Plāno atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas
Saeima 14. decembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektus “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ar kuriem paredzēts atteikties no soda veida – brīvības atņemšana nosacīti.
Likumprojektu anotācijā sniegtā informācija liecina, ka tie izstrādāti, lai:
- atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība;
- reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
- precizētu terorisma definīciju.
Atteikšanās no nosacīta soda piemērošanas
2022. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika noteikts, ka probācijas uzraudzību var piemērot kā pamatsodu. Tādējādi probācijas uzraudzība ir kļuvusi par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai.
Ņemot vērā Valsts probācija dienesta ierobežoto finansējumu, Krimināllikuma Pārejas noteikumos tika noteikts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu nav iespējams pilnībā attiecināt uz visām pilngadīgajām personām. Patlaban Pārejas noteikumu 25., 25.1 un 25.2 punkts paredz, ka pilngadīgām personām to piemēro tikai trīspadsmit atsevišķi noteiktu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, savukārt nepilngadīgajiem to var piemērot jebkura Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma gadījumā.
Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti paredz pilnībā atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, Krimināllikuma Pārejas noteikumos nosakot, ka pamatsodu – probācijas uzraudzība – pilngadīgām personām sāk piemērot par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pēc 2023. gada 31. decembra.
Grozījumu projekts paredz papildināt Krimināllikuma 38.1 pantu (Probācijas uzraudzība) ar 2.1 daļu, kas noteiktu, ka, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu var noteikt uz laiku no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem.
Tieslietu ministrija akcentē, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu nevarēs piemērot par sevišķi smagiem noziegumiem, tostarp par izvarošanu un seksuālu vardarbību.
Kā norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, “probācijas uzraudzība turpmāk būtu nākamais bargākais sods pēc brīvības atņemšanas, kļūstot par efektīvāku alternatīvu nosacītas brīvības atņemšanas sodam. “Atšķirībā no nosacītas notiesāšanas probācijas uzraudzība būs mērķēta, lai koriģētu notiesātās personas uzvedību un mainītu viņa attieksmi un sociālo lomu,” paudusi tieslietu ministre.
Galīgā soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem
Vienlaikus likumprojekti pilnveido sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principus.
Izmaiņas paredz, ka galīgā soda noteikšanā tiks ņemti vērā tādi sodi, kas tiek reāli izpildīti, nevis tādi, kuru izpilde ir atlikta ar nosacītu notiesāšanu. Šādas izmaiņas paredzētas, lai mazinātu spriedumu pārsūdzēšanu un lietu ilgstošu izskatīšanu augstākās tiesu instancēs, skaidro Tieslietu ministrija. Praksē konstatēts, ka nolēmumos par galīgā soda noteikšanu nereti sastopamas kļūdas, kā arī bieži nolēmumos nav pieskaitīti sodi pēc citiem nolēmumiem, kas iepriekš ir stājušies spēkā, bet vēl nav izpildīti, tā rezultātā sodu izpildes iestādes ir spiestas vērsties tiesā par nolēmumā pieļauto kļūdu labošanu.
Piemēram, grozījumi Krimināllikumā paredz jaunā redakcijā izteikt 50. pantu (Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem) un noteikt, ka kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). Ja ir noteikta brīvības atņemšana uz visu mūžu, tad pārējie noteiktie sodi ir ietverami mūža ieslodzījumā.
Savukārt Krimināllikuma 51. pantā plānots noteikt, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti.
Precizēs terorisma definīciju
Grozījumi Krimināllikumā paredz papildināt 79.1 pantā sniegto terorisma definīciju un aizstāt vārdus “kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm” ar vārdiem “destabilizēt vai graut valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas politisko, konstitucionālo, ekonomisko vai sociālo struktūru”.
- Tieslietu ministrija: Tiesa varēs piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu
Likumā paredz valsts tiesības vienpusēji atkāpties no saistībām, kas nodibinātas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, ja tās netiek izpildītas
14. decembrī Saeimā tika iesniegts un steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā pieņemts likumprojekts “Grozījums Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”, kas paredz valsts tiesības vienpusēji atkāpties no tādām saistībām, kas nodibinātas ārējās robežas infrastruktūras izbūvei, kuru neizpilde apdraud vai var apdraudēt valsts robežas neaizskaramību un valsts drošības intereses.
