Komersantu situācija – arvien smagāka
Kāda jūsu vērtējumā ir situācija jūsu pārraugāmajā laukā – rūpniecībā?
 |
| Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
Edmunds Beļskis: Kā liecina statistikas dati, pērn salīdzinājumā ar 2007. gadu kopējais apjoma samazinājums rūpniecībā jau bija 6,7 procenti, bet apstrādes rūpniecībā, kas mūs ļoti interesē, - 8,3 procenti. Ja lūkojamies ceturkšņu griezumā, tad dati parāda diezgan strauju situācijas pasliktināšanos gan trešajā, gan ceturtajā ceturksnī, kad skaitļi jau ir mērāmi ar diviem cipariem. Piemēram, apstrādes rūpniecībā ceturtajā ceturksnī kopējais ražošanas apjomu samazinājums bija 14,2 procenti. Tekstilrūpniecībā kritums bija pat 23 procenti, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – 25 procenti un iekārtu, mehānismu un darbmašīnu ražošanā - mīnus 30 procentu. Kopējie gada rādītāji, protams, kompensējas ar pirmo divu ceturkšņu pozitīvākiem rādītājiem, tātad varam secināt, ka gada nogalē situācija ir strauji pasliktinājusies.
Kādas ziņas nāk no uzņēmējiem šogad?
E.B.: Mēs regulāri saņemam informāciju par uzņēmumu smago situāciju, un tas ir saistīts gan ar komersantu likviditātes jautājumiem, gan kredītu resursu nepieejamību. Mūsu ražotāji ir spējīgi saražot produkciju, bet viena no svarīgākajām problēmām ir tās realizācija. Ja saražoto varētu pārdot vai ārējā, vai vietējā tirgū, tad finanšu resursu slogs būtu daudz, daudz mazāks.
Tātad vēsts par reāliem valsts atbalsta instrumentiem komersantiem nāk īsti laikā?
E.B.: Šos finanšu instrumentus sākām intensīvi izstrādāt jau pagājušā gada novembrī, kad parādījās ziņas par situācijas straujo pasliktināšanos.
Aizdevumi vairāku miljonu latu apjomā
Ministru kabinets 10. februārī pieņēma uzņēmējdarbības atbalstam paredzēto finanšu instrumentu ieviešanas termiņus. Pašlaik ir trīs pasākumi, kas ieviešami jau martā, un viens – maija beigās. Pirmais pasākums šajā sarakstā, ko paredzēts ieviest jau 3. martā, ir Valsts kases galvojumi.
E.B.: Šajā atbalsta programmā paredzēts valsts galvojums lieliem projektiem, kam galvotā aizņēmuma summa pārsniedz trīs miljonus eiro. Šo projektu izvērtēšanai paredzēta stingri reglamentēta procedūra, un pozitīva izvērtējuma rezultātā Valsts kase uzņemsies galvojumu par to realizāciju.
Šī būs atbalsta programma lielajiem uzņēmumiem?
E.B.: Nē, liela mēroga projektiem neatkarīgi no pašu uzņēmumu lieluma. Ja ir konkurētspējīgs un progresīvs projekts, tad, izvērtējot tā dzīvotspēju, attiecīgi tiks piešķirts šis galvojums. Paredzēts, ka šiem projektiem aizdevums būs līdz 15 gadiem, bet kredītlīnijām šādu projektu realizācijai - līdz trīs gadiem.
Nākamā ir uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma, kurai nule apstiprināti Ministru kabineta noteikumi. Programmu paredzēts atvērt 9. martā. Tā tas arī būs?
E.B.: Šis datums ir plānots, ņemot vērā vēl darāmos darbus un nepieciešamās procedūras – gan normatīvo aktu izstrādei, apstiprināšanai valdībā, kā arī saskaņošanai ar Eiropas Komisiju (EK).
