Kā nosaka administratīvā soda veidu un apmēru

LV portāls atgādina, ka 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums (AAL), savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) spēku zaudēja. Kopš minētā datuma administratīvā pārkāpuma procesa norisi un sodu izpildi regulē AAL, bet administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ir iekļauti nozaru tiesību aktos un pašvaldību saistošajos noteikumos, nevis LAPK, kā tas bija iepriekš.

Amatpersona katru gadījumu vērtē individuāli

Valsts policija (VP) skaidro, ka, lemjot par administratīvā soda piemērošanu, amatpersona katru gadījumu vērtē individuāli, ņemot vērā AAL 3. un 4. nodaļā norādītos noteikumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu. Vienlaikus VP norāda, ka sodu par izdarīto administratīvo pārkāpumu personai piemēro konkrētā pārkāpuma sankcijas ietvaros, ko nosaka attiecīgo nozari regulējošā likuma atbilstošais pants vai pašvaldību saistošo noteikumu punkts, kurā paredzēta administratīvā atbildība par izdarīto pārkāpumu.

Piemērs:

VP aptur transportlīdzekli un konstatē, ka tā vadītājs nav piesprādzējies ar drošības jostu.

Ceļu satiksmes likuma 51. panta otrajā daļā par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, paredzēta brīdinājuma vai naudas soda piemērošana transportlīdzekļa vadītājam no 6 līdz 14  naudas soda vienībām (30–70 eiro).

Šīs sankcijas ietvaros transportlīdzekļa vadītājam par minēto pārkāpumu var piemērot vai nu brīdinājumu, vai naudas sodu, kas nav mazāks par 30 eiro un nav lielāks par 70 eiro. Papildsodus – tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu – par šo pārkāpumu nav iespējams piemērot.

Ja nav noteikts konkrēts apmērs vai termiņš

“Ja tiesību normā (likuma pantā vai pašvaldības saistošo noteikumu punktā), kas nosaka administratīvo atbildību, piemērojamajam naudas sodam vai papildsodam (tiesību atņemšana vai tiesību izmantošanas aizliegums) ir noteikts nevis konkrēts naudas apmērs vai termiņš, bet gan minimālā un maksimālā soda robeža, amatpersonai tiek dota rīcības brīvība katrā konkrētajā gadījumā piemērot atbilstošāko sodu. Šāda rīcības brīvība paredzēta, lai sasniegtu pēc iespējas taisnīgāku tiesisko attiecību noregulējumu, t. i., katrā konkrētajā gadījumā noteiktu vistaisnīgāko un piemērotāko sodu.

Vienlaikus soda piemērotāja rīcības brīvība soda noteikšanā (atkarībā no tā, kā tiesību normā formulēta soda sankcija) pastāv attiecībā uz šādiem administratīvā soda piemērošanas aspektiem:

• kurš pamatsods (brīdinājums vai naudas sods) ir piemērojams;
• kāds naudas soda mērs ir nosakāms;
• vai ir piemērojams papildsods (tiesību atņemšana vai tiesību izmantošanas aizliegums);
• kurš papildsods ir piemērojams;
• kāds ir papildsoda termiņš.”1

Ko ņem vērā, nosakot administratīvā soda veidu un mēru

“Administratīvo sodu raksturo:

• soda veids – kāds no AAL noteiktajiem pamatsodiem un papildsodiem;
• soda mērs – naudas soda summārais apmērs un papildsoda ilgums (termiņš).”2

Administratīvā soda piemērošanas kārtība ir aprakstīta AAL 4. nodaļā.

Saskaņā ar AAL 19. panta otro daļu, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, jāņem vērā:

