SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
27. novembrī, 2023
Lasīšanai: 30 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Saeima
3
3

Saeimā: Atvieglos ar invaliditāti saistīto pabalstu saņemšanu pēc pilngadības sasniegšanas

Freepik

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Atvieglos ar invaliditāti saistīto pabalstu saņemšanu bērniem pēc pilngadības sasniegšanas

Saeimas deputāti 23. novembrī lēma Sociālo un darba lietu komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Labklājības ministrijas izstrādātais grozījumu projekts paredz, ka pilngadību sasniegušo jauniešu ar smagu invaliditāti vārdā pabalstus varēs pieprasīt viņu iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Tādējādi jauniešiem ar ļoti smagu invaliditāti, kuri patstāvīgi nespēj paust savu gribu, pārejas posmā no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu, tiks atvieglota valsts sociālo pabalstu saņemšanas iespēja.

Kāda ir problēma? Šobrīd Latvijas Civillikums nosaka, ka persona, sasniedzot pilngadību, kļūst rīcībspējīga. Tas nozīmē, ka savas tiesības un intereses pilngadīgā persona, arī ar invaliditāti, sāk pārstāvēt pati, tai skaitā pati risina  jautājumus, kas saistīti ar viņas veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts sociālo pabalstu noformēšanu uz sava vārda.

Taču mēdz būt situācijas, kad ļoti smagu vai smagu funkcionēšanas ierobežojumu un veselības traucējumu dēļ pilngadību sasniegušais jaunietis to patstāvīgi nespēj izdarīt (piemēram, atvērt savu kontu bankā, iesniegt dokumentus atbalsta saņemšanai u. c.).

Šobrīd spēkā esošais regulējums būtiski apgrūtina jaunieša ar smagu invaliditāti tiesības saņemt nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.

Šādos gadījumos, piemēram, vecākiem, kas par bērnu rūpējās pirms bērns sasniedza pilngadību, lai aizstāvētu jaunieša likumiskās intereses arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ir jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par pilngadīgās personas rīcībspējas ierobežošanu. Tas var būt laikietilpīgs process, kas ilgst vairākus mēnešus.


Plašāk par tēmu >>

Ko paredz likumprojekts?

Plānotie grozījumi paredz ieviest speciālu regulējumu, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus (valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās) par pilngadību sasniegušu  jaunieti, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija  ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu ar cēloni slimība no bērnības, ir  personai, kura bija šī jaunieša likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti.

Likumā paredzēts ietvert papildu priekšnosacījumu, – pabalstus varēs pieprasīt, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Likumprojekts paredz, ka minētos pabalstus izmaksā no dienas, kad pilngadību sasniegušajai personai uz minētajiem pabalstiem radās tiesības, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad ir stājies spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu ir noraidīts, vai tiesvedība lietā izbeigta, vai arī pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) par pabalstu piešķiršanu.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 25. pantu, kurā noteiks informācijas apmaiņas kārtību starp VSAA, bāriņtiesu un Tiesu informatīvo sistēmu.

Plašāk par tēmu >>

Soda reģistrā neuzglabās datus par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, kā arī attaisnotu personu

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodots likumprojekts “Grozījums Sodu reģistra likumā”.

Likumprojekts paredz precizēt Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktu, kurā uzskaitītas personas, par kurām Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek glabātas ziņas. Proti, ar grozījumiem tiktu noteikts, ka arhīvā vairs netiek glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, kā arī attaisnotu personu. Tā vietā likuma 23. panta 1. punkts tiks papildināts, nosakot, ka arhīvā tiek glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Grozījumu nepieciešamība pamatota ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. 2022-09-01 “Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. 

Šajā spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka, lai gan personu datu uzglabāšana šādām vajadzībām ir vērsta, pirmkārt, uz sabiedrības drošības nodrošināšanu (jo lietu var atjaunot, parādoties jauniem apstākļiem, vai arī pati persona var prasīt nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu), tomēr šo mērķi var sasniegt ar personu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.