Kaut arī atbalsta programmu sagatavošana, salīdzinot ar iepriekšējā gada tempiem, ir ļoti strauja, uzņēmēji tomēr skaita dienas, glābiņu gaidot, un jautā, kāpēc tas nāk ar vilcināšanos?
 |
Edmunds Valantis: Valsts atbalsta programmas ir ne tikai jāizstrādā, bet arī jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Lai programma ātrāk būtu pieejama, to var saskaņot ar EK pēc jau noteiktiem valsts atbalsta nosacījumiem, kasi ir mazāk pretimnākoši uzņēmumiem. Ja ievēroti šie pamatnosacījumi, EK vienkārši paziņo, ka šāda programma ir apstiprināta. Ja atkāpes ir nelielas, mums jau ir jāaizsūta detalizētāka informācija. Bet ir arī programmas, kas jānodod caurlūkošanai visā pilnībā, un EK pēta, vai tās nekropļo konkurenci ES kopumā. Hipotēku bankas administrētā programma bija no tām, par ko ir nepieciešama šī detalizētā informācija un skaidrojumi. Īpašs bija nosacījums par to, ka varam sniegt atbalstu uzņēmumiem, kam nebija finansiālu grūtību līdz 2008. gada 1. jūlijam, bet krīzes apstākļos tās ir radušās, un, otrkārt, dot iespējas komersantiem valsts atbalstu saņemt lielākā apjomā.
"Valsts atbalsta programmas ir ne tikai jāizstrādā, bet arī jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju."
E.B.: Aizdevumus kopumā plānots sniegt 210 miljonu latu apmērā un to izsniegšanas termiņš paredzēts līdz 2013. gada 31. decembrim. Komersantam var sniegt atsevišķi apgrozāmo līdzekļu aizdevumu vai investīciju aizdevumu, vai abus kopā. Kopējā aizdevuma summa vienam komersantam iespējama līdz sešiem miljoniem latu. Aizdevumi tiks izsniegti komersantiem, kam ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ.
Programmā liels uzsvars tiks likts tieši uz apstrādes nozares uzņēmumiem, to konkurētspēju, augstas pievienotās vērtības radīšanu. Kā izlems, kam naudu dot, kam ne?
E.B.: Projektus vērtēs pēc biznesa plāna. Tas būs galvenais kritērijs. Protams, ir EK noteiktie ierobežojumi, kādi darbības veidi un nozares netiek atbalstītas, un ir arī skaidrs, ka aizdevumu programmas vairāk būs orientētas uz apstrādes rūpniecību, kas ražo eksportam. Arī minimālā aizdevuma robeža ir pacelta, tādējādi jau izejam uz to komersantu grupu, kas ir ražojošie un uz eksportu tendētie. Protams, ir jaudīgi uzņēmumi, kas ražo vietējam tirgum, bet, ja tie attīsta savu ražošanu, tad iegūst valsts, un arī tie būs atbalstāmi.
Beidzot klāt arī garantijas
Kādēļ netika nodrošināta valsts garantiju sistēmas pēctecība, jo bija taču zināms, ka iepriekšējā programma beidzas pērnā gada decembrī?
E.V.: Jā, līdz pagājušajam gadam bija apstiprināta EK valsts atbalsta programma „Garantiju sistēmas attīstība”. Tās ietvaros līdz pērnā gada beigām 275 komersantiem tika izsniegtas 359 kredīta garantijas kopumā 34,7 miljonu latu apjomā, tādējādi atbalstot kredītu izsniegšanu vairāk nekā 64 miljonu latu vērtībā.
"Projektus vērtēs pēc biznesa plāna. Tas būs galvenais kritērijs."
Pārrāvums būtībā veidojās šādu apstākļu dēļ: struktūrfondu finansējuma ietvaros bija paredzēts izveidot Ieguldījumu fondu, kuru apsaimnieko Eiropas Investīciju fonds, kam tika paredzēti visi līdzekļi. Ieguldījumu fonds tika veidots 2006. gadā, kad arī tika veikts īpašs tirgus pētījums par esošajiem trūkumiem uzņēmējdarbības veicināšanā. Taču tie finanšu instrumenti, kas tolaik tika veidoti, vairs neatbilst pašreizējai tirgus situācijai. Tādēļ ir jāatgriežas pie sākotnējās sistēmas, atverot šo LGA programmu. Būs divu veidu garantijas: investīciju projektiem un apgrozāmajiem līdzekļiem. LGA sniegtās garantijas segs līdz 80% no finanšu pakalpojuma, bet vienam komersantam būs pieejamas garantijas līdz trim miljoniem eiro.
Marta vidū uzņēmējiem tiek solītas arī eksporta garantijas. Ko teiksit par tām?
E.V.: Ministru kabineta noteikumu projekts par šo atbalsta veidu patlaban tiek precizēts atbilstoši uzņēmēju iesniegtajiem priekšlikumiem. Pēc tam to, līdzīgi kā iepriekš minētās programmas, nosūtīsim EK saskaņošanai, un attiecīgi pēc saskaņojuma arī eksporta garantiju atbalsta programma tiks virzīta īstenošanai. Eksporta garantijas ir orientētas uz īstermiņa garantijām preču iegādei trīs, sešu, deviņu mēnešu garumā, un mēs plānojam, ņemot vērā šo stratēģisko pieeju īstermiņa garantijām, ka vienu un to pašu garantijas summu varētu viena gada laikā piešķirt vairākkārt, līdz ar to multiplicējot šo efektu, ko varētu dot viens garantijas lats.
Riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses atbalstam plašāks vēriens
E.B.: Vienlaikus turpinās aktivitātes, ko Ieguldījumu fonds bija plānojis jau pērn. Ir paredzētas investīcijas mazajos un vidējos uzņēmumos tehnoloģiju pārnesei (tā dēvētie sēklas fondi) un ieguldījumiem uzņēmumu kapitālā 74 miljonu eiro apmērā. Jau pagājušā gada decembrī Eiropas Investīciju fonds (EIF) izsludināja konkursu finanšu starpniekiem. Līgumu slēgšana ar konkursā uzvarējušajiem fondiem paredzēta martā, protams, ar piebildi, ja visas procedūras norisināsies plānotajos termiņos. Katrā ziņā mēs plānojam 31. maiju kā datumu, kad riska kapitāla programma vārētu tikt atvērta uzņēmējiem.
Iepriekšējā riska kapitāla programmā riska kapitāla fondiem bija diezgan lielas grūtības atrast uzņēmumus, kuros, pēc fondu vadības viedokļa, būtu droši un perspektīvi ieguldīt investīcijas. Īstenībā plānotie miljoni visā pilnībā nemaz netika apgūti. Vai šāda iespējamība nepastāv arī tagad?
E.V.: Iepriekšējā programmā laika posms no brīža, kad tika noslēgti līgumi ar riska kapitāla fondiem un tie varēja sākt piesaistīt finansējumu no ārējiem investoriem, bija ļoti īss. Tas galvenokārt bija tādēļ, ka ilgstoši tika apstrīdēti pretendentu konkursa rezultāti. Secīgi atlika ļoti maz laika tieši atbalstāmo uzņēmumu atlasei. Turklāt tas bija Latvijā jauns un neierasts atbalsta instruments, un uzņēmējiem šķita bīstami dalīties ar kādu citu savā biznesa idejā, nodot kapitāla daļas svešu investoru īpašumā. Sava loma noteikti bija arī latviešu savrupajai mentalitātei.
"EIF ir ļoti liela pieredze riska kapitāla fondu atlasē. Tas bija viens no apsvērumiem, kādēļ tika sākta sadarbība ar šo institūciju."
