Ceļu satiksmes noteikumu 14. punkts noteic, ka vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, – transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāli. 

Ceļu satiksmes likuma 70. panta otrā daļa par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu gājējam no divām līdz sešām naudas soda vienībām (no 10 līdz 30 eiro). 

Administratīvās atbildības likuma (AAL) 13. pants noteic, ka administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. 

Saskaņā ar AAL 19. panta otro daļu, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. 

Kā LV portālam iepriekš skaidrojusi Valsts policija, lemjot par administratīvā soda piemērošanu, amatpersona katru gadījumu vērtē individuāli, ņemot vērā AAL 3. un 4. nodaļā norādītos noteikumus soda piemērošanai par administratīvo pārkāpumu. 

Savukārt saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma skaidrojumos sniegto informāciju, “ja tiesību normā (likuma pantā vai pašvaldības saistošo noteikumu punktā), kas nosaka administratīvo atbildību, piemērojamajam naudas sodam vai papildsodam (tiesību atņemšana vai tiesību izmantošanas aizliegums) ir noteikts nevis konkrēts naudas apmērs vai termiņš, bet minimālā un maksimālā soda robeža, amatpersonai tiek dota rīcības brīvība katrā konkrētajā gadījumā piemērot atbilstošāko sodu. Šāda rīcības brīvība paredzēta, lai sasniegtu pēc iespējas taisnīgāku tiesisko attiecību noregulējumu, t. i., katrā konkrētajā gadījumā noteiktu vistaisnīgāko un piemērotāko sodu”. 

“Vienlaikus soda piemērotāja rīcības brīvība soda noteikšanā (atkarībā no tā, kā tiesību normā formulēta soda sankcija) pastāv attiecībā uz šādiem administratīvā soda piemērošanas aspektiem: 

• kurš pamatsods (brīdinājums vai naudas sods) ir piemērojams; 

• kāds naudas soda mērs ir nosakāms; 

• vai ir piemērojams papildsods (tiesību atņemšana vai tiesību izmantošanas aizliegums); 

• kurš papildsods ir piemērojams; 

• kāds ir papildsoda termiņš.”* 

Plašāka informācija par administratīvo sodu veidiem un apmēriem, tostarp apstākļiem, kas mīkstina vai pastiprina administratīvo atbildību, pieejama LV portāla publikācijās >> 

• Kā nosaka administratīvā soda veidu un apmēru 

• Kādi apstākļi mīkstina un pastiprina administratīvo atbildību 

Papildus jānorāda, ka atbilstoši AAL 27. pantam (“Vienlīdzības princips”) šis likums nosaka vienotu procesuālo kārtību attiecībā uz visām administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem. 

Jāuzsver, ka arī Satversmes 91. pantā nostiprināts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. 

Atbilstoši tiesiskuma principam (skat. AAL 28. pantu) amatpersonai (šajā gadījumā – pašvaldības policistam), augstākai amatpersonai (Jūrmalas pašvaldības policijas vadībai) un tiesai jādarbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras tā var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. 

Tāpat likuma “Par policiju” 5. pantā noteikts, ka policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. 

Policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no šo personu izcelsmes, dzimuma, vecuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības, kā arī izglītības un valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

AAL 166. panta pirmajā daļā paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods, kā arī cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu – arī aizskartais mantas īpašnieks. 

Atbilstoši AAL 167. pantam sūdzību iesniedz rakstveidā un tajā norāda: 

• tās augstākās amatpersonas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība; 

• sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru, bet juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pārstāvis, arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru; 

• lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību; 

• kādā apjomā lēmumu pārsūdz; 

• argumentus ar pamatojumu tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība; 

• sūdzības iesniedzēja prasījumu; 

• sūdzībai pievienotos dokumentus; 

• sūdzības sastādīšanas laiku. 

Jāņem vērā, ka saskaņā ar AAL 168. pantu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. 

Tomēr iepriekš minētā lēmuma pārsūdzēšana šajā gadījumā būtu sūdzība par piemēroto sodu, nevis pašvaldības policijas amatpersonas uzvedību jeb faktisko rīcību. 

Proti, jums ir tiesības iesniegt atsevišķu iesniegumu (sūdzību) Jūrmalas pašvaldības policijas priekšniekam par pašvaldības policijas amatpersonas (vārdam un uzvārdam jābūt norādītam pieņemtajā lēmumā par soda piemērošanu) uzvedību jeb faktisko rīcību, tostarp lūgt iepazīties ar lietas materiāliem, ja tādi ir (piemēram, ierakstu no ķermeņa kamerām), pievienot liecinieku sniegtās liecības u. tml. 

