Vai Latvijas meliorācijas sistēmas gatavas pavasarim un plūdiem? (II)

Lai saprastu, kādas meliorācijas sistēmas ir jāuztur pašiem zemes īpašniekiem, jāielūkojas Meliorācijas likumā. Likuma 8.pants noteic šādu meliorācijas sistēmu iedalījumu:

„1) valsts meliorācijas sistēma;

2) valsts nozīmes meliorācijas sistēma;

3) pašvaldības meliorācijas sistēma;

4) koplietošanas meliorācijas sistēma;

5) viena īpašuma meliorācijas sistēma.”

„Mazā meliorācija” – paša īpašnieka ziņā

Vismazākās no meliorācijas sistēmām - viena īpašuma meliorācijas sistēmas – atrodas tikai un vienīgi viena saimnieka apsaimniekotajā zemes īpašumā. Tās arī zemes īpašniekam pašam jāuztur. Viena īpašnieka meliorācijas būvēm ekspluatācijas aizsargjoslas nenosaka.

Nākamās pēc lieluma un nozīmes – koplietošanas meliorācijas sistēmas - atrodas vienlaikus vairāku īpašnieku zemē. To kopgarums valstī ir ap 30 tūkstošiem kilometru. Šīm ūdensnotekām nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas.

„Diemžēl par koplietošanas meliorācijas sistēmu kopšanu domāts tiek vismazāk,” teic valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”(ZMNĪ) Meliorācijas departamenta vadītājs Edgars Griķītis. „Lai koplietošanas sistēmas uzturētu, ir jāveido, piemēram, kooperatīvā sabiedrība. Visiem īpašniekiem jāsaliek kopā naudiņa, lai meliorācijas sistēmu uzturētu, savu naudisko ieguldījumu nosakot, vadoties pēc noteikumiem „Koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība”. Ja koplietošanas noteku īpašnieki savas saistības nepilda un rodas avārijas draudi, tad noteku tīrīšanā dažreiz iesaistās pašvaldība un īpašniekiem nosūta rēķinu.”

Valsts nozīmes inženierbūvju uzturēšana

Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas ir tik svarīgas, ka to uzturēšanu uzņēmusies valsts ZMNĪ personā. Latvijā nosusināti ir 0,5 milj. ha meža zemju un 1,6 milj. ha lauksaimniecības zemju. Lai šī platība būtu labā kārtībā, ZMNĪ jānodrošina polderu aizsargdambju uzturēšana 423 km garumā, 13 097 km valsts un valsts nozīmes ūdensnoteku uzturēšana, 40 polderu sūkņu staciju darbināšana un divu hidromezglu uzturēšana.

„No valsts un valsts nozīmes 13 tūkstoš kilometru ūdens notekām katru gadu obligāti būtu jākopj apmēram 9000 noteku kilometru, pārējo sakopjot retāk,” skaidro E.Griķītis. „Ja 1995.gadā varēja izkopt 8000 kilometru, tad finansējums pēdējos trīs gados ļāva iztīrīt no 50 līdz 500 kilometru gadā. Valda uzskats, ka nekas jau nenotiks, ja meliorācijas notekas kādu gadu neiztīrīs. Šāda attieksme ne vien degradē mūsu augsni un ekosistēmas, bet arī cilvēku.”

Budžeta konsolidācijas rezultātā ir dramatiski samazināts pamatbudžets meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai. Tālab nozarei „jāizlāpās” ar informatīvajiem ziņojumiem un Ministru kabineta (MK) rīkojumu projektiem vai arī „jāsagaida” avārijas, lai tad glābtu, ko var, no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” naudas (pierādot, ka avārija tiešām ir un ka izmaksas tiešām ir tādas).

Pamatbudžeta dinamika meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai

Avots: Zemkopības ministrija

„Bet ir vēl otra šīs medaļas puse: kad valsts nozīmes ūdensnoteka aizaug ar zāli un kokiem, līdz tā sāk atgādināt dabisko ūdensteci, tad ar savu sakāmo nāk „zaļie”, norādot, ka upīte ir aizsargājama,” teic Meliorācijas departamenta vadītājs. „Dažkārt, mēģinot to tīrīt, pat nokļūstam līdz tiesai, jo zemes īpašnieki nesaprot, ka šī „dabiskā upīte” patiesībā ir meliorācijas ūdensnoteka. Visas valsts nozīmes meliorācijas sistēmas atrodas privātā zemē, bet cilvēki par tām nezina un uztraucas, ja mēs mēģinām tīrīt.

ZMNĪ melioratori jau kopš 2008.gada tikpat kā neveic valsts uzraudzībā esošo ūdensnoteku sakopšanu, jo naudas pietiek vienīgi avāriju novēršanai un bebru izdzenāšanai. Atvēlētais finansējums neļauj izpildīt pienākumu – gadskārtēju valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanu.

