Brīvības atņemšanu nosacīti aizstāj ar probācijas uzraudzību

Probācijas uzraudzību kā pamatsodu sāka piemērot jau 2022. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – 2022. gada KL grozījumi), kas aizsāka nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.

2022. gada KL grozījumi cita starpā pilnveidoja kriminālsodu sistēmu, proti, noteica probācijas uzraudzību kā pamatsodu (līdz 2022. gada 1. janvārim probācijas uzraudzību piemēroja tikai kā papildsodu; šeit – red. piez.), savukārt piespiedu darbu aizstāja ar sabiedrisko darbu.

Līdz šim probācijas uzraudzību kā pamatsodu par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem varēja piemērot nepilngadīgām personām, turpretī pilngadīgām personām probācijas uzraudzību kā pamatsodu varēja piemērot tikai par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu.

Probācijas uzraudzība – pilnvērtīga alternatīva brīvības atņemšanas sodam nosacīti

Kā skaidrots jauno grozījumu Krimināllikumā (turpmāk – KL grozījumi) anotācijā, probācijas uzraudzību kā pamatsodu sākotnēji nebija iespējams pilnībā attiecināt uz visām pilngadīgajām personām, ņemot vērā papildu finansējuma nepieciešamību. Tomēr jau tad tika secināts, ka tā kļūs par pilnvērtīgu alternatīvu brīvības atņemšanas soda nosacīti piemērošanai, jo satura un izpildes ziņā probācijas uzraudzība ir identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai.

KL grozījumu anotācijā pausts, ka starp probācijas uzraudzību un nosacītu notiesāšanu konstatēta tikai viena atšķirība:

“Probācijas uzraudzības nepildīšanas gadījumā neizciestais soda laiks (gan pie probācijas uzraudzības kā papildsoda, gan pie probācijas uzraudzības kā pamatsoda) tiek aizstāts, savukārt nosacītas notiesāšanas neievērošanas gadījumā notiesātajam tika izpildīts viņam piespriestais brīvības atņemšanas sods pilnā tā apjomā, neskatoties uz to, cik ilgu pārbaudes laiku notiesātais bija ievērojis nosacītas notiesāšanas nosacījumus.”

Respektīvi, nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas bija bargākas par probācijas uzraudzības neievērošanas sekām.

Pamatsods – probācijas uzraudzība – arī pilngadīgajiem

“Turpmāk pamatsodu – probācijas uzraudzību – varēs piemērot ne tikai nepilngadīgajiem, bet arī pilngadīgajiem attiecībā uz jebkuru Krimināllikumā (KL) paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Tādā veidā tiks mazināta arī atkārtota sabiedriskā darba piemērošana personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas un ierobežojumu elementus.

Pēdējos gados sabiedriskais darbs trīs un vairāk reižu pēc kārtas ir piemērots 35% no visiem probācijas klientiem, kuriem tiek nodrošināta sabiedriskā darba izpilde,” norādīts anotācijā.

Tiek lēsts, ka jaunā pamatsoda ieviešana minēto problēmu mazinātu.

Turklāt atbilstoši 2022. gada KL grozījumiem papildsodu – probācijas uzraudzību – var piemērot tikai kopā ar brīvības atņemšanas sodu, nevis ar sabiedrisko darbu, kā tas bija līdz 2021. gada 31. decembrim.

Probācijas uzraudzība par sevišķi smagiem noziegumiem tikai izņēmuma gadījumos

Kā paskaidrots KL grozījumu anotācijā, atsakoties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, bija jāparedz iespēja pie noteiktiem apstākļiem piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu arī par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, jo iepriekš nosacītu notiesāšanu arī varēja piemērot gan par smaga, gan sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Tādējādi KL 38.¹ pants ir papildināts ar 2.¹ un 2.² daļu.

Turpmāk saskaņā ar KL 38.¹ panta 2.¹ daļu, ja tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, vairs neizdarīs likumpārkāpumus, tā var piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru KL paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Turpretī 38.¹ panta 2.² daļā noteikts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēro, ja:

• noziegums izraisījis cilvēka nāvi;
• noziegums izdarīts pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību;
• noziegums izdarīts organizētā grupā;
• izdarīts kāds no KL IX nodaļā “Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds”, IX¹ nodaļā “Noziegumi, kas saistīti ar terorismu” vai X nodaļā “Noziegumi pret valsti” paredzētajiem noziegumiem;
• izdarīts KL 159. pantā “Izvarošana”, 160. pantā “Seksuāla vardarbība”, 195. pantā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” vai 253.¹ pantā “Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana realizācijas nolūkā un neatļauta realizēšana” paredzētais noziegums.

Pārejas noteikumi jaunajam tiesiskajam regulējumam

KL pārejas noteikumu 32. punktā noteikts, ka pamatsodu – probācijas uzraudzību – pilngadīgām personām sāk piemērot par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2024. gada 31. decembra, kā arī pilngadīgām personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2024. gada 31. decembrim, bet vēl nav notiesātas.

Vienlaikus saskaņā ar KL pārejas noteikumu 33. punktu personām, kuras līdz 2024. gada 31. decembrim izdarījušas KL 38.¹ panta 2.² daļā minētos sevišķi smagos noziegumus, izņemot KL 159. vai 160. pantā paredzētos noziegumus, un vēl nav notiesātas, no 2025. gada 1. janvāra var piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību. Tādos gadījumos probācijas uzraudzība nav piemērojama personai, kura agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un kurai sodāmība nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

Izslēdzot iespēju piemērot brīvības atņemšanas sodu nosacīti, tā vietā piemērojot pamatsodu – probācijas uzraudzību –, saistītās izmaiņas veiktas arī Kriminālprocesa likumā (detalizēti ar tām var iepazīties šeit).