Piemēram, Valsts policijas ētikas kodeksā noteikts, ka: 

• nodarbinātais saskarsmē ar citiem nodarbinātajiem un personām, ar kurām komunicē, pildot dienesta (amata, darba) pienākumus, ievēro profesionālo etiķeti, ir lietišķs un konstruktīvs, izturas ar cieņu, sapratni, laipni un pieklājīgi; 

• nodarbinātais rūpīgi pārdomā savus izteikumus, nelieto izteikumus, žestus un mājienus, kas var būt aizskaroši citu pašcieņai, neaizskar personas godu un cieņu, nav augstprātīgs, autoritārs un ir iecietīgs pret citu personu uzskatiem un pārliecību; 

• nodarbinātais ar savu rīcību un izteikumiem neapvaino un nediskriminē citus nodarbinātos un personas, ar kurām komunicē, pildot dienesta (amata, darba) pienākumus, neatkarīgi no personas rases, tautības, dzimuma, izglītības, amata, vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem; 

• nodarbinātais cenšas novērst prettiesisku vai neētisku rīcību un nepieļauj tādas rīcības slēpšanu, noklusēšanu vai atbalstīšanu; 

• nodarbinātais, apzinoties valsts pārvaldē nodarbināto atrašanos pastiprinātas sabiedrības uzmanības lokā, gan dienestā (darbā), gan ārpus dienesta (amata, darba) pienākumu pildīšanas rīkojas tā, lai nekaitētu sev, Valsts policijai vai valstij un nemazinātu Valsts policijas vai valsts pārvaldes reputāciju; 

• u. c. 

Jebkuram policijas darbiniekam ir pienākums būt prasīgam, bet viņam jābūt pieklājīgam un korektam saskarsmē ar iedzīvotājiem. 

Šeit var iepazīties ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības ētikas kodeksu. Arī tajā noteikts, ka Jūrmalas pašvaldības darbinieks neiesaistās darbībās, kas var apdraudēt pašvaldības reputāciju. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības ētikas kodeksā papildus norādīts, ka situācijās, kas nav minētas šajā kodeksā, darbiniekam jārīkojas saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām vispārējām uzvedības normām. 

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 31. maija lietā Nr. A420260522 norādīts, ka amatpersonas pienākums ir uzvesties tā, lai tiktu saglabāts tās amata gods un netiktu grauta sabiedrības uzticība iestādei. Lai gan minētajā lietā Valsts policijas darbinieks ārpus dienesta pienākumu pildīšanas veica fizisku uzbrukumu kā reakciju uz privātpersonas aizrādījumu neizmest atkritumus neatļautā vietā, kas uzskatāma par neadekvātu rīcību no jebkuras personas, it īpaši Valsts policijas amatpersonas, tas nemaina lietas būtību jautājumā aprakstītajā situācijā, proti, jebkuras amatpersonas neatbilstoša uzvedība diskreditē attiecīgo iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei kopumā. 

Norādām, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības policijas nolikumā paredzēts, ka: 

• administratīvā pārkāpuma procesā pašvaldības policijas amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt pašvaldības policijas augstākai amatpersonai; 

• administratīvā pārkāpuma procesā pašvaldības policijas priekšnieka pieņemto lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā; 

• pašvaldības policijas darbinieka un amatpersonas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pašvaldības policijas priekšniekam; 

• pašvaldības policijas priekšnieka lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā; 

• pašvaldības policijas priekšnieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pašvaldības izpilddirektoram. 

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības policijas vadības kontaktinformācija pieejama šeit. 

Papildus norādām, ka Tiesībsarga biroja mājaslapā tiek skaidrots, kas ir labas pārvaldības princips (skat. arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piekto daļu). Saskaņā ar Tiesībsarga biroja sniegto informāciju par valsts amatpersonas rīcību, kas pārkāpj labas pārvaldības principu, var tikt piemērota disciplināratbildība, civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība.  

Proti, pašvaldības policijai nav tiesību ignorēt jūsu sūdzību par amatpersonas faktisko rīcību, tai ir pienākums izskatīt, izvērtēt un motivēti atbildēt.  

Ja atbilde ir formāla, tajā nav vērtēta amatpersonas faktiskā rīcība, jums ir tiesības vērsties pie tiesībsarga, atsaucoties uz labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principiem (Satversmes 91. pants). Tiesībsargs uzrauga labas pārvaldības ievērošanu un diskriminācijas aizliegumu publiskajā sektorā. 

Tiesībsargam ir uzdevums aizsargāt cilvēktiesības, novērst diskrimināciju un sekmēt valsts varas tiesisku, lietderīgu un labas pārvaldības principam atbilstošu īstenošanu. 

Tiesībsarga biroja kontaktinformācija pieejama šeit. 

* Laveniece-Straupmane, N. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai. Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 399. lpp.