Te liela nozīme arī Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānam, kas vismaz pēdējos divos gados kļuvis ļoti konkrēts, izzinot un ņemot vērā reālos šķēršļus komersantu ikdienā. Tādējādi saimnieciskās darbības veicējiem tiek vienkāršotas birokrātiskās procedūras, samazinātas administratīvās izmaksas, veidota iespējami labvēlīgāka nodokļu politika.
Valdība pirms nedēļas apstiprināja Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu šim gadam, tā oficiāli akceptējot 23 konkrētus veicamos darbus, kuros iesaistītas vairākas ministrijas un iestādes.
Šā gada plānam dots skanīgs mērķis – „Ātrāk, lētāk, mazāk procedūru!”. Par svarīgāko, kas izdarīts pērn, un arī šogad veicamo portālam LV.LV stāsta EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors EDMUNDS BEĻSKIS.
Kā dot signālu iespējamiem investoriem
Tomēr ir pozīcijas, kurās DB reitingā mūsu valsts ierindota ievērojami tālāk. Piemēram, būvniecības atļauju izsniegšanā, darba tiesisko attiecību regulēšanā, investoru tiesību aizsardzībā, uzņēmējdarbības izbeigšanas procedūrās, īpašuma reģistrācijā. Tas nozīmē, ka arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā šīm jomām tiks pievērsta pastiprināta uzmanība?
Jā, galvenais mērķis ir DB rādītāji. Mēs centrējamies uz šiem pasākumiem, lai celtu kopējo līmeni un konkrētajos rādītājos novērstu atpalicību no citām valstīm.
Cik „svaigi” ir šie DB dati?
„DB 2010” pēdējie rādītāji balstīti uz pagājušā gada otrajā pusē publicētajiem datiem. Šogad pavasarī Pasaules Bankas (PB) eksperti sāk jau pētīt, kas ir paveikts kopš iepriekšējā gada 1. jūlija, kādi administratīvie šķēršļi samazināti. Nākamais vērtējums būs šā gada rudenī. Tāpēc ir svarīgi, lai daudzas reformas, ko EM ir rosinājusi tieši uzņēmējdarbības aspektā – gan veicinot uzņēmējdarbības uzsākšanu, gan arī atvieglojot dažādās procedūras, piemēram, veidlapu aizpildīšanu, tiktu īstenotas līdz 1. jūlijam.
Ideāli būtu, ja tas notiktu jau aprīlī–maijā, jo DB vērtē ne tikai to, ka, piemēram, kāds likums ir pieņemts, bet, kā tas strādā, kā uzņēmēji jau ir izjutuši atvieglojumu pievienoto vērtību.
Tas, ka likumi ir izstrādāti un iesniegti Saeimā, ir tikai pussolis. Otrs solis – tiem jābūt apstiprinātiem un izsludinātiem, un ir jābūt arī sagatavotiem ar šiem likumiem saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tieši tādēļ no iepriekšējā gada plāna vairāki jautājumi mums palika tādā kā pārejas procesā, un lielākā daļa ir tie pasākumi, kas šobrīd atrodas izskatīšanā parlamentā. Tas ir gan Maksātnespējas likums, gan Komerclikums par uzņēmumu statūtkapitālu, kur ir panākta vienošanās jau 2. lasījumā. Tam ir jābūt izskatītam līdz 1. maijam, bet mēs, protams, gribētu, lai tas virzītos uz priekšu daudz raitāk.
Kāda nozīme ir tam, kurā vietā mēs DB reitingā atrodamies?
Šis reitings ir visnotaļ informatīvs un dod ziņu potenciālajiem uzņēmējiem un investoriem par vidi, kurā viņiem būtu, teiksim, ātri, ērti un viegli strādāt. Ja komersanta izvēle krīt uz vairākām valstīm, tad DB rādītāji dod viņiem papildu informāciju lēmuma pieņemšanai – kurp virzīties. Tāpēc mums ir ļoti svarīgi nodrošināt, pirmkārt, mūsu rādītāju līdzvērtīgu līmeni ar Baltijas valstīm, jo šajā reģionā dažādu investoru piesaistē mēs konkurējam ļoti tieši. Tas, ka salīdzinājumā ar pērno gadu Latvija ir pakāpusies par divām pozīcijām uz augšu, liecina – iepriekšējā gadā un gadu iepriekš veiktās reformas gājušas pareizā virzienā. Domāju, ka, ņemot vērā apjomu, kas pērn tika veikts tieši administratīvo šķēršļu mazināšanā, rādītājam būtu jābūt labam.
