Labdien! Ar aklu personu (uztura ņēmēju) pie notāra tika noslēgts uztura līgums. Uztura devēja līdz uztura ņēmējas nāvei nebija zemesgrāmatā nostiprinājusi īpašumtiesības uz uztura līgumā minēto īpašumu. Arī uztura devēja ir mirusi. Vai būtu iespējama tā saucamā “tehniskā darbība” – uz uztura līguma pamata, kurš pēc uztura ņēmējas nāves ir izbeidzies, iesniegt nostiprinājuma lūgumu? Kam tagad pēc likuma piederēs šis uztura ņēmējas īpašums? Paldies!
Civillikums noteic, ka līgumi par nekustamajiem īpašumiem, ja tie attiecas uz īpašnieku maiņu, ir nostiprināmi zemesgrāmatā. Tas attiecas arī uz uztura līgumu, ja par uztura došanas pienākumu pretī tiek dots nekustamais īpašums.
Tiesību zinātnē ir skaidrots, ka uztura līgums ir savdabīgs atsavinājuma līgums, pēc kura noslēgšanas ne tikai mainās atsavināmās mantas īpašnieks, bet arī rodas ilgstoši pildāma uztura došanas saistība. Saistība parasti tiek nodibināta uz laiku, kamēr uztura ņēmējs dzīvo. Lai rastos uztura došanas saistība, vispirms atsavinātājam ir jānodod īpašumā mantiskā vērtība. Nekustamā īpašuma nodošana uzskatāma par notikušu tad, kad tā ir nostiprināta zemesgrāmatās. Līdz ar to uztura līgums ir reāllīgums (skat. Sinaiskis V. Saistību tiesības. Latvijas Civiltiesību apskats. Rīga, 1940, 113. lpp.; Torgāns K. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2018, 279. lpp.).
Civillikuma 994. pants noteic, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Līdz ierakstīšanai zemesgrāmatās nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemesgrāmatām apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku. Tomēr viņam ir tiesība ne vien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus nekustamā īpašuma pārejas ierakstīšanai zemesgrāmatās (993. p. 1. d.).
Ja uztura līgums ir ticis slēgts kā notariāls akts, tad līdzēju gribu noslēgt uztura līgumu nevar apšaubīt, tomēr jūsu minētajā situācijā ir jāvērtē, kādi bija uztura līguma noteikumi, kāds bija iemesls uztura līguma nenostiprināšanai zemesgrāmatā, vai uztura došanas pienākums tika pildīts (vai ir pierādāms), vai īpašums tika nodots uztura devējam u. c.
Tiesu praksē ir atzīts, ka uztura līguma personiskais raksturs ir saistīts vienīgi ar uztura ņēmēja personību (skat. Augstākās tiesas 2012. gada 25. janvāra spriedumu civillietā Nr. SKC-227/2012). Turpretim uztura devēja nāve nerada līguma izbeigšanos, ja viņam ir mantinieki. Taču tas nenozīmē līguma saistību automātisku pāreju uz mantiniekiem, kuriem ir tiesības pieņemt mantojumu vai no tā atteikties. No Civillikuma 2103. panta izriet, ka uztura devēja nāves gadījumā uztura došanas pienākums ietilpst mantojuma masā un tam, kas pieņem mantojumu, tātad arī pēc uztura līguma nodoto mantu, jāturpina uztura došana (skat. Torgāns K. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2018, 282.–283. lpp.).
Ja ir atklājies uztura ņēmēja mantojums un uztura ņēmēja zemesgrāmatā ir reģistrēta kā īpašniece, tad pieņemams, ka īpašums tiek iekļauts mantojuma masā un to var mantot uztura ņēmējas mantinieki.
Ņemot vērā, ka gan uztura devējs, gan ņēmējs ir miris, nav iespējama nekāda “tehniska” rīcība, taču jūsu minētajā situācijā būtu ieteicams vērsties pie kvalificēta juridiskās palīdzības sniedzēja (piemēram, zvērināta advokāta), lai, balstoties uz faktiskajiem apstākļiem, izvērtētu uztura devēja mantinieku iespējas vērsties tiesā sakarā ar īpašumtiesību jautājumu.
Uzziniet vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