Likums papildināts ar 9.1 pantu, kas nosaka valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” tiesības, konstatējot, ka minēto saistību izpilde ir apdraudēta, bez īpaša pilnvarojuma nekavējoties veikt nepieciešamās darbības, lai vienpusēji atkāptos no attiecīgā līguma, kā arī pienākumu nekavējoties nodrošināt iesākto būvniecības procesu turpināšanu līdz izbūvēto objektu nodošanai ekspluatācijā. Minētā līguma izbeigšana nav uzskatāma par līgumisku saistību pārkāpumu.
Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka grozījumi nepieciešami, lai risinātu problēmas, kas radušās ar noslēgtajiem līgumiem par valsts robežas infrastruktūras gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu izbūvi, kas noslēgti pirms Saeimā tika pieņemts Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums, kas stājās spēkā 2021. gada 14. novembrī. “Kopš 2019. gada dažādu apstākļu dēļ ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi nav turpināti un izbūvētās būves nav nodotas ekspluatācijā. Līdz ar to šobrīd infrastruktūra uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu ir izbūvēta tikai daļēji,” teikts anotācijā. Iecerēts, ka grozījumi likumā palīdzēs efektīvāk risināt izveidojušos situāciju.
Lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra, žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas paredzēts pabeigt 2024. gadā, bet kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) plānots pilnībā izbūvēt 2025. gadā, informē Iekšlietu ministrija.
Sankciju subjektu īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem nepiemēros nodokļa atvieglojumus. Rosina noteikt 10% papildlikmi
14. decembrī Saeimā tika iesniegts un steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā pieņemts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”.
Likuma grozījumi paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi netiek piemēroti nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu, no šīs atzīmes izdarīšanas dienas.
Likumā noteikts Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa pienākums informēt pašvaldību par Sankciju likumā paredzētās aizlieguma zīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā vai tās dzēšanu nekustamajam īpašumam, kas atrodas tās administratīvajā teritorijā.
Jāpiebilst, ka Saeimā ir iesniegts papildinošs likumprojekts “ Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ”, ar ko tiek rosināts noteikt sankciju subjektu nekustamajiem īpašumiem nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 10 procentu apmērā un paredzēt, ka parāda piedziņa ir vēršama trīs mēnešus pēc nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža. Likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Rosina noteikt obligātu pienākumu tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm norādīt produkta izcelsmes valsts karogu
Saeima Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
Tas paredz pienākumu tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm izvietot produkta izcelsmes valsts karogu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.
Ražošanas valsts un karoga attēlošanas kārtību noteiktu Ministru kabinets.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.
Nereti patērētāji tiekot maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādējādi to izdarītie lēmumi var neatspoguļot patieso patērētāja gribu.
Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un iegādāties to piedāvātos produktus, uzsver likumprojekta autori.
Atbalsta likumprojektu par pievienošanos Konvencijai par starptautiskām izstādēm
Saeima lēma darbam Ārlietu komisijā nodot likumprojektu “Par Konvenciju par starptautiskām izstādēm”, ar kuru Latvija pievienojas šai starptautiskajai konvencijai, kā arī nodrošinātu Latvijas dalību Starptautiskajā Izstāžu birojā (Bureau International de Expositions – BIE).
Ekonomikas ministrija informē, ka BIE ir starpvaldību organizācija, kas uzrauga un regulē pasaules Expo izstāžu organizēšanu kopš 1931. gada. Dalība BIE paplašināšot Latvijas iespējas gūt maksimālu rezultātu no dalības Expo izstādēs.
Ekonomikas ministrija: “Expo izstādes veicina starptautisko ekonomisko un diplomātisko sadarbību, tās ir unikālas platformas publiskai diplomātijai un valsts tēlam, jo dod iespēju dalībvalstīm katrai savā īpašā veidā parādīt savus sasniegumus ekonomikā, tehnoloģijās, kultūrā, sociālajā sfērā un tās ieguldījumu nākotnes izaugsmē. BIE uzrauga 4 veida Expo izstādes: Pasaules Expo, Specializētos Expo, Hortikultūras Expo un Milānas Triennāles. Konvenciju ir parakstījušas 182 pasaules valstis. Expo Osaka 2025 ir pasaules Expo izstāde, kas notiek reizi 5 gados un 2025. gadā norisināsies Osakā, Japānā.”
