Pilnveidoti kriminālsodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principi

Neskaidrs regulējums – liels slogs tiesu sistēmai

Grozījumu Krimināllikumā (turpmāk – KL grozījumi) anotācijā minēti vairāki iemesli, kāpēc bija nepieciešamas tiesiskā regulējuma izmaiņas saistībā ar galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem.

Praksē konstatētas šādas problēmas:

• soda piemērošana ir viens no visbiežāk izvirzītajiem jautājumiem krimināllietās, ko kasācijas kārtībā skata Senāta Krimināllietu departaments (nepareizi noteiktu sodu dēļ Senātam visbiežāk nācies izmantot savas tiesības pārsniegt kasācijas sūdzībā vai protestā izteiktās prasības robežas; šeit un turpmāk – red. piez.);
• sodu izpildes iestādes vērsušas uzmanību, ka nolēmumos par galīgā soda noteikšanu nereti sastopamas kļūdas, kā arī nolēmumos bieži nav pieskaitīti sodi pēc citiem nolēmumiem, kas iepriekš ir stājušies spēkā, bet vēl nav izpildīti, kā rezultātā sodu izpildes iestādes ir spiestas vērsties tiesā par nolēmumā pieļauto kļūdu labošanu vai galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem;
• Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs norādījis, ka līdzšinējais tiesiskais regulējums apgrūtina iespēju iepriekš sodītajām personām aprēķināt sodāmības dzēšanas termiņus;
• Ģenerālprokuratūra akcentējusi, ka praksē, piemērojot KL normas, kas reglamentē soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, konstatēta nepieciešamība pilnveidot līdzšinējo krimināltiesisko regulējumu (KL iekļautie sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principi radījuši problēmas normu praktiskajā piemērošanā, apgrūtinot krimināltiesisko attiecību taisnīgu un efektīvu noregulēšanu);
• sodu saskaitīšana un galīgā soda noteikšana ir viens no sarežģītākajiem krimināltiesību institūtiem, kā rezultātā praksē radušās kļūdas;
• tiesu spriedumi tiek pārsūdzēti un ilgstoši skatīti augstākās tiesu instancēs nevis nepareizas noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas dēļ, bet kļūdaini noteikta galīgā soda par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem dēļ.

Lai īstenotu reformu galīgā soda noteikšanā, Krimināllikumā grozīts:

• 50. pants “Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem”;
• 51. pants “Soda noteikšana pēc vairākiem nolēmumiem”;
• 52. pants “Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi”;
• 62. pants “Notiesājoša sprieduma un prokurora priekšraksta par sodu izpildīšanas noilgums”;
• 63. pants “Sodāmības dzēšana un noņemšana”;
• 66.⁵ pants “Citi ar soda noteikšanu saistīti jautājumi”.

Īstenota atteikšanās no vieglākā soda ietveršanas smagākajā sodā

Ar grozījumiem KL ir izslēgts sodu saskaitīšanas princips – vieglākā soda ietveršana smagākajā sodā.

Kā skaidrots anotācijā, izmaiņas bija nepieciešamas, jo iepriekš minētā principa dēļ personu faktiski sodīja tikai par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Par pārējiem t. s. “vieglākiem” noziegumiem piemērotie sodi netika ņemti vērā, proti, tos nepieskaitīja pat daļēji.

Atbilstoši KL 50. panta pirmajai daļai turpmāk, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Tādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Pilnībā mainīts līdzšinējais sodu saskaitīšanas algoritms

Visbūtiskākās izmaiņas saistībā ar galīgā soda noteikšanu attiecas uz sodu saskaitīšanu pēc vairākiem spriedumiem KL 51. pantā, kas pilnībā maina sodu saskaitīšanas līdzšinējo kārtību jeb algoritmu, vēstīts KL grozījumu anotācijā.