„Meliorācijas sistēmas valstī ir saistītas,” skaidro Meliorācijas departamenta vadītājs. „Ja finansējuma nav, lai uzturētu valsts nozīmes ūdensnotekas, tad viena īpašuma un koplietošanas meliorācijas sistēmas var tīrīt, cik grib, – rezultāta nebūs, jo valsts nozīmes ūdensnotekas ūdeni tālāk nenovadīs, bet bloķēs. Tātad vissvarīgāk ir primāri uzturēt valsts nozīmes meliorācijas sistēmas, tikai pēc tam pieprasot atbildību no mazāku noteces sistēmu īpašniekiem.”

Iestrēgušais Informatīvais ziņojums un finansējums

Lai iegūtu nepieciešamo naudu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai, Zemkopības ministrija (ZM) jau 2011.gada vasarā Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) iesniedza dokumentu „Informatīvais ziņojums par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmai 26.00.00 „Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana” nodrošināšanai 2012.gadā un turpmākajos gados”.

Tajā rakstīts: „Meklējot risinājumu valsts meliorācijas sistēmu finansēšanai, Ministru kabinetā 2010.gada nogalē tika iesniegts Informatīvais ziņojums par situāciju meliorācijas nozarē. Rezultātā Ministru kabinets 2010.gada 12.novembra sēdes (Nr.61, 2.§) protokollēmuma 2.punkts noteica, ka Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizstrādā priekšlikumi kārtībai, kādā valsts polderu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas daļēji segs polderu platībās esošās zemes īpašnieki.

Meliorācijas likumā, kas spēkā stājās 2010.gada 25.janvārī, bija iekļauta norma, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts polderu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas daļēji segs polderu platībās esošās zemes īpašnieki. Šāds problēmas risinājums vairākkārt apspriests Zemkopības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības kopīgajās sarunās, bet pašvaldības un zemju īpašnieki nav atbalstījušas jauna maksājuma sloga uzlikšanu polderu platībās esošās zemes īpašniekiem.

Polderu platībās esošo zemju īpašnieki jau šobrīd maksā nekustamā īpašuma nodokli, kura aprēķinos ietverta polderu zemju meliorācija (kā viens no zemes kadastrālās vērtības palielinājuma koeficientiem). Nekustamā īpašuma nodoklis nonāk pašvaldības rīcībā, bet tā nevēlas daļēji piedalīties polderu uzturēšanā.

2010.gadā Saeimas deputātu grupa rosināja svītrot Meliorācijas likuma normu, ka valsts polderu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas daļēji sedz polderu platībās esošās zemes īpašnieki. Meliorācijas likuma grozījums stājās spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

Sakarā ar Ministru kabineta 2010.gada 12.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.61, 2.§) „Informatīvais ziņojums "Par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmai 26.00.00 "Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana" nodrošināšanai 2011.gadā un turpmākajos gados" 2.punkta izpildi 17.12.2010. Valsts kancelejā tika iesniegts protokollēmuma projekts, precizējot protokollēmuma daļu „[..] noteikt, ka Zemkopības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2011.gada 1.jūlijam sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz Valsts kancelejā priekšlikumus, kādā valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas sedz no nekustamā īpašuma nodokļa papildu likmes zemei.”

Uz šo priekšlikumu tika saņemts Finanšu ministrijas atzinums, kurā šāds protokollēmuma projekts tika noraidīts.

Finanšu ministrijai 09.02.2011. tika nosūtīta vēstule 3.4-2/477 ar problēmas detalizētāku izklāstu un Zemkopības ministrijas priekšlikumiem problēmas risinājumā.

2011.gada 7.martā saņemta Finanšu ministrijas vēstule Nr.5-1-02/1575, kurā tiek noraidīti ZM priekšlikumi un ierosināts turēties pie MK 12.11.2010. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.61, 2.§) „Informatīvais ziņojums "Par bāzes izdevumu palielināšanu valsts pamatbudžeta programmai 26.00.00 "Zemes resursu ilgtspējības saglabāšana" nodrošināšanai 2011.gadā un turpmākajos gados" 2.punktā noteikto.

2011.gada 18.maija sēdē Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju par ministru kabineta protokollēmumu, papildus paskaidrojot analoģisko situāciju ar veiktajiem grozījumiem Meliorācijas likumā 2010.gadā, kad šādu normu pēc Saeimas deputātu ierosinājuma svītroja no Meliorācijas likuma.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2011.gada 19.maijā nosūtīja vēstuli Finanšu ministrijai, kurā nolēma aicināt Finanšu ministriju rast iespēju 2012.gadam Meliorācijas likumā deleģēto valsts funkciju izpildei nepieciešamo minimālo finansējumu 1 500 000 latu apmērā piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem.”

Tam sekoja atbilde no Finanšu ministrijas - noraidoša...

Pārstrādātais Informatīvais ziņojums vēl pašlaik iziet saskaņošanu starp protokolā minētajām ministrijām. No Finanšu ministrijas saņemts atkārtots noraidošs atzinums, tādēļ līdz Valsts kancelejai pārstrādātais ziņojums nav nonācis. Bet pašlaik jau ir februāris. Bet - kurā mēnesī Latvijā tradicionāli ir pavasara plūdi?

Turpmāk vēl.