Vēl vēlos uzsvērt, ka DB reitingā mēs esam arī 10. vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Nozīmīgos segmentos, kuri ietekmē uzņēmējdarbību, Latvija gan joprojām atpaliek no vairākām progresīvām valstīm, kā, piemēram, Dānijas, Somijas, un tas nozīmē, ka mums ir kurp tiekties.
Svarīgākie pērnā gada darbi
Kas bija svarīgākais veikums pagājušajā gadā?
Nodokļu administrēšanas jomā tika atceltas pavadzīmes ar VID piešķirto numuru, kuras uzņēmēji uzskatīja par lielu birokrātisku slogu. Vienkāršotas tranzīta muitas deklarāciju noformēšanas procedūras. Interneta bankā veikto maksājumu izdrukas tiek pieņemtas kā maksājumus apliecinoši dokumenti.
Pēc PB metodoloģijas uzņēmējiem Latvijā ir jāmaksā septiņi nodokļi un to deklarāciju sagatavošanai gadā jāvelta 279 stundas. DB reitingā ar 45. vietu mūsu valsts šajā sfērā atrodas pa vidu Igaunijai (38.v.) un Lietuvai (51.v.).
Saistībā ar maksātnespējas procesu minēšu divus pasākumus. Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā tika pagarināts tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš līdz diviem gadiem, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai nepieciešamais kreditoru balsu skaits samazināts no divām trešdaļām līdz vienkāršam balsu vairākumam. No Maksātnespējas likuma izslēgta prasība administratoram iesniegt apstiprināšanai tiesā kreditoru sapulces lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.
Nekustamā īpašuma reģistrācijas jomā Latvija šogad pakāpusies par 21. vietu uz augšu, un tas ir lielākais progress DB vērtējumā. Kas tik nozīmīgs ir izdarīts?
Kopš DB 2004. gadā pirmo reizi mērīja īpašuma reģistrācijas procedūras, Latvijā to skaits samazināts no desmit līdz sešām un laiks – no 55 līdz 45 dienām.
Pērn svarīgākais – nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļas tagad izskata 10 dienās, par piecām dienām ātrāk. Ja uzņēmējs grib attīstīt kādu ražošanu un pērk arī nekustamo īpašumu, viņam ir svarīgi ātri iesniegt un sakārtot šos formālos dokumentus un sākt darbību. Visās zemesgrāmatu nodaļās tagad iespējams norēķināties ar maksājuma kartēm, izmantojot POS terminālus. Iepriekš cilvēks šajā iestādē saņēma rēķinu, tad gāja uz banku, samaksāja un dokumentu, kas apliecināja pārskaitījumu, atkal nesa uz zemesgrāmatu nodaļu.
"Šogad pavasarī Pasaules Bankas (PB) eksperti sāk pētīt, kas ir paveikts kopš iepriekšējā gada 1. jūlija, kādi administratīvie šķēršļi samazināti. Nākamais vērtējums būs šā gada rudenī."
Vēl viens atvieglojums - izziņa par nekustamā īpašuma nodokļu nomaksu papīra formā no 1. jūlija vairs nebūs jāiesniedz.
Pērn un šogad turpinās vienas pieturas aģentūras (VPA) principa ieviešana visur, kur vien iespējams. Arī zemesgrāmatu tiesneši par nodokļu nomaksu tagad pārliecinās paši. Darbs turpinās arī šogad, jo šīs sistēmas jāsavieno ar pašvaldību sistēmām. Tā, liekot katru ķieģelīti pie ķieģelīša, veidojas šis atbalsts.
Būvniecības likums – birokrātisko procedūru vienkāršošanai
Kā karsts kartupelis gadiem ilgi tiek viļāta lielā birokrātija būvniecības laukā, īpaši juceklis būvatļauju izsniegšanā. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju mūsu valsts šajā jomā atrodas vissliktākajā pozīcijā. Oficiālās saskaņošanas procedūras, piemēram, Rīgā, lai būvētu vidēja lieluma noliktavu un pieslēgtu to komunikācijas tīkliem, no uzņēmēja pērn vidēji prasīja 187 dienas, 25 dažādas procedūras un izmaksāja 17,3 procentus no gada IKP uz vienu iedzīvotāju. Vai var būt vēl trakāk? Kāds progress bija pagājušajā gadā un gaidāms šogad?
