Atbilstoši Krimināllikuma 36. pantam brīvības atņemšana ir pamatsods, bet tiesību ierobežošana (šajā gadījumā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana) – papildsods.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 29. panta otro daļu transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz likumā noteikto laiku kā transportlīdzekļa vadītāja uzvedības ietekmēšanas līdzekli piemēro, uzliekot sodu par likumā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem vai atbilstoši šajā likumā noteiktajai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai, kā arī Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

Krimināltiesībās tiesību ierobežošana ir papildsods, ko piespriež tiesa vai, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka prokurors uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, atņemot šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā minētās tiesības vai nosakot aizliegumu. Ievērojot noziedzīgā nodarījuma veidu un raksturu, šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos personai var ierobežot tiesības arī uz ilgāku laiku, bet ne ilgāku par desmit gadiem (skat. Krimināllikuma 44. panta otro daļu).

Krimināllikuma 44. panta ceturtajā daļā noteikts: ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no dienas, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu (tiesību ierobežošana) kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.

Kā skaidrots Krimināllikuma komentāros, ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu kā pamatsodu un ar tiesību ierobežošanu kā papildsodu, aizliegums attiecas gan uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu, gan arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot to no dienas, kad tā beidz izciest pamatsodu.[1]

Proti, aprakstītajā situācijā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas (papildsoda) termiņš (5 gadi) sākas no dienas, kad persona beidz izciest brīvības atņemšanu.

Papildus norādām: Latvijas Sodu izpildes kodeksa 149. panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa pēc sprieduma spēkā stāšanās vai prokurors pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.

Institūcija, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts policija, Valsts probācijas dienests, kas saņēmusi attiecīgā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Notiesātajam, kuram piespriests papildsods – tiesību ierobežošana –, ir pienākums ievērot uzliktos tiesību ierobežojumus. Par izvairīšanos no tiesību ierobežošanas Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēta atbildība[2], proti, par izvairīšanos no brīvības atņemšanas vai tiesību ierobežošanas soda izciešanas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Vienlaikus Ceļu satiksmes likuma 22. panta pirmajā prim viens daļā paredzēts, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļa vadītāja apliecību līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai nevar iegūt un atgūt persona, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību saskaņā ar Krimināllikuma 262. pantu (“Transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē”) un 262.¹ pantu (“Atteikšanās no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes un ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana”).

Saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas.

Savukārt par nesodītām atzīstamas:

1) personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;

2) personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums;

3) nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu;

4) pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu;

5) pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, vai probācijas uzraudzību;

6) pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;

7) pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;

8) pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.

Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu.

Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījusi savu labošanos, tad tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šajā pantā norādīto termiņu izbeigšanās.

Sodāmību var noņemt arī apžēlošanas vai amnestijas kārtībā.

Plašāka informācija par to, kā atjaunot atņemtās transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, pieejama LV portāla publikācijā “Piemērots tiesību izmantošanas aizliegums vai atņemtas tiesības. Kā tās atjaunot?”.

[1] Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri: pirmā daļa (I–VIII² nodaļa), otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 189. lpp.

[2] Turpat, 189. lpp.