Ūdensbūves, kas atrodas pašvaldību pārziņā
Par pašvaldību meliorācijas sistēmām stāsta valsts SIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) Meliorācijas departamenta vadītājs Edgars Griķītis: „Dažām pašvaldībām – Babītes, Rīgas, Carnikavas, Ādažu pašvaldībai – nodoti pirms 40 un vairāk gadiem uzbūvētie polderi ar sūkņu stacijām. Ozolnieki visu laiku polderi ir uzturējuši paši, sākot no būvdarbu pabeigšanas. Tur viss ir kārtībā, tāpat arī Babītē un Rīgā.
Pašvaldībām, pārņemot polderu sūkņu staciju darbināšanu, ne vienmēr bija skaidrs, no kuras teritorijas tiek atsūknēts ūdens, tāpēc, piemēram, vairākus gadus norisinājās strīds starp Carnikavas un Ādažu pagastu par to, kam īsti un cik ir jāmaksā par sūkņu stacijas darbināšanu. Sūkņu stacija atrodas Carnikavā, bet daļa poldera platības – Ādažos. Ādaži neiesaistās meliorācijas sistēmas uzturēšanā, jo viņu teritorijā konkrētās sūkņu stacijas nav. Par to maksā Carnikava, kuras teritorijā savukārt ir sūkņu stacija un daļa poldera platības, ko šī sūkņu stacija nodrošina ar nepieciešamo mitruma līmeni. Abas pašvaldības ilgi nevarēja vienoties, jo agrāk polderi uzturēja valsts.”
"Tāda normatīvā akta, kas nosaka, kur beidzas meliorācijas sistēma un kur sākas lietus kanalizācijas sistēma, nav."
Vēl pašvaldību teritorijā atrodas dabiskās ūdensteces, piemēram, Kujas upīte Madonā vai Langas upe Rīgā. Šādas ūdensteces, kaut arī valsts nozīmes, ir dabiskas, un tās pienākas kopt to īpašniekiem: pašvaldībām un privātpersonām, uz kuru vārda zeme zem ūdensnotekas reģistrēta zemesgrāmatā (nevis ZMNĪ). Piemēram, Rīgā ir 14 dabiskās ūdenstečes: Langa,Piķurga, Strazdupīte (Gaiļupīte), Šmerļupīte līdz Mežciemam, Dreiliņupīte, Sarkandaugava, Hapaka grāvis, Beķera grāvis, Lāčupīte līdz Buļļu ielai (Spilves grāvis), Mārupīte, Tēriņu grāvis līdz dzelzceļam, Kileveina grāvis, Bišumuižas grāvis līdz Ziepniekkalna ielai un Olekte. To kopējais garums 35 km, teikts Rīgas virszemes ūdens objektu apsaimniekošanas koncepcijā 2008.-2013.gadam. Mazās upītes pastāvīgajā tecējumā nes līdzi sanešus un mēdz aizsprostoties. Šādu mazo upīšu apsaimniekošana ir zemes īpašnieku un pašvaldības pienākums, norāda E.Griķītis.
„Rīgā ir arī cita problēma: neviens normatīvais akts īsti nenosaka, kur beidzas meliorācijas sistēma un kur sākas lietus kanalizācijas sistēma,” skaidro E.Griķītis. „Patiesībā lietus ūdens kanalizācija tā pati meliorācija vien ir. Vēl līdz šim Rīga un Jūrmala savas meliorācijas sistēmas pilnībā nav inventarizējušas.”
Te jāpiebilst, ka ieskatu, kur atrodas meliorācijas sistēmas Rīgā, var iegūt, apmeklējot Rīgas pilsētas topogrāfiskās informācijas sistēmu vietnē www.perpendikuls.lv. „Šo vietni izstrādāja un uztur Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas Ģeometrs”,” stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes gaisa un ūdeņu aizsardzības nodaļas galvenais speciālists Andrejs Reinšmits.
„Tā ir tiesa, ka meliorācijas sistēmas cilvēkiem ir jāuztur un ka par to tīšu bojāšanu, par ko var uzskatīt arī nekopšanu, zemes īpašniekam ir jāatbild – to nosaka arī Rīgas domes 2011.gada 15.novembra saistošie noteikumi Nr.147 „Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi”. Un tiesa ir arī tā, ka cilvēkiem pilsētās īsti nav skaidrs, vai viņa īpašumā meliorācijas sistēmas atrodas. Tad nu rīdziniekiem ir iespēja ielūkoties www.perpendikuls.lv testa versijā un gūt priekšstatu, kur Rīgā atrodas meliorācijas jeb lietusūdens kanalizācija sistēmas un grāvji.”