Vispirms par to, kas padarīts. Pērn tika izstrādāta Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcija un ir atceltas higiēnas prasības atsevišķiem būvju veidiem.
Šogad būvniecības jautājums jau iegājis finiša taisnē – izstrādāts jauns Būvniecības likumprojekts, kas ļoti plaši apspriests ar visām ieinteresētajām pusēm. Visbeidzot ir sagatavots tā kompromisa variants. Likuma uzdevums tik tiešām ir samazināt visu būvniecības procedūru termiņus un komplicētību. Ceram, ka tuvākajā laikā likums tiks virzīts izskatīšanai valdībā un iesniegts Saeimā.
Tad izpaliks šī atšķirība daudzās pašvaldībās – gan procedūrās, gan iesniedzamajos dokumentos, gan termiņos?
Jā, visām pašvaldību būvvaldēm būs jāņem vērā attiecīgo procedūru kārtība, ko noteiks likums. Protams, katrai pašvaldībai būs tiesības noteikt vietēja rakstura regulējumu, bet nekādā gadījumā tas nevarēs būt sarežģītāks, kā noteikts likumā.
Uzņēmējdarbības reģistrācijā Latvija pērn nobraukusi stipri uz leju – no 37. uz 51. vietu. Ievērojami atpaliekam no Igaunijas (37.v.), Beļģijas, Ungārijas, Īrijas, Dānijas un citām valstīm. Kādēļ?
Latvijā pirms gadiem tika veikti savam laikam progresīvi grozījumi Komerclikumā, notika reformas uzņēmumu reģistrācijā, tika paplašinātas valsts notāru tiesības. Bet tad apstājāmies, un citas valstis mūs apsteidza. Kā liecina DB pētījums, uzņēmumu reģistrēšanai Latvijā ir jāveic piecas procedūras, kas prasa 16 dienas (no kurām lielāko daļu aizņem PVN maksātāja reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā). Toties, piemēram, Igaunijā uzņēmuma reģistrācijas pieteikuma formalitātes laiks kopš 2000. gada samazināts no 72 līdz vienai dienai un iespējama arī tiešsaistes elektroniskā reģistrācija. Pateicoties arī šīm reformām, no 1998. gada līdz 2008. gadam uzņēmumu skaits Igaunijā pieaudzis par 130 procentiem.
Pasākumi mazo uzņēmēju atbalstam
Tad ko darīt mums? Kas paredzēts šā gada Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā?
Šogad plānoti vairāki pasākumi. Pirmkārt, samazināt dienu skaitu reģistrācijai par PVN maksātāju – no likumā noteiktajām 15 darba dienām līdz desmit. Otrkārt, vienkāršot iesnieguma formu. Treškārt, samazināt reģistrācijai iesniedzamo dokumentu skaitu un ieviest oficiālo elektronisko publikāciju. Svarīgi, ka pērn oktobrī valdība apstiprināja arī Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, un arī šīs programmas izpilde atvieglos uzņēmējdarbības sākšanu.
Bet šī programma īstenojas gausi, pasākumi parādās pa vienam, un pat Saeimas deputāti no tribīnes saka, ka mikrouzņēmumu labā nekas netiek darīts...
Tam nekādi nevaru piekrist! Pēc šīs koncepcijas pieņemšanas viena mēneša laikā steidzamības kārtībā vairāki pasākumi tika iekļauti budžeta paketē, un no 1. janvāra jau stājušies spēkā. Līdztekus tam attiecīgās ministrijas strādāja pie citu pasākumu virzības, ko uzraudzīja Ekonomikas ministrija. Regulāri ik pāris nedēļas norisinās tikšanās, kur visas iesaistītās puses atskaitās par padarīto.
Pēc koncepcijas pieņemšanas tūdaļ par 50 procentiem tika samazināta valsts nodeva par individuālo uzņēmumu reģistrēšanu. Mazajiem uzņēmumiem ir piemērots tā dēvētais kases princips PVN nomaksā, pagarināts šā nodokļa taksācijas periods: ja uzņēmuma apgrozījums ir 10 tūkstoši latu gadā, atskaite jāsniedz tikai reizi pusgadā, ja 35 tūkstoši – reizi ceturksnī. Tiem uzņēmumiem, kam apgrozījums ir līdz 10 tūkstošiem latu gadā, tagad jāsniedz sešreiz mazāk atskaišu.