Plašāk par tēmu >>

Ieviesīs statistisko verificēšanu kā vienu no metroloģiskās kontroles veidiem lietošanā esošajiem mērīšanas līdzekļiem

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”, kas piedāvā papildināt likumu ar jaunu terminu – statistiskā verificēšana. Tā ir metode mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to attiecināšanu uz visu attiecīgo mērīšanas līdzekļu partiju.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi ieviest statistisko verificēšanu kā vienu no mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles veidiem lietošanā esošajiem mērīšanas līdzekļiem, pilnveidot regulējumu saistībā ar ekspertīzi saistītajiem izdevumiem, ārpuskārtas verificēšanas un kalibrēšanas izdevumu atlīdzināšanas kārtību, kā arī nacionālās metroloģijas institūcijas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Likumprojekta anotācijā vērsta uzmanība faktam, ka 2026. gadā A/S “Sadales tīkls” ir jāuzsāk uzstādīto viedo elektroenerģijas skaitītāju atkārtotā verificēšana vai pilnīga tā nomaiņa un, ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, būtu nepieciešams Latvijas normatīvajā regulējumā ieviest jaunu metroloģiskās kontroles veidu, proti, statistisko verificēšanu.

Ieviešot statistiskās verificēšanas metodiku, sistēmas lietotājs (A/S “Sadales tīkls”) 2026.–2034.g. periodā nodrošinātu izmaksu ietaupījumu vismaz 90 miljonu eiro apmērā.

Centrālajai vēlēšanu komisijai rosina noteikt tiesības likumā noteiktos gadījumos anulēt pašvaldības deputāta pilnvaras 

Saeima konceptuāli abalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā”, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) noteiktu tiesības anulēt pašvaldības deputāta pilnvaras. 

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības deputāta pilnvaras CVK varēs anulēt, ja attiecīgais deputāts trīs mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nebūs apmeklējis vairāk nekā pusi no domes kārtējām sēdēm. Paredzēts, ka tā deputāta vietā, kuram būs anulēts mandāts, aicinās stāties nākamo kandidātu. 

Komisija izmaiņas rosinājusi, lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldības domes darbu un lemtspēju situācijā, kad viens vai vairāki deputāti sistemātiski bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs un apdraud pilnvērtīgu pašvaldības funkciju izpildi. 

Patlaban noteikts, ka pašvaldības dome var lemt par to, vai anulēt pilnvaras pašvaldības domes deputātam, kurš bez attaisnojoša iemesla uz domes sēdēm nav ieradies vismaz četras reizes pēc kārtas. 

Likumprojektam noteikta steidzamība.

Pašvaldības domes kārtējo sēdi varēs sasaukt arī piektdaļa domes deputātu vai VARAM pēc pašvaldības izpilddirektora lūguma

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Pašvaldību likumā“, paredzot iespēju vismaz piektajai daļai domes deputātu sasaukt kārtējo domes sēdi, ja līdzšinējā dome nav spējīga pildīt savus pienākumus. Ja mēneša laikā šāda sēde netiek sasaukta, tad pašvaldības izpilddirektoram paredzētas tiesības lūgt sēdi sasaukt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).

Tādējādi iecerēts papildināt Pašvaldību likuma 28. pantu ar iespēju domes kārtējo sēdi sasaukt vēl diviem subjektiem, ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus, ir atlaisti, atbrīvoti vai atkāpušies no amata un noteiktajā kārtībā nesasauc domes kārtējo sēdi. Ar likumprojektu tiek risināta domes kārtējo sēžu ārpuskārtas sasaukšanas un norises kārtība ar mērķi nodrošināt domes darba nepārtrauktību, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumprojektam noteikta steidzamība.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Galīgajā lasījumā pieņem Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu

Lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu.

Tas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u. c.). 

Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm.

Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. 

Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tāpat Ministru kabinets noteiks, kas ir iekļaujams mājsaimniecības kopējos izdevumos par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību. 

Ar grozījumiem likumā ierobežo strauju elektroenerģijas sadales tarifu kāpumu 

Lai izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos likumprojektus:

Ar tiem iecerēts veicināt elektroenerģijas pakalpojumu izmaksu caurspīdību un paredzamību. 

Līdz šim spēkā esošie normatīvie akti nenoteica griestus tarifu pieaugumam.

Grozījumi paredz no nākamā gada janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim gan vienas fāzes, gan trīs fāžu pieslēgumiem ar strāvas lielumu 16, 20 un 25 ampēri noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus. 

Piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nepārsniegs divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam – divus eiro piecdesmit centus, savukārt trīs fāžu un 25 ampēru pieslēgumam – sešus eiro. 

Lai mazinātu sadales tarifu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām, no septembra līdz šā gada beigām jau ieviests 60% samazinājums maksai par elektrības jaudas uzturēšanu. Grozījumi rada mehānismu pakāpeniskam, izlīdzinātam tarifu pieaugumam.

 

Plašāk par tēmu >>

 

NILLTPFN likumā ietver kriptoaktīvu pakalpojumu stingrāku regulējumu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, kas paredz ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs, izveidi un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem.

Uz otro lasījumu likumprojekts papildināts ar jauniem terminiem. Likumā definēts, kas ir kriptoaktīvs, kriptoaktīvu pārvedums, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs. Ar jaunu – 11.2 pantu – kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izvirzītas papildu prasības attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem, ja to apmērs ir 1000 eiro vai pārsniedz šo summu.

Izmaiņas nepieciešamas, lai ieviestu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas, kas saistītas ar kriptoaktīviem, kā arī ņemot vērā to, ka līdz šim likumā ietvertais termins “virtuālā valūta” un “virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs” neaptver visus kriptoaktīvu pakalpojumu veidus, ko nosaka FATF rekomendācijas.

Grozījumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Paredz plašākas amatpersonu tiesības pārmeklēt transportlīdzekļus pierobežā

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kas paredz papildināt pasākumu klāstu, kādu Ministru kabinets, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ir tiesīgs noteikt, lai novērstu un pārvarētu apdraudējumu.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, var visā pierobežā vai tās daļā noteikt, ka apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajām amatpersonām ir tiesības pārmeklēt transportlīdzekļus, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas nepieciešams, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, pārmeklējot transportlīdzekļus, notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu, vai personu, kas veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai personu, kas nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Tāpat noteikts, ka apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajām amatpersonām ir tiesības aizturēt personu, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu vai ka tā veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai ka tā nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad tā tiek nodota kompetentajai iestādei.

Ar grozījumiem noteikts, ka, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, Ministru kabinets pasākumu, kas vērsti uz apdraudējuma novēršanu, īstenošanā var iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku personālu.

Pagarina atbalsta pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem

Saeima 23. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai līdz ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā atsevišķiem atbalsta pasākumiem noteiktā paplašinātās pieejamības spēkā esamības termiņa (2023. gada 31. decembris) beigām  netiktu pārtraukta Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā sniedzamā atbalsta paplašinātā pieejamība (atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, tajā skaitā par mazaizsargāto grupu izmitināšanu; primāri sniedzamais atbalsts – izmitināšana līdz 120 vai 60 dienām un ēdināšana līdz 30 dienām; zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija), kā arī tiesību normu, kas nodrošina bāriņtiesu vai pašvaldības sociālo darbinieku virsstundu darba samaksu darbība.

Līdz 2025. gada 28. februārim pagarināts termiņš, līdz kuram Latvijā derīgs Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ja tajā norādītais derīguma termiņš ir beidzies.

