FOTO: Freepik.
Līdz 2027. gadam paredzēts atteikties no kolektīvas lietu izskatīšanas kārtības pilngadīgu personu administratīvajās lietās. Savukārt bērnu lietās plānots atteikties no administratīvo komisiju pieejas, nododot attiecīgās lietas pašvaldību sadarbības grupām, kas darbojas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Konkrētā lēmuma pieņemšanu sekmējis Valsts kontroles aicinājums atteikties no komisiju koleģiālās formas administratīvā pārkāpuma procesā, pārejot uz vienkāršāku un efektīvāku modeli, kas tostarp mazinātu birokrātiju un administratīvo slogu.
“Atšķirībā no citām iestādēm, kur pārkāpumu lietas gandrīz vienmēr izskata vienpersoniski, pašvaldībās joprojām darbojas koleģiāls lēmumu pieņemšanas modelis administratīvajās komisijās. Šī pieeja ir laikietilpīga, dārgāka un neuzlabo lēmumu kvalitāti. Valsts kontrole (VK) aicina atteikties no komisiju koleģiālās formas administratīvā pārkāpuma procesā, pārejot uz vienkāršāku un efektīvāku modeli, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Ietaupījums pašvaldību budžetos var sasniegt 1,12 miljonus eiro gadā,” šādu atzinumu sniegusi VK pēc veiktās revīzijas “Vai pašvaldību administratīvās komisijas ir labs risinājums, lai nodrošinātu efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu?”.
Pēc revīzijas VK sniegusi konkrētus ieteikumus:
VK ir norādījusi, ka Lietuva un Igaunija nav saglabājušas koleģiālas komisijas administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai pašvaldībās. Tāpat VK sagaida, ka piecu gadu laikā visas administratīvā pārkāpuma lietas pašvaldībās tiks izskatītas vienpersoniski, tādā veidā mazinot birokrātiju un administratīvo slogu.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Kā pēc tikšanās 19. augustā ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, jau ir panākta vienošanās pakāpeniski ieviest VK revīzijā sniegtos ieteikumus, lai atteiktos no lietu kolektīvas izskatīšanas. Taču minētais tiktu attiecināts vienīgi uz pilngadīgu personu administratīvajām lietām: “Esam vienisprātis, ka pašvaldībām jādod iespēja daudzveidīgās situācijās panākt kompetentu un godīgu, vienlaikus no resursu viedokļa – efektīvu un pamatotu – administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.
Turpretī bērnu lietās atteiksimies no administratīvo komisiju pieejas. Šīs lietas jānodod pašvaldību sadarbības grupām bērnu tiesību aizsardzībā, kas ir jau esošas, daudzpusējas institūcijas, kurās darbojas bērnu tiesību eksperti un kuras veicina bērnu tiesību aizsardzību. Bērnu likumpārkāpumu gadījumos galvenais mērķis ir cēloņu risināšana un novēršana, nevis sodīšana. Tam nepieciešama multidisciplināra pieeja, kas pasaulē tiek uzskatīta par efektīvāko bērnam un ģimenei.”
Ministrijas vienojušās, ka regulējumam jābūt izstrādātam un pieņemtam līdz 2027. gadam, lai tas stātos spēkā līdz ar nākamo pašvaldību domju sasaukumu.
“Administratīvās komisijas tika ieviestas padomju laikā kā valsts pārvaldes organizēšanas līdzeklis, tajās iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Pārvaldības principi kopš tā laika ir būtiski mainījušies, tomēr komisiju modelis tā arī nav pārskatīts. Turklāt svarīga komisiju darba daļa ir lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Jau 2022. gadā VK norādīja uz nepieciešamību atteikties no sodīšanas pieejas un sniedza ieteikumus vairākām ministrijām. Attiecīgo ieteikumu ieviešana norit gausi,” uzsvēris VK padomes loceklis Oskars Erdmanis.
|
|
Administratīvās atbildības likuma (AAL) 115. pants paredz, ka pašvaldības administratīvajām komisijām vai apakškomisijām ir tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
Proti, atbilstoši Pašvaldību likuma 24. pantam administratīvā pārkāpuma procesa veikšanai, kā arī likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” noteikto uzdevumu izpildei dome izveido pašvaldības administratīvo komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā. Tāpat dome var izveidot pašvaldības administratīvās komisijas apakškomisijas. Pašvaldības administratīvā komisija un apakškomisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no tās sastāva.
