Kādi apstākļi mīkstina un pastiprina administratīvo atbildību

Iepriekš LV portāls sīkāk aplūkoja vispārīgos apstākļus, kas jāizvērtē, nosakot administratīvo sodu, proti, to, kā soda piemērotāji nosaka administratīvā soda veidu un apmēru, tostarp gadījumos, kad sankcijā tiek minēts maksimālais un minimālais naudas soda apmērs vai papildsoda termiņš.

Par spīti tam, ka atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi daļēji pārklājas ar vispārīgajiem apstākļiem, kas nosaka administratīvā soda veidu un mēru, no pārējā izvērtējamo apstākļu kopuma tiem vienmēr ir vienīgi administratīvo sodu palielinošs vai atvieglojošs raksturs. Tādējādi turpinājumā skaidrojam:

• kādi apstākļi atbilstoši Administratīvās atbildības likumam (AAL) atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina, bet kādi – pastiprina;
• kādos gadījumos par administratīvo pārkāpumu tiek piemērots pamatsods – brīdinājums.

Kādi apstākļi mīkstina atbildību

Atbilstoši AAL 20. pantam atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

• pie atbildības saucamā persona atzinusi un nožēlojusi izdarīto, jo “tas liecina par personas negatīvo morālo vērtējumu savai rīcībai un var liecināt par to, ka ir sasniegta daļa no administratīvā soda mērķiem”1;
• pie atbildības saucamā persona labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumu vai novērsusi nodarīto kaitējumu, “jo tiek panākta prettiesiskās rīcības materiālo seku mazināšana, kā arī tiek novērsta nepieciešamība cietušajam ar zaudējumu atlīdzības prasību vērsties tiesā”2;
• pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, jo “atbildība tiek mīkstināta humānu apsvērumu dēļ, piemēram, bijuši īpaši nelabvēlīgi ģimenes apstākļi, īpaši nelabvēlīgi sociālie apstākļi vai bijusi ģimenes locekļa smaga slimība”3;
• pie atbildības saucamā persona labprātīgi pieteikusies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas;
• pārkāpums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē, jo “faktiskie apstākļi, kādos izdarīts pārkāpums, var būt ļoti tuvi nepieciešamās aizstāvēšanas vai personas aizturēšanas apstākļiem”4;
• pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kuras aprūpē ir bērns vecumā līdz vienam gadam, jo “administratīvo atbildību mīkstina fakts, ka personai ir straujas psihoemocionālas un fizioloģiskas izmaiņas, kas var ietekmēt personas uztveri un motivāciju”5;
• citi atbildību mīkstinoši apstākļi.

Vienlaikus iepriekšminētais atbildību mīkstinošo apstākļu uzskaitījums AAL nav izsmeļošs. Proti, administratīvā soda piemērotājs “katrā konkrētā gadījumā par atbildību mīkstinošiem var atzīt arī citus apstākļus, tos attiecīgi pamatojot”. Kā norādīts AAL skaidrojumos, AAL minēto atbildību mīkstinošu apstākļu piemērošana ir obligāta, t. i., amatpersonai nav rīcības brīvības šīs tiesību normas piemērošanā.6

Kādi apstākļi pastiprina atbildību

AAL 21. pants paredz, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu var pastiprināt šādi apstākļi:

• prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvarotas amatpersonas prasību to izbeigt, “jo tas liecina par sevišķi nihilistisku personas attieksmi pret likumu, likuma aizsargātajām interesēm un sabiedrību kopumā”7;
• pilngadīga persona pārkāpuma izdarīšanā iesaistījusi nepilngadīgo, jo “neatkarīgi no tā, vai bērns ir pārkāpuma līdzdalībnieks vai pārkāpumā cietušais, nepilngadīgais tiek pakļauts īpašam riskam, piemēram, tas var ietekmēt bērna spējas turpināt iegūt izglītību, uzturēt labvēlīgas attiecības ar ģimenes locekļiem vai veidot pilnvērtīgas attiecības ar vienaudžiem”8;
• pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos, jo, “salīdzinot ar parastiem apstākļiem, ir mazākas iespējas saņemt aizstāvību no valsts institūcijām un sevi aizsargāt pret likumpārkāpumu”9;
• pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, jo “tiek prezumēts, ka pārkāpums izdarīts paaugstinātas bīstamības apstākļos un administratīvā pārkāpuma izdarītājs nevar līdz galam pilnībā saprast un vadīt savas darbības”10;
• pārkāpuma izdarīšanas motīvs ir naids pret tādām atšķirīgām personas iezīmēm kā rase, reliģiskā pārliecība, nacionālā piederība vai citām skaidri nosakāmām personas atšķirīgajām iezīmēm, jo “pārkāpums ir vērsts pret tādām demokrātiskā sabiedrībā īpaši aizsargājamām tiesiskajām interesēm kā vienlīdzība un cilvēka cieņa”11;
• pārkāpumu izdarījusi personu grupa, jo “pārkāpums izdarīts paaugstinātas bīstamības apstākļos pret cietušajiem”12.

Atšķirībā no atbildību mīkstinošajiem apstākļiem atbildību pastiprinošie apstākļi AAL ir uzskaitīti izsmeļoši. Vienlaikus arī šajā gadījumā amatpersonai netiek dota rīcības brīvība lemt, vai konkrētajā gadījumā apstāklis ir vai nav atzīstams par atbildību pastiprinošu.13

Kādos gadījumos piemēro pamatsodu – brīdinājumu

LV portāls jau iepriekš skaidroja, ka, nosakot naudas soda apmēru vai personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizlieguma termiņu, jāvērtē:

• izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, pārkāpēja veiktās darbības (lai novērstu izdarītā administratīvā pārkāpuma kaitīgās sekas, kā arī novērstu līdzīgu administratīvo pārkāpumu atkārtošanos), atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi;
• samērīguma un lietderības apsvērumi.

Valsts policija (VP) norāda, ka atšķirībā no iepriekšminētā brīdinājums kā administratīvā soda veids tiek piemērots, ja tiek konstatēts šāds apstākļu kopums:

• pie administratīvās atbildības saucamā persona iepriekš nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu vai līdz izskatāmā pārkāpuma izdarīšanai ir atzīstama par administratīvi nesodītu;
• pie administratīvās atbildības saucamās personas rīcībā konstatējams kāds no apstākļiem, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu;
• pie administratīvās atbildības saucamās personas rīcībā nav konstatējams neviens no apstākļiem, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Ja tiesību normā nav paredzēta brīdinājuma piemērošana

Kā skaidro VP, ja personas izdarītajam pārkāpumam ir formāls raksturs (tas nav radījis kaitīgas sekas un pastāv brīdinājuma kā administratīvā soda veida iepriekšminēto apstākļu kopums), bet piemērojamā tiesību norma neļauj piemērot brīdinājumu, tiek piemērots minimālais naudas sods, neveicot administratīvā naudas soda piemērošanas apsvērumu vērtēšanu.

Turpinājumā LV portāls skaidros, kādos gadījumos administratīvā soda piemērotājs var lemt par nosacītu daļēju atbrīvošanu no administratīvā naudas soda samaksas.

1 Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi / Aut. kol. I. Andruškina, S. Armagana, M. Badovskis, G. Bērziņš u. c. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 134. lpp.

2 Turpat, 134.–135. lpp.

3 Turpat, 135. lpp.

4 Turpat, 135. lpp.

5 Tupat, 135. lpp.

6 Turpat, 134. lpp.

7 Turpat, 135. lpp.

8 Turpat, 135. lpp.

9 Turpat, 135. lpp.

10 Turpat, 136. lpp.

11 Turpat, 136. lpp.

12 Turpat, 136. lpp.

13 Turpat, 135. lpp.