Ar grozījumiem tiek paaugstināts vienreizējā pabalsta krīzes situācijā apmērs, ko pašvaldības sociālais dienests piešķir un izmaksā Ukrainas civiliedzīvotājam, līdz 343 eiro pilngadīgai personai un 240 eiro par katru bērnu (šobrīd attiecīgi 272 un 190 eiro).

Papildināts likuma 11. pants, kas līdz šim noteica valsts un pašvaldības tiesības ziedot Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Ar grozījumiem noteikts, ka “atvasināta publiska persona tās valdījumā esošo valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības (ziedot) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, pamatojoties uz katrā konkrētajā gadījumā pieņemtu Ministru kabineta lēmumu.” Savukārt Saeimas valdījumā esošu valsts kustamo mantu var bez atlīdzības nodot (ziedot) Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, pamatojoties uz lēmumu, kas katrā konkrētajā gadījumā pieņemts atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem par Saeimas saimniecību.

Papildinātas un precizētas arī citas likuma normas.

Nosaka gadījumus, kad būvniecībai piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, ar kuriem tiek izslēgts 14.2 pants, kas patlaban nosaka atvieglotu, atšķirīgu no Aizsargjoslu likumā noteiktās, saskaņošanas kārtību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī pludmales labiekārtošanai un apsaimniekošanai paredzēto sezonas būvju būvniecībai pludmalē pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslā. Izmaiņas stāsies spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, pārņemot pandēmijas laikā ieviesto praksi arī turpmāk.

Saeima 23. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Ar izmaiņām likumā papildināts 2. pielikums (Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums), nosakot izņēmumus, kad nav jāveic sākotnējais uz vidi novērtējums, ja tiek veikta ēku un būvju būvniecība, pārbūve, atjaunošana un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā:

  • esošo ēku vai būvju restaurācija un atjaunošana, nemainot lietošanas veidu;
  • esošo ēku vai būvju pārbūve, nepalielinot būves vai tās daļas apjomu un nemainot lietošanas veidu, ja tām ir nodrošināta piekļuve;
  • pilsētās un ciemos sezonas būvju novietošana pludmalē, ja attiecīgajam pludmales posmam ir nodrošināta piekļuve;
  • pludmales labiekārtojuma elementu un atsevišķu labiekārtojuma elementu ierīkošana pilsētu un ciemu
  • publiskajā ārtelpā;
  • ne vairāk kā divus metrus platu gājēju ceļu ar mīksto segumu vai koka dēļu klājumu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana.

Uzskaitījums papildināts ar 14. punktu, nosakot, ka sākotnējais izvērtējums ir nepieciešams, ja  tiek veikta būvju būvniecība bakterioloģiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām, izņemot:

  • esošo būvju pārbūvi un atjaunošanu vai jaunu būvju būvniecību, ja paredzēta pievienošanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
  • pirmās grupas būvju būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu;
  • esošo būvju restaurāciju vai nojaukšanu.

Vienlaikus Saeima ir pieņēmusi galīgajā lasījumā saistītus grozījumus Aizsargjoslu likumā.

Likumu izmaiņas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Otrajā lasījumā atbalsta ieceri pastiprināt kriminālatbildību par pretvalstisku darbību

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuriem iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. 

Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, uzsvērts likumprojekta anotācijā.  

Plašāk par tēmu >>

Precizēs valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas apjomu

23. novembrī Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī informāciju par radošo darbu, profesionālo un saimniecisko darbību (izņemot to, kuru atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā).

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka amatpersonai deklarācijā būs jānorāda arī īpašumi, kuros tā faktiski dzīvo un kurus tā īrē, nomā vai patapina no citām personām.

Tiek precizētas normas, kas paredz pienākumu amatpersonai sniegts informāciju, ka tā ir patiesā labuma guvējs, tai skaitā komercsabiedrībā.

Konceptuāli atbalsta ar ES kopīgu revīzijas regulējuma ieviešanu

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Ar to nacionālajā tiesiskajā regulējumā tiks pilnībā pārņemtas Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7), prasības. DAC7 paredz dalībvalstu pienākumu līdz 2023. gada 31. decembrim ieviest kopīgu revīzijas regulējumu.