Kā skaidro VARAM, pašvaldība nosaka gan komisijas sastāvu, gan darba organizēšanas kārtību:
“Administratīvās komisijas kompetence administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā un soda piemērošanā, tāpat kā, piemēram, pašvaldības policijas kompetence, primāri izriet no katras nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem, tas ir, nozares likumu normām, kas noteic administratīvo atbildību, soda apmēru un institūciju kompetences apjomu.”
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Saskaņā ar AAL 115. pantu veikt administratīvā pārkāpuma procesu un piemērot administratīvo sodu ir tiesīgas vairāk nekā 50 valsts un pašvaldību (publisko personu) iestāžu, piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojs, Centrālā statistikas pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde, Datu valsts inspekcija, Militārā policija, Valsts policija, pašvaldības policija, Ostas policija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, pašvaldības administratīvā inspekcija, pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija u. c.
VARAM atzīst, ka konceptuāli atbalsta VK ieteikumus: “Ieteikumu ieviešana nozīmētu pozitīvas izmaiņas esošajā administratīvā pārkāpuma procesa modelī, to efektivizējot. Vienlaikus jāņem vērā, ka minēto ieteikumu īstenošana skar plašu institūciju loku gan valsts tiešajā pārvaldē, gan pašvaldībās.
Jāveic apjomīgi grozījumi nozaru likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos, izslēdzot no tiem regulējumu par pašvaldības administratīvās komisijas kompetenci administratīvā procesa veikšanā un aizstājot to ar citām AAL noteiktajām iestādēm vai amatpersonām.
Pirms izmaiņām esošajā sistēmā nepieciešams atrisināt arī jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, kas tika aktualizēts Valsts kontroles 2022. gadā publicētajā revīzijā.”
Atbilstoši VK sniegtajai informācijai Latvijā administratīvo atbildību regulē 139 nozaru likumi un 498 pašvaldību saistošie noteikumi.
Arī TM atzinīgi vērtē VK veikto revīziju, kas aktualizē nepieciešamību konceptuāli atteikties no pašvaldību administratīvajām komisijām:
“Viena no prioritātēm šogad ir birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana, tomēr, lai saglabātu pieņemto lēmumu kvalitāti, vajadzīga padziļināta diskusija nozarē, izsverot katra risinājuma ieguvumus un trūkumus.”
Vērtējot turpmākos pašvaldību administratīvo komisiju attīstības virzienus, TM ieskatā īpaša uzmanība jāvelta bērnu administratīvās sodīšanas jautājumiem un saistīto audzinošo pasākumu efektīvai piemērošanai:
“Atšķirībā no tādiem administratīvajiem pārkāpumiem kā zāles nenopļaušana vai sniega netīrīšana bērnu izdarīto pārkāpumu gadījumā ir pamatoti lietas skatīt koleģiālā un starpdisciplinārā sastāvā. Tas ir būtiski, lai vērtētu bērna nodarījumu konkrētajā situācijā un analizētu viņa uzvedības cēloņus un situāciju ģimenē.
Bērnu izdarītie pārkāpumi jāvērtē ne tikai kā likumpārkāpumi, par kuriem jāpiemēro viena vai otra sankcija, bet arī kompleksas situācijas, kurās jācenšas mazināt iemeslus, kuru dēļ bērns nonācis uz likumpārkāpumu ceļa.”
Rīgas valstspilsētas pašvaldības ieskatā nav šaubu, ka mūsdienīga un efektīva lēmumu pieņemšana ir sabiedrības interesēs, taču iespējamie pilnveidojumi administratīvā pārkāpuma procesā jāaplūko kompleksi:
“Pašlaik administratīvās komisijas darbojas kā koleģiālas institūcijas, kurās lēmumi tiek pieņemti, ievērojot vairāku personu pozīcijas, tādējādi nodrošinot izvērstu skatījumu uz katru lietu, tiesisku pārbaudi un lēmumu saskaņotu pieņemšanu. Izskatāmajiem jautājumiem nereti ir starpnozaru raksturs, kas saistīts ar dažādu privātpersonu interešu sabalansēšanu.
Vērtējot administratīvā pārkāpuma procesa pilnveides iespējas, jāatceras, ka nepārdomātas izmaiņas lēmumu pieņemšanas procedūrā var radīt riskus attiecībā uz lēmumu kvalitāti un mazināt sabiedrības uzticību.
Patlaban koleģiālas komisijas mehānisms ir vērsts uz to, lai nodrošinātu sabalansētu skatījumu un mazinātu subjektīvas kļūdas vai nevienlīdzīgu attieksmi pret administratīvā pārkāpuma lietām.”
