Pašvaldība publiskajā izsolē izsola nekustamo īpašumu. Tiek izsolīta zemes vienība. Uz šīs zemes vienības atrodas ēka (dārza mājiņa), kas ir nezināmas piederības, respektīvi, tiesības uz dārza mājiņu nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Ja es uz šo zemes vienību nostiprināšu zemesgrāmatā īpašumtiesības, kas notiks ar dārza mājiņu? Vai varu iegūt īpašumtiesības arī uz to? Vai arī cilvēki, kas mājiņu ir būvējuši, var celt pretenzijas? Pašvaldības rīcībā nav informācijas par to, kas un kad dārza mājiņu ir cēlis un apsaimniekojis. Kā rīkoties, ja vēlos uz dārza mājiņu nostiprināt īpašumtiesības? Vai tas vispār ir iespējams?
Ja izsoles rezultātā būsiet nostiprinājusi īpašumtiesības uz zemes vienību, tad saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. panta otro daļu, ja uz fiziskās personas zemes atrodas likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Civillikuma spēkā stāšanās likums) 14. panta ceturtajā daļā minētās ēkas (būves) un Kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā tām nav reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda.
Pamats šādai darbībai ir Valsts zemes dienesta sniegtā informācija par to, ka ēkas (būves) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrētas uz citas personas vārda.
Zemes īpašniekam nostiprinājuma lūgumam jāpievieno apliecinājums, ka nav strīda par tiesībām un viņš saskaņā ar Krimināllikumu ir informēts par atbildību, kas tiek piemērota, ja sniegtas nepatiesas ziņas.
Saskaņā ar Civillikuma spēkā stāšanās likuma 14. panta ceturto daļu būves, kuras zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968. pantam. Tas noteic zemes un ēkas vienotības principu, respektīvi, uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.
Pamatu ēku ierakstīšanai zemesgrāmatā persona var iegūt, ceļot prasību par īpašuma tiesību atzīšanu vispārējā kārtībā un iesniedzot attiecīgus pierādījumus.
Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22. pantu, ja nostiprinājuma lūdzējs nevar iesniegt šā likuma 21. pantā minētos dokumentus, par nostiprinājuma pamatu var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašumtiesības. Sagatavojot lietu izskatīšanai, tiesa publicē “Latvijas Vēstnesī” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā.
Plašāk par tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