A.Reinšmits arī apstiprina, ka meliorācijas sistēmu inventarizācijas darbs pilsētā vēl nav pabeigts un ka līdzekļus šīm vajadzībām, kā arī sistēmu uzturēšanai „izprasīt” no pašvaldības budžeta ir diezgan sarežģīti.
Ieilgušās sarunas par datu „sapludināšanu”
Meliorācijas kadastra kartē pašlaik ievadīti dati par trešo daļu Latvijas valsts. Pārsvarā – par lauksaimniecības un valsts meža zemi. Meliorācijas kadastra kartes veidošanu noteic Eiropas Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE), kā arī Regula (EK) Nr. 976/2009, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz tīkla pakalpojumiem. To pašu reglamentē arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas likums: drenāžas sistēmām un iekšējiem ūdeņiem kā ģeogrāfiskās informācijas sistēmām ir jābūt brīvi pieejamām ikvienam interesentam.
Lai Meliorācijas kadastrs nebūtu atrauts no pārējās „zemes dzīves”, loģiski būtu, ja šajā kartē būtu redzamas arī zemes īpašumu robežas. Kā gan citādi zemes īpašnieks, piemēram, sapratīs, ar kuru no kaimiņiem viņam kopīgi jāuztur meliorācijas grāvis?
„Diemžēl mēs šajā jautājumā jau gadu nevaram vienoties ar Valsts zemes dienestu, zemes īpašumu robežu datubāzes turētāju. Viņi iebilst pret zemes īpašumu robežu publiskošanu,” nedaudz sašutis ir departamenta vadītājs. „Kaut tajā pašā laikā visas lauku apvidus zemes īpašumu robežas ir redzamas citās tīmekļa vietnēs. Igauņi ir „sapludinājuši” meliorācijas un īpašuma kadastra datus, kā to arī noteic INSPIRE direktīva. Šī informācija Igaunijā ir publiski pieejama un – bez maksas.”
"Meliorācijas sistēmas ir jāuztur un ka par to tīšu bojāšanu, par ko var uzskatīt arī nekopšanu, zemes īpašniekam ir jāatbild."
Valsts zemes dienests (VZD) apstiprina, ka sadarbības līgums ar ZMNĪ ir saskaņošanas stadijā. Līguma projekts paredz, ka atļauju datu izmantošanai savām vajadzībām ZMNĪ iegūs bez maksas. Bet par kadastra datu izmantošanu savos pakalpojumos ZMNĪ būs jāmaksā, jo, lai rādītu nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpisko informāciju portālā www.melioracija.lv , ZMNĪ no VZD jāsaņem pakalpojuma sniedzēja atļauja.
Pamatojums atļaujas nepieciešamībai ir šāds. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža inventarizācijas un meliorācijas ģeotelpiskā informācija (kas ir ZMNĪ pārziņā) un nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija (kas ir VZD pārziņā) atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likuma 17.pantam ir ģeotelpiskā informācija.
Ģeotelpiskās informācijas izplatīšanu regulē Ģeotelpiskās informācijas likums (ĢIL) un ar to saistītie MK noteikumi. Saskaņā ar šiem normatīvajiem aktiem ģeotelpisko informāciju var izsniegt tikai kopā ar datu izmantošanas atļauju. Datu izmantotājam ir tiesības ģeotelpiskos datus izmantot tikai tādiem mērķiem un tikai tādā veidā, kā norādīts izmantošanas noteikumos.
Atļauju var izsniegt datu izmantošanai:
- savām vajadzībām – gala lietotāja atļauju,
- savos pakalpojumos – pakalpojuma sniedzēja atļauju,
- ar mērķi pārdot citiem - datu izplatīšanas atļauju.
„Lai VZD datus ZMNĪ izmantotu savā portālā, viņiem būs jāsaņem pakalpojuma sniedzēja atļauja,” rezumē VZD komunikāciju projekta vadītājs Andris Sproģis. „Tā kā VZD šo datu izplatīšana ir maksas pakalpojums, mēs nevaram citiem ļaut par brīvu izplatīt datus, par kuriem paši prasām samaksu. ZMNĪ patlaban domā, kuru atļauju izvēlēties – abas vai tikai vienu, bezmaksas.”
