacītas notiesāšanas institūta būtu nepieciešama un atbilstu Kriminālprocesa likuma (KPL) mērķim par taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu un tādiem soda piemērošanas principiem kā soda individualizācija un humānisms.
Vienlaikus atsevišķas pārdomas par ierosinātajiem grozījumiem drīzāk liek secināt, ka tie varētu nest lielākus zaudējumus nekā ieguvumus. Mans viedoklis un pamatojums lielā mērā sakrīt ar advokatūras pārstāvju Egona Rusanova un Lindas Lielbriedes pagājušā gada decembrī pausto esejā “Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās” (turpmāk – eseja).
Pievienojos esejā paustajam viedoklim par to, ka ar grozījumos iecerēto pilnīgo atteikšanos no KL 55. pantā “Nosacīta notiesāšana” paredzētā tiesību institūta (jo probācijas uzraudzību tagad varot piemērot kā pamatsodu) tiek vienādoti jēdzieni “nosacīta notiesāšana” un “probācijas uzraudzība”, nesaskatot nekādas atšķirības starp abiem jēdzieniem un tiesību institūtiem.11
Nedz krimināltiesību doktrīnā, nedz judikatūrā nav apstrīdēta atziņa par to, ka nosacīta notiesāšana atšķirībā no probācijas uzraudzības ir nevis atsevišķs, patstāvīgs kriminālsoda veids, bet gan pamatsoda – brīvības atņemšana – izpildes veids, atbilstoši kuram personai piespriestais brīvības atņemšanas sods netiek izpildīts, ja persona tiesas noteiktajā pārbaudes laikā ievēros KL 55. panta otrajā daļā ietvertos nosacījumus. Un te var rasties jautājums – vai šie abi tiesību institūti ir salīdzināmi un vai vienu var aizstāt ar otru?
Probācijas uzraudzības un nosacītas notiesāšanas izpildi reglamentē LSIK, un, lai nodrošinātu soda mērķa sasniegšanu, likumdevējam ir visas iespējas izvērtēt, kādi pienākumi būtu uzliekami personai, izciešot probācijas uzraudzību, un kādi – nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā.
Piekrītot tam, ka nosacītas notiesāšanas nosacījumu neievērošanas sekas ir bargākas salīdzinājumā ar probācijas uzraudzības nepildīšanas sekām, nevar abstrahēties no tā, ka pašreizējais regulējums paredz iespēju notiesāt nosacīti arī tādas personas, kurām noteikts brīvības atņemšanas sods uz laiku ne ilgāku par trim gadiem par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, savukārt pēc grozījumu izdarīšanas un nosacītas notiesāšanas institūta izslēgšanas probācijas uzraudzību nebūs iespējams piemērot.
Saskaņā ar statistikas datiem pēdējo piecu gadu laikā par tādiem sevišķi smagiem noziegumiem, kuru sankcijas minimālā robeža pieļauj nosacītu notiesāšanu, notiesātas 1954 personas, no kurām 1073 personām jeb 55% gadījumu tiesa ir saskatījusi iespēju brīvības atņemšanas soda izpildi noteikt nosacīti.12
KL šobrīd ir aptuveni 80 tādu sevišķi smagu noziegumu sastāvu, par kuriem tiesa var piespriest nosacītu brīvības atņemšanu.
Tādējādi pamatots ir esejas autoru secinājums, ka ar plānotajiem grozījumiem “nenoliedzami tiks pasliktināts to personu stāvoklis, kurām līdzšinējais regulējums ļauj piemērot nosacītu notiesāšanu”, jo probācijas uzraudzības piemērošana tiks izslēgta un būs piemērojams tikai viens sods – reāla brīvības atņemšana.
No iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijas izriet cieša sasaiste starp priekšlikumiem izslēgt no KL 55. pantu “Nosacīta notiesāšana” un grozīt KL 50. pantu “Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem” un 51. pantu “Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem”.
Anotācijā, atsaucoties gan uz Ģenerālprokurora pausto, gan uz daudzajām kļūdām galīgā soda noteikšanā tiesu praksē, norādīts, ka brīvības atņemšanas soda nosacīta noteikšana apgrūtina galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem. Līdz ar to, saglabājot nosacītu notiesāšanu, nav iespējams realizēt turpmāko likumprojektā piedāvāto galīgā soda noteikšanas reformu, kas paredz galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem tikai tad, ja sods tiek reāli izpildīts, nevis atlikts ar nosacītu notiesāšanu.13
Šis apsvērums izskanēja arī 2023. gada 19. decembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, vēl piebilstot, ka “galīgā soda noteikšana ir cieši saistīta ar nepieciešamību atteikties no nosacītas notiesāšanas”.14
Kārtējo reizi kļūdainā likuma piemērošanā tiek atrasts vainīgais – Krimināllikums, kuru taču var grozīt, nevis veikt pasākumus, lai iemācītu likumu piemērot pareizi.
