Ja notiek Valsts probācijas dienesta (VPD) noteiktā uzraudzības režīma pārkāpumi, tad pēc atkārtota brīdinājuma par režīma pārkāpšanu VPD vēršas ar iesniegumu tiesā un attiecīgajai personai ir jāatgriežas ieslodzījuma vietā.

Proti, ja vainīgais izcieta sodu ātrāk, tad viņš tika nosacīti atbrīvots pirms termiņa.

Saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 61. panta ceturto daļu nosacīti pirms termiņa atbrīvotais neizciestās soda daļas laikā pilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un VPD noteiktos pienākumus. Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda minētos pienākumus, tad tiesa, pamatojoties uz VPD iesniegumu, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa (LSIK) 119.¹ pantā noteikts, ka, veicot nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotā (turpmāk – nosacīti atbrīvotais) uzraudzību, VPD kontrolē, kā nosacīti atbrīvotais pilda VPD amatpersonas noteiktos un sodu izpildi regulējošos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, kā arī atbilstoši kompetencei konsultē nosacīti atbrīvoto.

Savukārt LSIK 119.⁴ pants paredz, ka nosacīti atbrīvotajam ir pienākums:

1) ierasties VPD teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai triju darbdienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

2) pildīt VPD amatpersonas noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;

3) ierasties VPD teritoriālajā struktūrvienībā VPD amatpersonas noteiktajā laikā;

4) informēt VPD amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;

5) saņemt VPD atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām. Šis punkts neattiecas uz nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība;

6) iesniegt VPD amatpersonai informāciju par noteikto pienākumu izpildi;

7) iesniegt VPD amatpersonai informāciju par iztikas avotiem.

Ja VPD amatpersona konstatē, ka nosacīti atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla pārkāpj noteiktos pienākumus, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu (skat. LSIK 119.⁸ pantu).

Tādējādi rodas jautājums, vai VPD ir informēts par to, ka nosacīti atbrīvotais mēnesi pirms probācijas uzraudzības beigām pārstāja maksāt saskaņā ar noslēgto vienošanos tiesas piespriesto morālo kompensāciju pa daļām.

Nepieciešamības gadījumā aicinām sazināties ar VPD – kontaktinformāciju var meklēt šeit.

Savukārt jautājuma daļā, kas skar tiesu izpildītājus, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes juriste Elvīra Rudzāte sniedz šādu informāciju:

“Tas, vai parāda piedziņa, ir iespējama, atkarīgs no tā, vai parādniekam ir manta vai ienākumi, uz ko vērst piedziņu.

Tiesu izpildītājam, kurš veic nolēmuma piespiedu izpildi, ir pieeja vairākām valsts informācijas sistēmām, no kurām tas saņem ziņas par parādnieka darbavietu, viņam reģistrētajiem transportlīdzekļiem, nekustamajiem īpašumiem un citu mantu.

Šādas informācijas sistēmas, piemēram, ir Kontu reģistrs, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrs, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata un citi.

Tādējādi ir maz ticams, ka zvērināts tiesu izpildītājs nezina, vai parādnieks, piemēram, strādā oficiālu algotu darbu. Ja piedziņa nenotiek, tātad parādniekam nav mantas, uz kuru būtu iespējams vērst piedziņu.

Izpildu lieta var atrasties tiesu izpildītāja lietvedībā vairākus gadus, un piedziņa var tikt atsākta arī vēlāk, kad parādniekam parādās kādi ienākumi, piemēram, viņš sāk strādāt un saņemt algu.

Savukārt, ja tiesu izpildītājs konstatē, ka piedziņa nav iespējama, tad tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 565. pantu var izsniegt izpildu dokumentu atpakaļ piedzinējam. Vienlaikus izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā.”

Ja ir nepieciešama plašāka informācija, tad aicinām atkārtoti sazināties ar tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas attiecīgā lieta.

Tiesu izpildītāju kontaktinformāciju var meklēt šeit.