Cita starpā likumprojekts paredz atļaut Ekonomikas ministrijai uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma”, lai 2023.– 2030. gadā nodrošinātu maksājumu 9 600 eiro apmērā ik gadu Latvijas dalībai Starptautiskajā Izstāžu birojā.
- Ekonomikas ministrija: Latvija pievienosies Konvencijai par starptautiskajām izstādēm
Noteiks darba atlīdzību Ārvalstu adopcijas komisijas locekļiem, kas nav pilnvarotas personas
Saeima lēma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodot likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Tā mērķis ir noteikt, ka ārvalstu adopcijas komisijas locekļi, kas nav pilnvarotas amatpersonas, par darbu komisijā saņem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Kā skaidrots anotācijā, tad Ārvalstu adopcijas komisiju izveido, lai sniegtu atzinumu par bērna adopcijas uz ārvalsti atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Komisija ir tieši pakļauta Labklājības ministram.
Plašāk par tēmu >>
Pilnveidos kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas un iznīcināšanu
14. decembrī deputāti lēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” .
Likumprojekta mērķis ir noteikt Valsts ieņēmumu dienestu, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības kā kompetentās iestādes rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā.
Vienlaikus komisijai nodots arī likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
Nodrošinās Kredītu reģistrā iekļauto ziņu atbilstību aktuālajai situācijai
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, kas paredz Latvijas Bankas pienākumu aktualizēt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas gadījumā, kad Kredītu reģistra dalībnieks vai Kredītu reģistra dalībnieks ar ierobežotu statusu ir izslēgts no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla, bet līdz tā izslēgšanas no komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla dienai nav aktualizējis Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par klienta vai klienta galvinieka saistībām.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Kredītu reģistra ziņu aktualitāti un reģistra dalībniekiem iespēju efektīvāk, pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas.
Pastiprina kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti
Saeima trešajā lasījumā Saeimā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu.
Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
- Saeima: Pastiprina sodus par noziegumiem pret valsts drošību
- LV portāls: Būs bargāki sodi par noziegumiem pret valsts drošību
Nosaka veidus, kā vietvara nodrošina pašvaldības policijas pakalpojumu no 2024. gada janvāra
No nākamā gada 1. janvāra pašvaldības policijai būs jābūt katrā pašvaldībā. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”. Tie precizē pašvaldības policijas izveidošanas formu, jo pienākums to izveidot jau noteikts Pašvaldību likumā.
Likuma izmaiņas noteic, ka pašvaldībai būs trīs iespējas, kā izveidot un finansēt pašvaldības policiju. Proti, tā varēs izveidot pati savu pašvaldības policiju vai izveidot kopīgu policiju ar citām pašvaldībām, vai arī deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai.
Deleģējot pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, konkrētai pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par uzticēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina to efektīva uzraudzība, teikts likumprojekta anotācijā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Atliek Vietējo pašvaldību referendumu likuma spēkā stāšanās laiku. Nosaka balsošanas kārtību līdz tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai
Pieņemot grozījumus “Vietējo pašvaldību referendumu likumā”, pašvaldību referendumu ieviešana atlikta līdz 2024. gada 1. septembrim. Savukārt normas, kas paredz nodrošināt elektronisko balsošanu par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu, piemēros no 2025. gada 1. augusta, kad stāsies spēkā attiecīgi grozījumi Vēlētāju reģistra likumā.
Balsot pašvaldību referendumos līdz elektroniskā vēlētāju reģistra ieviešanai varēs, izmantojot reģistrācijas aploksnes.
Saskaņā ar grozījumiem balsošanu ar reģistrācijas aploksnēm izmantos gadījumos, kad informācijas sistēmas nevarēs vai drošības apsvērumu dēļ nedrīkstēs lietot, vai arī sistēmas nedarbosies. Metodisko atbalstu pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.
