Sākas intervencē iepirkto piena produktu izpārdošana
Eiropas Komisija (EK) ir atļāvusi no 1. jūnija ar Igaunijas Lauksaimniecības reģistra un informācijas dienesta (PRIA) (Latvijā - LAD) starpniecību uzsākt intervencē iepirktā sviesta un vājpiena pulvera pārdošanu no intervences noliktavām. Vispirms tiks izpārdotas 1152,5 tonnas sviesta.
Lauksaimniecības ražojumu iepirkšana intervencē ir Eiropas Savienības (ES) tirgus stabilizēšanas pasākums, ko EK ievieš tad, ja kāda ražojuma tirgus vērtība ir tik zema, ka nesedz ražošanas izdevumus un uzņēmumam ar produkcijas realizēšanu ir nopietnas grūtības. Sviesta iepirkšana intervencē ar PRIA starpniecību sākās no 2005. gada, bet vājpiena pulvera - no pagājušā gada. Piena produktu iepirkšana intervencē norisinās arī tagad. Saskaņā ar PRIA Tirgus stabilizēšanas biroja vadītājas Lili Hantsones teikto, patlaban tirgus cenas ir cēlušās tiktāl, ka pēdējos mēnešos sviests un vājpiena pulveris iepirkšanai intervencē nav piedāvāts.
EK iepirktos piena produktus izpārdod, ievērojot secību, lai agrāk iepirktie produkti tiktu arī ātrāk realizēti. Tālab no 1. jūnija Igaunijā tirdzniecībai tiek nodotas 1152,5 tonnas sviesta no svaigā krējuma, kas intervencē iepirkts pirms 2009. gada 1. oktobra. EK ir atļāvusi izpārdot arī vājpiena pulveri, kas iepirkts līdz 2009. gada 1. maijam, taču, tā kā Igaunijā vājpiena pulveris intervencē ir iepirkts vēlāk, to vēl nevar pārdot. Intervencē noliktavās pašlaik ir 1833,4 tonnas vājpiena pulvera, un tā izpārdošana sāksies tūlīt pēc atļaujas saņemšanas no EK.
"Intervencē noliktavās pašlaik ir 1833,4 tonnas vājpiena pulvera, un tā izpārdošana sāksies tūlīt pēc atļaujas saņemšanas no EK."
Pieprasījumi šo piena produktu tirdzniecībai ir jāiesūta PRIA vēlākais līdz 1. jūnijam, bet PRIA tos nosūtīs uz Briseli. Iesnieguma iesniedzējam jābūt reģistrētam PRIA Lauksaimniecības atbalsta reģistrā. Tirdzniecībai pieprasītā sviesta minimālam apjomam jābūt ne mazākam par 10 tonnām un līdzās nepieciešamajiem dokumentiem jāiemaksā arī drošības nauda EUR 200 (LVL 140) par tonnu.
Kopš lauksaimniecības ražojumu intervences uzsākšanas ar PRIA starpniecību sviests ir iepirkts par EEK 39,2 miljoniem (LVL 1,76 milj.), bet vājpiena pulveris - par EEK 69,1 miljonu (LVL 3,10 milj.). Iepirkšanu intervencē finansē ES. Papildus piena produktiem no 2009. gada 1. novembra ir uzsākta arī miežu iepirkšana intervencē. Pašlaik saimniecības ir piedāvājušas PRIA 78 660 tonnu miežu iepirkumam intervencē EEK 124 miljoni (LVL 5,57 milj.) vērtībā. „Par tik lielām summām uzreiz lauksaimniecības ražojumu piedāvājumi iepirkumam intervencē Igaunijā vēl nav bijuši. Tas liecina, ka ir bijusi nopietna vajadzība pēc šāda tirgus stabilizēšanas pasākuma un intervence ir palīdzējusi ražotājiem šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos realizēt savu produkciju,” saka L.Hantsone.
Intervencē iepirkto lauksaimniecības ražojumu realizācija notiek saskaņā ar EK lēmumu un atbilstoši PRIA iesniegtajā pieprasījumā uzrādītai cenai (prece tiek pārdota tam, kurš piedāvā augstāku cenu). Iepirkto lauksaimniecisko ražojumu realizācija ir saistīta arī ar pārtikas palīdzības programmu maznodrošinātajiem. Abas šīs programmas finansē ES.
Banku kreditēšanas apmērs tomēr rūk
Saskaņā ar Igaunijas Centrālās bankas sniegto informāciju aprīlī samazinājies privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu un līzingu daudzums par EEK 1,5 miljardiem (LVL 0,07 mljrd.) vai par 0,6 procentiem. Mēneša beigās kredītu un līzingu portfeļa apjoms ir bijis EEK 246 miljardi (LVL 11,05 mljrd.), kas ir par 6,6% mazāks nekā iepriekšējā gadā.
"Aprīlī pieaudzis izsniegto kredītu apmērs, īpaši – tirgotājiem un rūpniekiem."
Pēdējā gada laikā privātpersonām izsniegto kredītu un līzingu apjoms ir samazinājies par 4,1%, bet uzņēmumiem - par 8,7 procentiem. Neskatoties uz to, Igaunijas laikraksti ziņo, ka aprīlī ir pieaudzis izsniegto kredītu apmērs bankās par diviem miljardiem kronu (LVL 0,09 mljrd.). Īpašu aktivitāti šajā jomā esot izrādījuši tirgotāji un rūpnieki.
Igaunija un Somija paplašina sadarbību meliorācijā
Harju reģiona Lauksaimniecības dienesta ģenerāldirektors Illars Lemeti un Somijas Salaoja apvienības izpilddirektors Rauno Peltomā 2010. gada 21. maijā Saku pilsētā noslēdza savstarpējās sadarbības līgumu par meliorācijas attīstību abās valstīs. „Meliorācijā Igaunijai un Somijai ir kopīgas intereses. Igaunijai šajā jomā ir plaša pieredze, un tā var būt nozīmīga arī Skandināvijai,” teica I.Lemeti. Saskaņā ar ģenerāldirektora teikto noslēgtais līgums būs sākums vienotai informācijas apmaiņai, izglītībai un izpētes darbu veikšanai. Jau tagad ir uzsāktas sarunas par drenāžas izpētes darbu sākšanu smilts un māla augsnē, kur drenāžas funkcionēšanai ir īpaša nozīme liekā mitruma aizvadīšanai lietus periodos. Šis jautājums ir aktuāls kā Igaunijai, tā Somijai.
"Tālākā nākotnē plānots kopējā ūdenssaimniecības izpētē iekļaut arī Krieviju."
Pēc R.Peltomā domām, svarīgākais jautājums šobrīd ir jaunās drenāžas segmateriālu atrašana. Segmateriāliem jābūt ilglaicīgi lietojamiem, tajā pašā laikā - iespējami lētiem. Somi ir jau uzsākuši izpētes darbus Igaunijā, lai izvēlētos labākos risinājumus. Tālākā nākotnē plānots kopējā ūdenssaimniecības izpētē iekļaut arī Krieviju.
„Sadarbības līgums izceļas ar to, ka, noslēgts starp Igauniju un Somiju, tas iniciē sadarbību uzņēmumu starpā. Individuālā līmenī sadarbība turpinās jau 20 gadu garumā. Jaunā līguma ietvaros paredzēts lielāku uzmanību pievērst strādājošo izglītībai un informācijas apmaiņai,” skaidro Lauksaimniecības dienesta Meliorācijas nodaļas vadītājs Hanness Pū.