• izdarītā pārkāpuma raksturs – “apstākļi, kas attiecināmi uz pārkāpuma bīstamības pakāpi vai kaitējuma apmēru apdraudētajām tiesiskajām interesēm, kā arī apstākļi, kur pārkāpums izdarīts pret personām, kas sava vecuma, garīgās vai fiziskās attīstības trūkumu dēļ nespēj pienācīgi saprast notiekošās darbības vai pienācīgi aizstāvēt savas intereses (veci cilvēki, mazi bērni, cilvēki ar garīgās darbības traucējumiem un ierobežojumiem vai cilvēks bezpalīdzības stāvoklī)”3;
• pie atbildības saucamās personas personība (juridiskajai personai – reputācija) – “apstākļu kopums, kas raksturo pārkāpēju un kam ir nozīme, nosakot sodu. Ikvienu administratīvā pārkāpuma izdarītāju (gan fizisku, gan juridisku personu) raksturo vairākas pazīmes: fiziskai personai – vecums, dzimums, izglītības līmenis, profesija, dzīvesvieta; juridiskai personai – dibināšanas gads, darbības joma, nodarbināto skaits, juridiskā adrese. Vienlaikus ne visām šīm pazīmēm ir nozīme, nosakot sodu, proti, dažkārt atsevišķas pazīmes pat nedrīkst ņemt vērā, piemēram, dzimumu”4;
• mantiskais stāvoklis – “apstākļu kopums, kam likums piešķir nozīmi, nosakot soda veidu vai mēru. Tomēr šādas ziņas var nebūt amatpersonas rīcībā brīdī, kad tā pieņem lēmumu par administratīvo sodu. Nepieciešamība un pamatotība šādu ziņu iegūšanai ir rūpīgi jāizvērtē. Proti, nav pamatoti pieprasīt ziņas par personas mantisko stāvokli, ja šādas ziņas nav nepieciešamas, lai noteiktu, vai administratīvais pārkāpums ir noticis”5;
• pārkāpuma izdarīšanas apstākļi – “fakti, kas raksturo situāciju, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums. Faktiskās situācijas apstākļi var norādīt gan uz to, ka pārkāpuma faktiskā bīstamība ir mazāka nekā prezumētā, gan tieši pretēji – ka pārkāpumam ir paaugstināta bīstamība. Realitātē katrs pārkāpums tiek izdarīts konkrētos apstākļos, piemēram, pārkāpuma izdarīšanas diennakts laiks, pārkāpuma izdarīšanas vieta, pārkāpumā izmantoto pārkāpuma izdarīšanas rīku un priekšmetu veids un skaits, pārkāpuma ilgums, teritoriālā izplatība u. c. apstākļi”6;
• atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi – “apstākļi, kas daļēji pārklājas ar vispārīgajiem apstākļiem, kuri jāizvērtē, nosakot soda veidu un mēru. Likumdevējs atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus ir izdalījis no citiem, jo neatkarīgi no pārējā izvērtējamo apstākļu kopuma šiem apstākļiem vienmēr ir vienīgi sodu palielinošs vai sodu atvieglojošs raksturs”7.

Jāvērtē arī samērīgums un lietderība

VP skaidro, ka, nosakot sodu, papildus jāvērtē tā samērīgums un lietderība. Tiek vērtēta:

• administratīvā soda piemērošanas nepieciešamība, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;
• administratīvā soda piemērošanas piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai;
• administratīvā soda piemērošanas vajadzība, izvērtējot, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo pārkāpēja tiesības vai tiesiskās intereses;
• administratīvā soda piemērošanas atbilstība (samērīguma), salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Savukārt, izvērtējot soda atbilstību leģitīma mērķa sasniegšanai, tiek vērtēti šādi apstākļi:

• vai ar izdarīto pārkāpumu ir skartas vai var tikt skartas būtiskas sabiedrības intereses;
• vai ar pārkāpumu tiek skartas būtiskas personas sociālās un ekonomiskās intereses;
• vai izdarītais pārkāpums rada vai var radīt draudus un bīstamību apkārtējiem;
• vai pārkāpuma dēļ radītie draudi ir būtiski, vai tie apdraud cilvēka dzīvību un veselību;
• vai apdraudējums jau ir noticis un radījis konkrētu kaitējumu;
• vai iepriekš jau ir izdarīti līdzīgi pārkāpumi vai saņemtas pamatotas sūdzības par attiecīgo personu;
• kāds ir galvenais mērķis, kādēļ tiek piemērots tieši attiecīgais soda veids, kādēļ tas uzskatāms par atbilstošāko leģitīma mērķa sasniegšanai.

Turpinājumā LV portāls skaidros, kādi apstākļi atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina, bet kādi – pastiprina, kādos gadījumos par administratīvo pārkāpumu tiek piemērots brīdinājums un kas jāzina par nosacītu daļēju atbrīvošanu no administratīvā naudas soda samaksas.

1 Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi / Aut. kol. I. Andruškina, S. Armagana, M. Badovskis, G. Bērziņš u. c. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 130. lpp.

2 Turpat, 130. lpp.

3 Turpat, 131. lpp.

4 Turpat, 131.–132. lpp.

5 Turpat, 132. lpp.

6 Turpat, 133. lpp.

7 Turpat, 133.–134. lpp.