Savukārt parakstus referenduma ierosināšanai iedzīvotāji varēs vākt, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu Latvija.lv.
Neveicot attiecīgus grozījumus, Vietējo pašvaldību referendumu likumam bija jāstājas spēkā jau 2024. gada 1. janvārī. Šoruden Iekšlietu ministrija rosināja referendumu ieviešanu atlikt, jo šobrīd vēl neesot pieejami tehniskie risinājumi, lai vietējos referendumus rīkotu tādā veidā, kā to paredz likums.
Konceptuāli atbalstīti grozījumi Darba likumā, lai noteiktu, ka krievu valodas zināšanas var prasīt tikai konkrētās profesijās
Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū.
Likumprojekts paredz noteikt, ka darba devējs var prasīt darbiniekam darba pienākumu veikšanā lietot krievu valodu tikai noteiktās profesijās.
Plānots, ka tādējādi tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām.
Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.
Patlaban Darba likuma 32. panta 2.1 daļa aizliedz darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Likumprojekta autori rosina papildināt minēto pantu ar otro daļu, kur tiktu uzskaitīts ierobežots profesiju loks, kurās būtu pieļaujama prasība zināt krievu valodu, proti, – universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls, bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti, rakstnieki, žurnālisti, lingvisti.
Vienlaikus tiktu grozīta Darba likuma 40. panta devītā daļa, skaidri nosakot, ka darba līgumā krievu valodas prasmi atļauts ietvert tikai augstāk minētajās profesijās nodarbinātajiem. Savukārt Darba likuma 56. panta ceturtajā daļā tiktu noteikts, ka darba devējs var prasīt lietot krievu valodu tikai minētajās profesijās.
Likumprojekta izstrādātāji arī rosina papildināt 33. panta otro daļu un noteikt, ka darba intervijā nav pieļaujami darba devēja jautājum par svešvalodu zināšanām, kas nav norādītas darba sludinājumā.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas izstrādāts, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, novērstu darbinieku, kuri nerunā krievu valodā diskrimināciju, un aizstāvētu nodarbināto tiesības, veicot darba pienākumus, runāt valsts valodā.
Priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu deputātiem dots salīdzinoši ilgs laiks – līdz 2024. gada 29. martam.
Konceptuāli atbalsta ieceri nodrošināt tiesības mācību iestādes vadītājam likumā noteiktos gadījumos pārmeklēt skolēnu mantas un paredzēt vecāku administratīvo atbildību
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto likumdošanas iniciatīvu – grozījumus Izglītības likumā.
Likumprojekts paredz tiesības izglītības iestādes vadītājam pārmeklēt skolēna personīgās mantas, kā arī ieviest vecāku administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās informācijas par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas, apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei.
Atvieglos pabalstu saņemšanu pēc pilngadības sasniegšanas personām ar smagu invaliditāti
Lai atvieglotu ar invaliditāti saistīto pabalstu saņemšanu pēc pilngadības sasniegšanas jauniešiem ar ļoti smagu invaliditāti, kuri patstāvīgi nespēj paust savu gribu, Saeima 14. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Tiesības ieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus par pilngadību sasniegušo jaunieti, kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, kuras cēlonis ir slimība no bērnības, būs personai, kura bija viņa likumiskais pārstāvis vai nodrošināja aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas. Tas paredzēts gadījumā, ja tiesā būs pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.
|
|
Atbalsta grozījumus dzīvnieku labturībai
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 13. decembrī, otrajam lasījumam Saeimā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā. Tāpat ar grozījumiem iecerēts nodrošināt arī labāku dzīvnieku izsekojamību.
“Šobrīd dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem, atšķirībā no patversmēm un dzīvnieku viesnīcām, nav noteiktas konkrētas prasības dzīvnieku labturībai,” pēc sēdes pauda komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. “Vienlaikus aicinu, lemjot par nepieciešamajiem grozījumiem, neradīt pārlieku detalizētu un nesamērīgu birokrātisku slogu nozarei,” sacīja S. Ābrama.