Līdz šim saskaņā ar KL 51. panta pirmo daļu, ja notiesātais pēc sprieduma stāšanās spēkā, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarīja jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievienoja sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Respektīvi, minētā panta daļa attiecās tikai uz tādu sodu saskaitīšanu, kas piespriesti par nodarījumiem, kas izdarīti pēc sprieduma stāšanās spēkā, taču neattiecās uz nodarījumiem, kas tika izdarīti pirms sprieduma stāšanās spēkā un par kuriem sodu noteica ar citu spriedumu (tādu sodu saskaitīšana līdz šim tika paredzēta KL 50. panta piektajā daļā), norādīts anotācijā.

Turpmāk atbilstoši veiktajām izmaiņām KL tiesību akta 51. panta pirmā daļa paredz, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka, kad tie ir stājušies spēkā un vēl nav izpildīti.

Tādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc nolēmumu kopības, pilnīgi vai daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus. Daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam daļēji pieskaita citu piespriesto sodu.

Jaunajai sodu saskaitīšanas kārtībai – četri kritēriji

Likumdevējs noteicis četrus kritērijus sodu saskaitīšanas kārtībai:

• galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka, kad tie ir stājušies spēkā, – ja persona vienas krimināllietas ietvaros tiks atzīta par vainīgu vairāku patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, tiesai, taisot spriedumu, vai prokuroram, sastādot priekšrakstu par sodu, jānosaka sods atsevišķi par katru noziedzīgu nodarījumu un jāveic galīgā soda noteikšana tikai saskaņā ar KL 50. pantu, savukārt jebkāda galīgā soda noteikšana pēc vairākiem nolēmumiem saskaņā ar KL 51. pantu jāveic nevis ar tiesas spriedumu, bet tikai ar atsevišķu nolēmumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 649. pantā “Sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpilde, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu” noteiktajai kārtībai; tādējādi tiks novērsta tiesas spriedumu pārsūdzēšana saistībā ar kļūdaini saskaitītajiem sodiem pēc vairākiem spriedumiem;
• galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka, kad tie vēl nav izpildīti, – turpmāk galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem nolēmumiem neietekmēs sodi, kas saskaitīšanas brīdī jau būs izpildīti (tie nebūs jāņem vērā pie sodu saskaitīšanas, kā tas bija iepriekš; saskaitīšanai būs pakļaujami tikai tādi nolēmumi, kas vēl nebūs izpildīti);
• galīgais sods nosakāms pēc nolēmumu kopības, pilnīgi vai daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, – tādi paši sodu saskaitīšanas principi kā KL 50. panta pirmajā daļā (tiesai KPL 649. pantā noteiktajā kārtībā, piemērojot KL 51. panta pirmo daļu, sākotnēji jāveic ar iepriekšējiem nolēmumiem piespriesto sodu pilnīga vai daļēja saskaitīšana, šai stadijā vēl nevērtējot izciesto sodu daļas; tikai pēc KL 51. panta pirmās daļas piemērošanas veicama KL 51. panta otrās daļas piemērošana, kas noteiks, ka galīgajā sodā pēc vairākiem nolēmumiem ieskaita soda daļu, kas pēc nolēmumiem jau ir izciesta);
• īpaša kārtība, daļēji saskaitot sodus, – daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam daļēji pieskaita citu piespriesto sodu (no visiem nolēmumiem par pamatu jāņem smagākais piespriestais sods, pēc tam daļēji pieskaitot citus piespriestos sodus).

Saglabāts līdzvērtīgs ierobežojums daļējai neizciestā soda pievienošanai

Līdz šim KL 51. panta 1.¹ daļa paredzēja, ka, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, tam pievieno ne mazāk kā vienu trešdaļu no neizciestā soda, ja:

• persona, kura sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neizciestā soda laikā izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu;
• konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs;
• jaunais noziedzīgais nodarījums izdarīts tiesas noteiktajā pārbaudes laikā;
• jaunais noziedzīgais nodarījums izdarīts laikā, kad persona bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda izciešanas.

