Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Hidrometriskie dati ļoti nepieciešami, būvējot tiltus, iecerot sabiedrisko apbūvi, arī - novēršot plūdus.
FOTO: www.volga.net.com
Mērījumu nolasīšana un uzkrāšana Latvijā pastāvošajos un valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) valdījumā esošajos 83 hidrometrijas posteņos nepieciešama, lai varētu precīzi modelēt ūdens caurplūdi. „Piemēram, ja apkaimē paredzēts rakt nopietnu novadgrāvi, tad, pamatojoties uz veiktajiem mērījumiem, var prognozēt, kāds būs ūdens pieplūdums no visas apkārtnes, tajā skaitā nokrišņi, un aplēst, cik liels grāvis nepieciešams un cik liela caurtece jāiebūvē. Šie dati ļoti nepieciešami, būvējot tiltus, iecerot sabiedrisko apbūvi, arī - novēršot plūdus,” skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Zemes ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodaļas vecākais referents Valdis Pētersons.
Kopš pagājušā gadsimta sākuma
Hidrometrijas mērījumi Latvijā uzkrāti jau kopš Pirmā pasaules kara laikiem. Tie veikti tajos pašos hidrometrijas punktos un posteņos (ar nelielām izmaiņām), kur to darīja vēl līdz 2008. gadam.
„Jo ilgāk dati ir apkopoti, jo vieglāk modelēt un prognozēt - ir pārredzama procesa dinamika. Tajā skaitā arī tas, kādu ietekmi uz ūdens plūsmām un dabu Latvijā atstājušas klimata pārmaiņas,” datu nozīmību raksturo V. Pētersons. „Pēdējā laikā prognozēt kļūst aizvien sarežģītāk – gan tāpēc, ka pasaulē notiek lielie klimata pārmaiņu procesi, gan arī tāpēc, ka Latvijā pēdējos 20 gados pašplūsmā atstāti meliorācijas jautājumi. Nemaz jau nerunājot par to, ka pēdējos divus gadus mērījumi nav tikuši apkopoti, izņemot četrus Lubānas posteņus, kur tas ir automatizēts process un kur datu apkopošanu zinātnieki veica sabiedriskā kārtā.”
"Hidrometriskie mērījumi Latvijā uzkrāti jau kopš Pirmā pasaules kara laikiem."
Pirmajā valsts budžeta finansējuma samazinājuma vilnī 2008. gadā nežēlastībā krita arī hidrometrijas darbi. Naudu šīm vajadzībām krasi samazināja. Rezultāts: divus gadus – 2009. un 2010. gadā - regulāri hidrometriskie mērījumi valstī nav veikti.
„Zinātnieki, kuriem dati ir svarīgi, par šo situāciju absolūti nav sajūsmā. Esam diskutējuši, ka varbūt nevajag veikt mērījumus tik daudz posteņos, kā tas bija līdz 2008. gadam. Bet process pakāpeniski noteikti ir jāatjauno,” ir pārliecināts vecākais referents. „Vēl jo vairāk tādēļ, ka pie Lubāna ezera ir četri ar ES finansējuma atbalstu modernizēti posteņi, kuros datu uzmērīšana notiek automātiski un kuru apkopošanu cilvēki veica, datoru reižu pa reizei pieslēdzot automatizētajām mērīšanas sistēmām. Citos hidrometrijas posteņos datu nolasīšana ir cilvēka darbs, fiziski divas reizes dienā mērījumus nolasot un reģistrējot.”
„Melnie caurumi” kliedēsies
Tomēr ne viss ir tik bezcerīgi. Noteikumu projekts turpina ceļu uz apstiprināšanu valdībā un pēc noteikumu stāšanās spēkā mērījumu nolasīšana daļēji atjaunosies.
„Posteņi, kas ir ZMNĪ pārziņā, nav likvidēti, bet uz laiku iekonservēti. Un ZMNĪ ar šiem noteikumiem tiks uzlikts par pienākumi posteņos veikt darbības, ar piebildi – finansējuma ietvaros. Tas nozīmē, ka diezin vai mērījumus nākamgad nolasīs visos posteņos, bet gan daļā no tiem,” nākotni skicē V. Pētersons. „Kopīgi ar zinātniekiem tiks spriests, kuros posteņos un kādā apmērā mērījumi atjaunojami, bet kuros veicama modernizācija, piesaistot finansējumu.”
"Posteņi, kas ir valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārziņā, nav likvidēti, bet uz laiku iekonservēti."
Jauno noteikumu „Melioratīvās hidrometrijas darbu veikšanas kārtība” projekts pēc tā apstiprināšanas valdībā un spēkā stāšanās aizstās Zemkopības ministrijas 2004. gada 8. marta instrukciju Nr. 6 "Melioratīvās hidrometrijas darbu izpildes kārtība", kas jomu regulē vēl arī pašlaik.
Noteikumu projekts 27. maijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un pašlaik tiek apkopoti atzinumi.