Tiesa, jau šogad šis jautājums varētu būt pilnībā atrisināts arī bez līguma noslēgšanas starp VZD un ZMNĪ, izveidojot portālu www.geolatvija.lv, piebilst VZD pārstāvis. Atbilstoši ĢIL 28.pantam Latvijā tiks veidota ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un valsts vienotais ģeoportāls, kurš būs pieejams minētajā vietnē www.geolatvija.lv. Portāls nodrošinās vienotu piekļuvi metadatiem, ģeotelpisko datu kopām un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumiem. Tas kalpos kā vienots pieejas punkts valsts un pašvaldību ģeotelpiskajai informācijai, tās kopīgai izmantošanai starp iestādēm un ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanai.
"Lai Meliorācijas kadastrs nebūtu atrauts no pārējās „zemes dzīves”, loģiski būtu, ja šajā kartē būtu redzamas arī zemes īpašumu robežas."
„Šajā portālā nebūs nepieciešamības saņemt datu izmantošanas atļauju no datu turētājiem (ZMNĪ, VZD), ja dati tiks meklēti vai skatīti ģeoportālā,” skaidro A.Sproģis. „Likums paredz nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpisko informāciju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža inventarizācijas un meliorācijas ģeotelpisko informāciju rādīt ģeoportālā, lai katrs, kam ir interese, varētu apskatīt – ir vai nav viņa zemē kāda koplietošanas meliorācija, kas īpašniekam ir jākopj. Plānots, ka skatīšanas pakalpojumi valsts ģeoportālā būs bez maksas.
MK 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.668 "Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi" noteic, ka ģeoportālam jābūt gatavam un pieejamam līdz 2012.gada 1.septembrim.”
Vēl vairāki „akmentiņi” meliorācijas sistēmā
Visā pietiekami caurumainajā Latvijas meliorācijas sistēmu „deķī” ir vēl daži plīsumi, kas būtu aizdiedzami. Piemēram, par meliorāciju valstī ir atbildīga Zemkopības ministrija, kurai izveidota sava sistēma un kontrole. Meliorācijas likumā noteikts, ka meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzraudzība jāuzrauga un jākontrolē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. „Bet - kur ir šis normatīvais akts?” vaicā E.Griķītis. „Domāju, ka valstī vajag ieviest vienotu kārtību, nevis paļauties uz katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ja tādi hidrogrāfiskā tīkla ekspluatēšanai ir izstrādāti.”
Pašvaldības pakļaujas Vides un reģionālās attīstības ministrijai, savukārt būvniecības politiku valstī, tostarp pašvaldībās, izstrādā Ekonomikas ministrija (EM). Par būvniecību pašvaldībās atbild būvvaldes, kurās pārsvarā nav meliorācijas speciālistu. Un, ja arī meliorators būtu, tad visa pašlaik pieejamā informācija glabājas ZMNĪ reģistros un arhīvos. „Ja ir kādas neskaidrības ar pašvaldību ūdens noteci, cilvēki iet uz domēm. Domes cilvēkus sūta pie mums. Bet mums par pilsētu lietus ūdens novadīšanas ietaisēm informācijas pārsvarā nav! Arhīvi nav pilnīgi, jo ne visi dokumenti no kolhoziem, mainoties valsts politiskajam režīmam, tika saņemti.”
"Meliorāciju sistēmas uzturēšanai valstī vajag ieviest vienotu kārtību, nevis paļauties uz katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem."
Neraugoties uz to, ka meliorācija no Lauku atbalsta dienesta (LAD) pirms četriem gadiem tika nodota ZMNĪ, joprojām normatīvajos aktos (Administratīvo pārkāpumu kodeksā) ir rakstīts, ka par meliorācijas pārkāpumiem sodīt var LAD. Jā, LAD soda tos lauksaimniekus, kuri pieteikušies uz atbalsta maksājumiem, bet nav vīžojuši savas ūdensnotekas sakārtot, skaidro ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons. Bet – kam ir tiesības sodīt tos iedzīvotājus, kas nepiesakās lauksaimnieku atbalsta maksājumiem un kuru laukus LAD neapseko? Tas nekur nav pateikts, iebilst E.Griķītis.
Ir jābūt vienotai nozares stratēģijai, kurā ūdenssaimniecība ir atzīta par infrastruktūras objektu, infrastruktūras sastāvdaļu. Jāizveido vienots skatījums uz visu meliorācijas un lietusūdens kanalizācijas sistēmu valstī, ir pārliecināti ilggadējie Latvijas melioratori.