Savukārt EIF ir ļoti liela pieredze riska kapitāla fondu atlasē. Tas bija viens no apsvērumiem, kādēļ tika sākta sadarbība ar šo institūciju. Protams, realitāte rādīs, kā būs, bet viņu pieredze un iespējas atlasīt labākus riska kapitāla fondus neapstrīdami ir lielāka. Pozitīvi ir arī tas, ka interesi izrādījuši arī ārvalstu riska kapitāla fondi, tā ka cerības ir lielas.
Bankām jāsaskata projekta nākotne
Banku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons norādījis un līdzīgu viedokli paudis arī HB valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, ka uzņēmēju iesniegtie projekti kredīta saņemšanai kļūst arvien šaubīgāki un maz ir tādu, kam aizdevumu var piešķirt. Ja tā, kas tad var mainīties, ja būs valsts galvojumi vai garantijas? Vai tad projekti kļūs labāki?
E.B.: Kredītiem vai garantijām pieteiktos projektus katrā gadījumā vērtēs pēc to dzīvotspējas un spējas atdot šos finanšu līdzekļus. Straujā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vietējā noieta un eksporta tirgos apgrūtina uzņēmējiem veikt tālejošus aprēķinus, piemēram, par produkcijas realizācijas apjomiem un, protams, mazina biznesa plānā atspoguļoto biznesa atdevi un dzīvotspēju. Taču nepiekrītu, ka visi uzņēmēju sagatavotie projekti ir slikti. Uzņēmējiem ir ļoti progresīvas un interesantas idejas, tādēļ bankām vajadzētu izvērtēt arī to vērtīgumu un īstenošanas iespējas, kā arī nākotnes attīstību.
Cerat, ka iepriekš minētie finanšu instrumenti palīdzēs pārvarēt līdzšinējo kreditēšanas aizturi?
E.B.: Tas ir mūsu mērķis, jo valsts taču uzņemas daļu riska no realizējamā projekta. Pastāv iespēja arī manipulēt ar izsniedzamās garantijas apmēru un virzīt atbalstu uzņēmumiem, kas ir eksportspējīgi un rada produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ja runa ir par lieliem vai vidējiem projektiem, kam nepieciešamas lielas atbalsta summas, mēs pirmkārt orientējamies, lai izdzīvotu konkurētspējīgi esošie uzņēmumi, jo viņi velk līdzi arī mazos satelītuzņēmumus, kuri atkarīgi no tiem un kuros arī ir nodarbināti daudzi cilvēki. Protams, ja labs projekts ir mazam uzņēmumam, arī tas tiks atbalstīts, jo nav nekādu ierobežojumu komersanta lieluma ziņā.
Tiks pavērts ceļš struktūrfondu apguvei
E.V.: Garantijas un aizdevumi vērsti arī uz to, lai uzņēmumi var pieteikties struktūrfondu aktivitātēm – piemēram, jaunu produktu ieviešanai ražošanā, jaunu produktu izstrādei. Kā liecina mūsu pieredze ar atbalsta programmas ieguldījumiem īpaši atbalstāmajās teritorijās pirmo uzsaukumu, uzņēmējiem, kuru projekti ir apstiprināti, rodas problēmas ar līdzfinansējumu un viņi bieži vien pat neierodas līgumus parakstīt. Tādējādi tagad tiek veidota sistēma, lai palīdzētu komersantiem apgūt ES struktūrfondu finansējumu un tālāk attīstīties.
Solis pretim uzņēmējiem ir arī grozījumi MK noteikumos "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 418 "Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība"", kas nosaka: avansu ES fondu projektiem varēs saņemt arī komercuzņēmumi – 35 procentu apmērā trīs mēnešu laikā. Turklāt uzņēmēji avansa deklarācijā varēs iekļaut ne tikai savus izdevumus, bet arī avansus, kas izmaksāti darbu izpildītājiem.
Ir saīsināts arī maksājumu pieprasījumu izskatīšanas termiņš – no 40 līdz 20 dienām, kā arī maksājumu veikšanas termiņš – no 15 līdz piecām dienām.