Rīgas valstspilsētas pašvaldība uzsver, ka sadarbosies ar kompetentajām valsts institūcijām darbā pie administratīvo pārkāpumu izskatīšanas tiesiskā ietvara vērtēšanas un pilnveides.
AAL un Pašvaldību likums tika pieņemti reformu rezultātā: AAL stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā, bet Pašvaldību likums – 2023. gada 1. janvārī.
Atbilstoši VK revīzijas ziņojumā iekļautajai informācijai TM uzskata, ka attiecīgā revīzija būtu bijusi noderīga pirms Pašvaldību likuma pieņemšanas vai pat vēl agrāk. Arī Jēkabpils novada pašvaldība, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un Madonas novada pašvaldība norādījušas, ka revīzija bija nepieciešama jau AAL tapšanas laikā, proti, administratīvās atbildības reformas laikā.
Vienlaikus VARAM un Liepājas valstspilsētas pašvaldība akcentē, ka revīzijas veikšanas laiks ir atbilstošs. “Ir aizritējis pietiekams laika periods kopš AAL stāšanās spēkā, lai objektīvi novērtētu pašvaldību administratīvo komisiju kā koleģiāla darbības modeļa efektivitāti administratīvā pārkāpuma lietās,” pauž VARAM.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks juridiskajos jautājumos Dāvids Valters norāda, ka, uzsākot darbu pie dekodifikācijas procesa ieviešanas (administratīvās atbildības pārnešanas uz nozaru likumiem), TM organizētā AAL izstrādes darba grupa aktualizēja jautājumu, vai pašvaldību administratīvās komisijas ir nepieciešams saglabāt:
“Diskusiju rezultātā secināja, ka ir tādi jautājumi, kurus vērts atstāt komisiju kompetencē, t. sk. par bērnu administratīvās atbildības un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Turklāt AAL tapšanas laikā tika veikts arī administratīvo komisiju kompetences izvērtējums.
Ņemot vērā, ka “jumta” regulējums ir ietverts Pašvaldību likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī (ilgu laiku pēc AAL un nozaru likumu pieņemšanas), ir bijušas visas iespējas pilnveidot administratīvo komisiju regulējumu, ja tas būtu bijis nepieciešams.”
Lai gan pašvaldību administratīvo komisiju efektivitāte līdz šim netika vērtēta, to pastāvēšanas lietderība AAL tapšanas laikā tika apspriesta, teic D. Valters.
LPS pārstāvja D. Valtera ieskatā pašvaldību administratīvo komisiju pastāvēšanai ir noteikti apsvērumi:
Papildus D. Valters vērš uzmanību, ka pastāv vismaz pieci normatīvie akti (Dzīvesvietas deklarēšanas likums, likums “Par Latvijas valsts ģerboni”, Ģerboņu likums, likums “Par Latvijas valsts himnu”, Latvijas vēsturisko zemju ģerboņu likums), saskaņā ar kuriem administratīvās komisijas veic visu administratīvā pārkāpuma procesu.
Atbilstoši VK sniegtajai informācijai pašlaik 99,9% gadījumu pārkāpumu fiksē, izmeklē un komisijai nodod cita amatpersona, piemēram, pašvaldības policija, savukārt komisija tikai izskata lietu un pieņem lēmumu par sodu.
Pašvaldību administratīvās komisijas pieņem lēmumus administratīvā pārkāpuma lietās vairākās sabiedrībai svarīgās jomās, kā, piemēram, bērnu tiesību aizsardzībā, ceļu satiksmē, ugunsdrošības, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, atkritumu apsaimniekošanā, dzīvnieku aizsardzībā, klāsta D. Valters.
LPS pārstāvis min arī vairākus ieguvumus, kad lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem administratīvā komisija:
LPS uzskata, ka pašvaldību administratīvo komisiju darbības pilnīga izbeigšana nebūtu atbalstāma, bet nenoliedz – ir vajadzīga diskusija par to funkciju (darba apjoma) potenciālu pārvērtēšanu vai samazināšanu.
Kā norāda D. Valters, administratīvā atbildība tādās jomās kā atkritumu apsaimniekošana, sabiedriskā kārtība, teritoriju un būvju uzturēšana, dzīvnieku aizsardzība būtu izskatāma vienā iestādē, tādā veidā samazinot administratīvo komisiju darba apjomu: “Modelis, saskaņā ar kuru administratīvā atbildība iepriekš minētajās jomās tiktu skatīta vienā iestādē, iespējams, veicinātu lēmumu efektīvāku un ātrāku pieņemšanu, jo normatīvie akti (tostarp saistošie noteikumi) jau nosaka administratīvā soda apmēru.”