Piemēram, grozījumi paredz papildināt likumu ar terminu “kopīga uzraudzība”, kas ir nodokļu administrēšanas darbības, kuras nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildinās esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes.

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

Tiešsaistes vēlētāju reģistru pašvaldību referendumos plānots izmantot no 2025. gada augusta  

Ņemot vērā tehnoloģisko un organizatorisko (ne)gatavību, tiešsaistes vēlētāju reģistru pašvaldību referendumos plānots izmantot tikai no 2025. gada 1. augusta. 

To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 22. novembrī galīgajam lasījumam atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Valsts pārvaldes komisija vienlaikus lēma virzīt izskatīšanai Saeimā saistītus grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā un lūgt Saeimu tos skatīt kā steidzamus.

Kā zināms, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, 2024. gada 1. janvārī stājas spēkā Vietējo pašvaldību referendumu likums.

Šoruden Iekšlietu ministrija rosināja referendumu ieviešanu pārcelt uz 2026. gadu, jo šobrīd vēl neesot pieejami tehniskie risinājumi, lai vietējos referendumus rīkotu tādā veidā, kā to paredz likums.

Plašāk par tēmu >>

Galīgajā lasījumā lems par nacionālā interešu objekta statusa atcelšanu Skultes sašķidrinātās gāzes terminālim

Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa aktualitāte ir zudusi, un valsts atbalsts tā izveidei vairs nav nepieciešams, tā 21. novembrī lēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija trešajam – galīgajam – lasījumam Saeimā virza likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Ar to paredzēts par spēku zaudējušu atzīt likumu, kas terminālim noteica nacionālo interešu objekta statusu.

Likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” Saeima pieņēma 2022. gada 29. septembrī. Lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm, likuma mērķis bija stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā, situācija ir mainījusies un valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli. Tie atsaucas uz Valsts drošības dienesta 2022. gada publiskajā pārskatā pausto, ka “ir rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīva laikā, kad Baltijas jūtas reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās dabasgāzes patēriņš.”

Ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā arī neatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģijas attīstīšanu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Saeima: Skultes termināļa aktualitāte ir zudusi, galīgajā lasījumā lemj Tautsaimniecības komisija

Top jauns likums Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas aizsardzībai

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 21. novembrī izskatīšanai Saeimā lēma virzīt likuma projektu “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”.

Ar jaunu likumu iecerēts nodrošināt Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Kā atzīmē likuma projekta autori, Kurzemē Otrā pasaules kara beigu posmā cīnījās vairāk nekā miljons karavīru. Tās ir lielākās un asiņainākās kaujas Latvijas vēsturē. Lestene bija šo kauju centrā. Pie Lestenes luterāņu baznīcas izveidotā piemiņas vieta vēsta par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā un glabā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu piemiņu.

Ar likuma projektu iecerēts noteikt piemiņas vietas kultūrvēsturisko vērtību, aizsargājamā kultūrvēsturiskā mantojuma statusu, juridisko piederību, uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību. Tāpat plānots noteikt izmantošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanas kārtību, tostarp paredzot, ka valsts varēs piedalīties pieminekļa atjaunošanas un attīstības finansēšanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem būs paredzēti finanšu līdzekļi.

Biedrībai nodos Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja zemi

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 21. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums”, ar kuru iecerēts Rīgas pašvaldības nekustamos īpašumus Maskavas ielā 14A, Turgeņeva ielā 2 un 2A bez atlīdzības nodot īpašumā biedrībai “Šamir”. Biedrība šajā teritorijā ir izveidojusi Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tā mērķis ir sniegt atbalstu piemiņas par Latvijas ebreju ciešanām un holokausta traģēdiju Otrā pasaules kara laikā iemūžināšanai un ebreju kultūras attīstībai, kā arī sekmēt Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja būvju ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI