Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu, lemjot, ka norma, kas liedz bērna mātes partnerei izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmei. Valdība atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā. Paredzēts uz diviem gadiem par divām amata vietām palielināt tiesnešu skaitu Senātā. Par šiem un citiem notikumiem tieslietu nozarē – LV portāla nedēļas atskatā.
Satversmes tiesa 12. novembrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019‑33‑01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”.
Darba likuma 155. panta pirmā daļa paredz: “Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.”
Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmais teikums noteic: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.”
Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un nav paredzējis viendzimuma partneru ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus sakarā ar bērna piedzimšanu. Tātad likumdevējs nav izpildījis tam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt arī viendzimuma partneru ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.
Satversmes tiesa nosprieda:
Spriedums nav pārsūdzams.
Ar pilno spriedumu un tiesas secinājumiem iespējams iepazīties šeit.
Tikmēr 2020. gada 11. novembrī Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2020-24-01 “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”.
Satversmes tiesa lēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ir konstatējusi nepieciešamību uzdot EST jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu interpretāciju.
Piemēram, viens jautājums, ko Satversmes tiesa lēmusi noskaidrot EST, attiecas uz iepriekš minētās direktīvas 135. panta 1. punkta “l” apakšpunktā paredzēto nekustamā īpašuma iznomāšanas darījumu atbrīvojumu no PVN. Vai tas ir interpretējams tādējādi, ka šo atbrīvojumu piemēro zemes iznomāšanai piespiedu nomas gadījumā?
Lēmuma teksts ir pieejams šeit.
Tikmēr izskatīšanā Saeimai lemts virzīt divus lēmuma projektus, kas paredz uz diviem gadiem par divām amata vietām palielināt tiesnešu skaitu Senātā, attiecīgi samazinot tiesnešu skaitu Administratīvajā apgabaltiesā.
Kā Juridiskās komisijas sēdē deputātus informēja Senāta un Tieslietu ministrijas pārstāvji, divu tiesneša amata vietu pārdalīšana uz laiku nepieciešama, lai stiprinātu Senāta Administratīvo lietu departamenta kapacitāti un samazinātu neizskatīto lietu uzkrājumu.
Ar vienu no lēmuma projektiem paredzēts noteikt, ka ar 2021. gada 1. janvāri Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 139 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 20 tiesneši), ar 2023. gada 1. janvāri apgabaltiesās ir 141 tiesnesis (tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā – 22 tiesneši). Savukārt otrs lēmuma projekts paredz noteikt, ka ar 2021. gada 1. janvāri Senātā ir 38 senatori, bet ar 2023. gada 1. janvāri – 36 senatori.
Ministru kabinets 10. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā. Grozījumi paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu.
Pašreizējais regulējums paredz: lai zemesgrāmatā ierakstītu būvi, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, bet būves dzēšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesamību, savukārt jaunbūves gadījumā – izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats, un jaunbūves raksturojuma oriģinālu vai norakstu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns skaidro, ka jaunā datu nodošanas kārtība ir nozīmīga, jo būvju īpašniekiem tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi.
“Tas būvju īpašniekiem atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti, turpmāk tiesa tos iegūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī. Šajā ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi turpināt attīstīt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību arī attālināti,” plānotās izmaiņas komentē J. Bordāns.
Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā jaunbūves, ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā turpmāk varēs iesniegt, aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē. Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem tiks nodots zemesgrāmatai.
Likumprojekts papildus arī nosaka, ka privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam dokumenti, ko būvvalde būs pieņēmusi, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, jo rajona (pilsētas) tiesa tos iegūs tiešsaistē. Uz dokumentiem, kas būs izdoti līdz 2019. gada 31. decembrim, pastāvēs līdzšinējā kārtība – tie privātpersonām būs pievienojami nostiprinājuma lūgumam, iesniedzot dokumentu norakstus atbilstoši noteiktajai kārtībai.
Grozījumi vēl ir jāizskata Saeimai, ar tiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Godinot Latvijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas izveides simtgadi un sagaidot Latvijas 102. dzimšanas dienu, 10. novembrī, tika atklāta Patentu valdes grāmata “CEĻŠ UZ IZCILĪBU. Latvijas izgudrotāji pasaulē”. Grāmatā apkopoti 25 pasaulē atzinību guvušu Latvijas izcelsmes zinātnieku panākumi.
Izdevums aptver tikai nelielu daļu no latviešu izcelsmes izgudrotāju snieguma aviācijas un avionavigācijas, astronautikas, pārtikas un apģērbu ražošanas, datorzinātņu, medicīnas, biotehnoloģiju, kosmosa pētniecības, autobūves, ķīmijas un fizikas jomās, no unikālas pīpes konstrukcijas radīšanas līdz pasaulē pirmā miniatūrā un leģendām apvītā spiegu fotoaparāta “Minox” konstruēšanai.
“Valsts prezidents Egils Levits un Patentu valdes direktors Sandri Laganovskis ar nule izdoto grāmatu “CEĻŠ UZ IZCILĪBU. Latvijas izgudrotāji pasaulē”, kas tapusi par godu Latvijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas izveides simtgadei.
Grāmatas pirmie eksemplāri tiks nosūtīti Patentu valdes sadarbības partneriem un bibliotēkām, savukārt pēc laika tā būs pieejama arī Patentu valdes tīmekļa vietnē.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