"Kopš „Doing Business” 2004. gadā pirmo reizi mērīja īpašuma reģistrācijas procedūras, Latvijā to skaits samazināts no desmit līdz sešām un laiks – no 55 līdz 45 dienām."
Mūsuprāt, efektīvs atbalsta veids ir jaunizveidotā uzņēmējdarbības forma - patentmaksas maksātāji, par kuriem var reģistrēties virkne dažādu profesiju pārstāvju. Patentmaksas apmērs tika izvērtēts ļoti rūpīgi, analizējot šo profesiju iemaksāto nodokļu apjomu un rēķinot, lai maksājums nekļūtu lielāks. Tagad vienā maksājumā tiek apvienots gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālās apdrošināšanas nodokļa maksājums. Patentmaksas maksātājam ir atvieglotas visas procedūras, kas saistītas ar grāmatvedības vešanu un uzskaiti.
Valdība nupat pieņēma grozījumus arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, nosakot, ka patenta maksātājiem nebūs jālieto arī kases aparāti. Viņiem, protams, ir jāveic uzskaite par saviem ieņēmumiem, lai pierādītu šo 10 tūkstošu apgrozījuma slieksni. Ja to pārsniedz, ir jāpāriet uz citu uzņēmējdarbības veidu un citādi jāmaksā nodokļi.
Mikrouzņēmumu atbalsta jomā noteikti jāuzsver plānotās izmaiņas Komerclikumā, kas tagad tiek apspriestas jau Saeimā. Un deputāti konceptuāli jau ir vienojušies par to, ka jaunos uzņēmumus varēs dibināt ar vienu latu. Diskusijas bija spraigas, un tika pieņemts lēmums papildus samazināt šādiem uzņēmumiem reģistrācijas izmaksas. Pēc Uzņēmumu reģistra pārstāvju datiem, tās varētu veidot aptuveni 20 latus. Svarīgs ir vēl viens nosacījums - kamēr mazais uzņēmējs sasniegs noteikto 2000 latu statūtkapitāla robežu, ik reizi, kad viņš šo kapitālu palielinās par 20, 100 vai 200 latiem, tam nebūs jāmaksā maksa par reģistrāciju un publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Pretējā gadījumā statūtkapitāla mazās summas palielināšana būtu nesamērīga ar to maksu, kas uzņēmējam jātērē. Ir noteikts, ka likums jāpieņem līdz 1. maijam.
Jaunā Maksātnespējas likuma gaidās
Kas tiek darīts, lai uzlabotu uzņēmējdarbības izbeigšanas procedūras?
Šo jautājumu risinās jaunais Maksātnespējas likums, par ko arī Saeimā norisinās visai karstas diskusijas. Mēs no savas puses ceram, ka tas liks pamatu svarīgiem, tieši uzņēmējdarbību stimulējošiem regulējumiem: lai ātrāk norisinās maksātnespējas process un uzņēmēji var atgriezties aktīvā komercdarbībā. Lai uzņēmējs var nopurināt no sevis neveiksmi, sākt kaut ko jaunu un atgriezties biznesa vidē. Šajā brīdī ļoti svarīgi tas ir attiecībā gan uz juridiskām, gan fiziskām personām.
Pašlaik ļoti daudz fizisko personu ir ar tādiem parādu slogiem, kas viņiem liedz normāli dzīvot un strādāt, un domāt, kā attīstīties tālāk. Tam ir ļoti negatīvs efekts gan uz šā cilvēka privāto dzīvi, gan visas valsts attīstību, ja raugāmies no valsts viedokļa. Mēs nedrīkstam sodīt cilvēku par neveiksmi! Ja viņam nav izdevies viens bizness, nedrīkstam tādēļ viņam liegt iespēju sākt kaut ko citu. Līdz šim maksātnespējas process bija ilgstošs un arī ļoti dārgs, tāpēc ceram, ka jaunais Maksātnespējas likums to padarīs vieglāku, ātrāku un lētāku.
Kādi pasākumi jaunajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā būtu uzsverami?
Mūsuprāt, svarīgi ir visi. Jo ikviens no tiem ir svarīgs kādam uzņēmējam, un kopumā tie veido pievilcīgāku mūsu valsts uzņēmējdarbības vidi gan pašmāju uzņēmējiem, gan investoriem.