Komisija sēdē uzsvēra, ka atbilstoši normatīvie akti jāizstrādā arī mājas (istabas) dzīvnieku audzētājiem. Tāpat nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji aicināja līdz ar augstākām prasībām dzīvnieku glābējiem tādas pašas prasības noteikt arī dzīvnieku audzētājiem.
Saeima: Tautsaimniecības komisija: jāsalāgo prasības dzīvnieku patversmēm un audzētavām
Juridiskā komisija atbalsta priekšlikumu sodu par OCTA neesamību piemērot ne biežāk kā vienu reizi 24 stundu laikā
Juridiskā komisija 13. decembrī, skatot likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pirms otrā lasījuma Saeimā, noraidīja priekšlikumus, kuri par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 līdz 40 km/h paredzēja iespēju piemērot transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku.
Taču ar grozījumiem iecerēts palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 km/h.
Deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas paredz nekavējoties informēt transportlīdzekļa īpašnieku, ja tiks fiksēts, ka ceļu satiksmē piedalās transports, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai nav veikta civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA). Iecerēts, ka sodu par šādu pārkāpumu piemēros vienu reizi 24 stundu laikā.
Komisija atbalstījusi ierosinājumu, ka transportlīdzekļa vadītāja dokumentiem līdzi būs jābūt ne vien mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem, bet arī velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem.
|
|
Varēs uzteikt darbu valstij nelojāliem valsts pārvaldes darbiniekiem
Valstij nelojālus darbiniekus varēs atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un tās Satversmei pienākums. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “GrozījumiValsts pārvaldes iekārtas likumā”.
Ar grozījumiem paredzēts, ka nodarbinātības vai dienesta attiecības varēs izbeigt, ja valsts pārvaldē nodarbinātais būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš nav lojāls Latvijai un tās Satversmei, un turpmāk viņa darbs attiecīgajā institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses.
Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka lojalitātes prasība jau šobrīd ir ietverta vairākos likumos, piemēram, Izglītības likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts robežsardzes likumā. Tomēr attiecībā uz valsts pārvaldi kopumā vispārēja regulējuma, kas noteiktu, ka ikvienai tajā nodarbinātai personai ir pienākums būt lojālai Latvijas Repubikai un tās Satversmei, šobrīd nav.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Atbalsta Maskavas nama pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā
Lai garantētu Latvijas drošību, tostarp nepieļautu un savlaicīgi novērstu demokrātiskas valsts apdraudējumu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 12. decembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” par t. s. Maskavas nama Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā. Komisija lūgs Saeimu šim likumprojektam noteikt steidzamību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma – ēkas “Maskavas nams” Marijas ielā 7, Rīgā īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS “Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams”, kopš 2020. gada 10. marta – ārvalsts komersanta pārstāvniecība “Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs”“.
Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs – Sergejs Sobjaņins.
Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.
S. Sobjaņins un V. Putins kopš 2022. gada 25. februāra ir iekļauti OFAC un ES sankciju sarakstos.
Likumprojekts paredz, ka Maskavas nams Rīgā tiek pārņemts Latvija valsts īpašumā, kā arī nosaka pārņemšanas procedūras kārtību. Piemēram, likumprojekta sešos pantos noteikts, ka pēc šā likuma spēkā stāšanās Satiksmes ministrija nekustamo īpašumu nekavējoties ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Personām, kurām piederoša kustama manta atrodas Maskavas namā, ir pienākums septiņu dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās atbrīvot attiecīgās telpas no tām piederošās mantas.
Līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija pārņēmusi nekustamo īpašumu savā valdījumā, Valsts policija nodrošina tā apsardzību.
“Saeima ir nelokāmi atzinusi Krievijas pilna mēroga karadarbību Ukrainā par genocīdu pret ukraiņu tautu un Krievijas veikto vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem – par terorismu. Maskavas namam kā Krievijas agresīvās ārpolitikas un propagandas instrumentam nav vietas mūsu galvaspilsētas centrā. Ar šo likumu mēs ne vien likvidēsim atbalsta punktu dažādiem Krievijas īstenotiem pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem, bet skaidri noteiksim, ka nevienam nekad neļausim vērsties pret Latviju kā demokrātisku, tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci,” iepriekš pauda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