Izvērtējot plānotos KL grozījumus, izskanējis pamatots viedoklis, ka piedāvātā absolūtā atteikšanās no nosacītas notiesāšanas institūta, to mehāniski aizstājot ar plašāku probācijas uzraudzības kā pamatsoda piemērošanas veicināšanu, ir “pārsteidzīga un bez izsvērta apdoma”.15 Tas, ka plānotie grozījumi “nav uzskatāmi par efektīviem un tālredzīgiem”, pausts arī saistībā ar prognozēto krimināltiesisko attiecību noregulēšanas, piemērojot vienošanās procesu, samazināšanos.16
Kas ļauj to secināt?
Probācijas uzraudzība kā pamatsods ieviesta ar 2022. gada 1. janvāri, un šajā gadā tā piemērota 14 personām, bet par 2023. gadu oficiāla statistika vēl nav rodama.
Nav arī publiskots kāds pētījums par probācijas uzraudzības piemērošanas praksi, līdz ar to nav arī nekāda apstiprinājuma tam, ka šis soda veids, kā tas tika deklarēts, patiešām kļūst par efektīvu, nosacītai notiesāšanai alternatīvu sodu.
Savukārt nosacīta notiesāšana, kā to norāda Pauls Mincs, Latvijā tika ieviesta 1922. gadā, lai arī Krievijas 1903. gada Sodu likumi, kas bija spēkā Latvijā, šo institūtu vēl nepazina.17
Nosacītu notiesāšanu paredzēja Latvijas 1933. gada Sodu likums un arī 1961. gada Latvijas PSR kriminālkodekss, tādējādi tā ir aprobēta un apliecinājusi sevi kā dzīvotspējīgu un iedarbīgu instrumentu taisnīgai krimināltiesisko attiecību noregulēšanai.
Stājoties spēkā 2020. gada 17. decembra likumam “Grozījumi Krimināllikumā” un ieviešot probācijas uzraudzību kā pamatsodu, tika skaidrots, ka šos KL grozījumus sākotnēji nebija iespējams pilnībā attiecināt uz visām pilngadīgajām personām, jo tas no valsts budžeta ik gadu prasītu papildu finansējumu VPD vairāk nekā 3,5 miljonu eiro apmērā.
Tāpat minēto KL grozījumu anotācijā tika norādīts, ka pēc noteikta perioda (vismaz trim gadiem) būs iespējams precīzi aprēķināt to, kādu noslodzi uz VPD atstāj tie atsevišķie noziedzīgie nodarījumi, par kuriem probācijas uzraudzību kā pamatsodu sāks piemērot pilngadīgām personām pēc likuma spēkā stāšanās 2022. gada 1. janvārī. Tādējādi precīzi varēšot prognozēt budžeta līdzekļu apjomu, kāds vajadzīgs nākotnē, lai probācijas uzraudzību noteiktu pilngadīgām personām par jebkāda veida noziedzīgu nodarījumu.
Te rodas vairāki jautājumi:
1 Valsts probācijas dienesta 2022. gada publiskais pārskats. Pieejams: https://www.vpd.gov.lv/lv/publiskie-parskati.
2 Nosacītais sods: labāk likvidēt, nekā mēģināt uzlabot. Pieejams: https://providus.lv/raksti/nosacitais-sods-labak-likvidet-neka-meginat-uzlabot/.
3 Krimināltiesības. Pieejams: https://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas.
4 Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja un padomniece piedalās Vidzemes rajona tiesas tiesnešu sanāksmē. Pieejams: https://juristavards.lv/zinas/277360-kriminallietu-departamenta-priekssedetaja-un-padomniece-piedalas-vidzemes-rajona-tiesas-tiesnesu-san/.
5 Grozījumi Krimināllikumā. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/c63b7c35c54581fcc2258a770046af1d/$FILE/463.pdf.
6 Turpat.
7 Zahars, V. Kriminālpolitika: mūsdienu tendences un procesi. Monogrāfija. Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, 2014, 32. lpp.
8 12.2020. likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācija. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/DE025229C1591133C225842700427684?OpenDocument.
9 Aizupe, I., Zemzars, U., Ozola, Z., Sviķe, I. S., Bidiņa, M. Krimināltiesiskās sistēmas pārmaiņas. Jurista Vārds. 10.01.2023., Nr. 01/02, 55.–61. lpp.
10 Neimane, L. Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu. Jurista Vārds. 09.01.2024., Nr. 01/02, 22. lpp.
11 Rusanovs, E., Lielbriede, L. Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās. Jurista Vārds. Domnīca, eseja. Pieejams: https://juristavards.lv/eseja/284443-but-vai-nebut-nosacitas-notiesasanas-institutam-latvijas-kriminaltiesibas.
12 Turpat.
13 12.2020. likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācija. Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/DE025229C1591133C225842700427684?OpenDocument.
14 Rusanovs, E., Lielbriede, L. II. Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās. Jurista Vārds. 05.01.2024. Pieejams: https://juristavards.lv/eseja/284505-ii-but-vai-nebut-nosacitas-notiesasanas-institutam-latvijas-kriminaltiesibas/.
15 Turpat.
16 Neimane, L. Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu. Jurista Vārds. 09.01.2024., Nr. 01/02, 22. lpp.
17 Mincs, P. Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa. Ar U. Krastiņa komentāriem. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 334. lpp.