Ko vēl nepieminējām? Muitas administrēšanā, piemēram, paredzēts noteikt jaunu kārtību kravu novirzīšanas fiziskajai kontrolei, apvienot pieteikumu par tarifu kvotu un pārmaksāto nodokļu atmaksu, kā arī saīsināt nepreferenciālās eksporta izcelsmes sertifikāta izsniegšanas laiku.
Elektroniskajā pārvaldē plānots plašāk ieviest elektroniskā paraksta izmantošanu, nosakot dokumentu oriģinālu un atvasinājumu izstrādāšanas kārtību, rekvizītu lietošanu, kā arī sagatavot rīcības plānu VPA ieviešanai valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā. Ja runājam par elektronisko pārvaldi saistībā ar uzņēmējdarbību, tā neaprobežojas tikai ar VPA principiem. Kā jau minēju, runa ir par dokumentu juridiskā spēka precizēšanu, ja tie tiek gatavoti elektroniskā formā.
"Mēs nedrīkstam sodīt cilvēku par neveiksmi! Ja viņam nav izdevies viens bizness, tādēļ nedrīkstam viņam liegt iespēju sākt kaut ko citu."
Papildus elektroniskajai sistēmai VPA princips jau ir iedzīvināts portālā „Latvija.lv”, kur jau reāli pieejami vairāk nekā 100 publiskie pakalpojumi. Šis portāls tiek attīstīts un pilnveidots, un tam ir plašas attīstības iespējas arī turpmāk. Turklāt no 1. janvāra ir sagatavota elektroniskā paraksta pakete ar ievērojami samazinātām izmaksām. Bet iedzīvotāji ir vairāk jārosina un jāizglīto elektronisko pakalpojumu izmantošanā.
Ir vēl viena problēma – gadu no gada Latvijai ir ļoti zems reitings darba tiesisko attiecību regulēšanā. Nu jau esam noslīdējuši uz 128. vietu. Kas jāsaprot ar šo darba tiesisko attiecību elastīgāku veidošanu starp darba devēju un darba ņēmēju? Ka pietiekami ātri nespējam atlaist no darba cilvēkus?
Tas nav jāsaprot tik vienkāršoti. Darbinieku atlaišana ir tikai viens no daudziem aspektiem. Jā, daudzās valstīs cilvēku no darba var atbrīvot vienas dienas laikā, taču pie mums ir jābrīdina mēnesi iepriekš. Bet šeit svarīgi atzīmēt, ka, pieņemot attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, ir jābūt līdzsvarotām gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēm. Pērn plānā tika iekļauti vairāki pasākumi, kas attiecas uz šo jomu. Piemēram, par maksimālo laikposmu, uz kādu var noslēgt darba līgumus uz terminētu laiku ar pastāvīgiem darba uzdevumiem, par piemaksu veidiem utt.
Diskusiju laikā vienošanās ar sociālajiem partneriem netika panākta, un priekšlikumi tālāk virzīti netika. Vienoties gan izdevās par kolektīvās atlaišanas procedūru, un attiecīgi priekšlikumi iesniegti Saeimā likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā.
Plāna īstenošanā iesaistītas vairākas ministrijas, EM ir šā pasākuma koordinatore. Kā izdodas sadarbības partnerus disciplinēt un pildīt uzdevumus paredzētajā laikā?
Godmaņa kunga valdības laikā, apstiprinot 2009. gada plānu, tika ieviesta jauna plāna izpildes uzraudzības kārtība: tika ieviesti ceturkšņa pārskati, kuros tiek caurlūkota plāna izpilde un, ja nepieciešams, pievienoti jauni pasākumi.
Pilnveidojot pasākumu izpildes uzraudzību, pēc ekonomikas ministra Arta Kampara ierosinājuma valdība nolēma pastiprināt kontroli pasākumu plānā noteiktajiem uzdevumiem, svarīgākos no tiem iekļaujot Valsts kancelejas kontroles sistēmā, kā arī pilnvarojot ekonomikas ministru pēc nepieciešamības organizēt sanāksmes ministru līmenī.
Šogad mainījusies arī plāna struktūra. Tagad tajā ir iekļauts galvenais pasākums un vairākas tā apakšaktivitātes. Tādējādi mēs redzam, kā mazie pasākumi cits citu papildina un iznākumā tiek izpildīts galvenais uzdevums.