Turpmāk atbilstoši KL 51. panta 1.¹ daļai, daļēji saskaitot ar nolēmumiem piespriestos sodus, smagākajam piespriestajam sodam pieskaita ne mazāk kā vienu trešdaļu no cita piespriestā soda, ja vismaz viens no sodiem ir piespriests par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Galīgajā sodā pēc vairākiem nolēmumiem ieskaita soda daļu, kas jau ir izciesta

Iepriekš KL 51. panta otrā daļa noteica, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.

Turpmāk KL 51. panta otrā daļa paredz, ka galīgajā sodā pēc vairākiem nolēmumiem ieskaita soda daļu, kas jau ir izciesta. Sodu daļas, kuru izciešana laika ziņā sakrīt, tiek skaitītas kā viena izciesta soda daļa.

Kā uzsvērts anotācijā, nosakot galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem, tiesai jānoskaidro arī soda daļa, kas pēc nolēmumiem jau būs izciesta (norādot, piemēram, ieskaitāmo brīvības atņemšanas soda termiņu dienās, mēnešos, gados, sabiedriskā darba stundu skaitu u. tml.), un tad tā jāieskaita galīgajā sodā (princips par izciestās soda daļas ieskaitīšu galīgajā sodā bija spēkā arī iepriekš).

Savukārt prasība, ka sodu daļas, kuru izciešana laika ziņā sakrīt, tiek skaitītas kā viena izciesta soda daļa, nepieciešama, lai novērstu t. s. “dubultieskaitus” izciestajām sodu daļām, kuru izciešana laika ziņā ir sakritusi, proti, bijusi paralēla (līdzīgi kā iepriekš KL 52. panta ceturtajā daļā bija noteikts, ka soda laikā netiek ieskaitīts tāds apcietinājums, kas laika ziņā sakrīt ar brīvības atņemšanas soda izciešanu par citu noziedzīgu nodarījumu).

Pārejas noteikumi jaunajam tiesiskajam regulējumam

KL pārejas noteikumu 34. punktā paredzēts, ka jaunais regulējums par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim, piemērojams personām, kuras noziedzīgus nodarījumus izdarījušas līdz 2024. gada 31. decembrim.

Tādējādi tiek nodrošināta saprātīga pāreja no līdzšinējā tiesiskā regulējuma par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem uz jauno tiesisko regulējumu, saglabājot iespēju piemērot iepriekšējo soda noteikšanas kārtību par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms grozījumu stāšanās spēkā, norādīts anotācijā.

Turpretī, lai iepriekšējā sodu noteikšanas kārtība pēc vairākiem nolēmumiem neturpinātos gadiem ilgi un iespējami ātrāk tiktu uzsākta jaunā sodu noteikšanas kārtība par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, pārejas noteikumos ieviesta nepārprotama robežšķirtne jaunās kārtības piemērošanas uzsākšanai.

Proti, atbilstoši KL pārejas noteikumu 35. punktam, ja ir stājies spēkā un nav izpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz 2024. gada 31. decembrim, un ir stājies spēkā un nav izpildīts nolēmums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti pēc 2024. gada 31. decembra, galīgais sods pēc vairākiem nolēmumiem nosakāms atbilstoši KL, kas ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

Saistītie grozījumi Kriminālprocesa likumā

Reformējot krimināltiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem, saistītās izmaiņas veiktas KPL, kurā grozīts 528. pants “Notiesājoša sprieduma rezolutīvā daļa” un 649. pants “Sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpilde, ja ir vairāki spriedumi vai priekšraksti par sodu” (detalizēti ar veiktajiem grozījumiem var iepazīties šeit).

UZZIŅAI

Vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, no krimināltiesiskā regulējuma izslēgta iespēja piemērot brīvības atņemšanas sodu nosacīti, tā vietā piemērojot pamatsodu – probācijas uzraudzību. Vairāk informācijas par konkrētajām izmaiņām pieejams LV portāla publikācijā “Brīvības atņemšanu nosacīti aizstāj ar probācijas uzraudzību”.