Satversmes grozījumi. Kā notiek to virzība Saeimā

Likumprojektu Saeimā iesniedza pieci Nacionālās apvienības (NA) deputāti pēc tam, kad Satversmes tiesa (ST) 2020. gada 12. novembrī pasludinātāja spriedumu, ar kuru Darba likuma normu, kas tiesības uz 10 dienu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas paredz tikai bērna tēvam, atzina par neatbilstošu Satversmes 110. pantam. Tas paredz: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

ST secināja, ka likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un nav paredzējis viendzimuma partneru ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus sakarā ar bērna piedzimšanu. Likumprojekta autori, savukārt, uzskata, ka šāda ģimene neatbilst Satversmes 110. panta pašreizējā redakcijā izteiktajai likumdevēja gribai un ir pretrunā ar Latvijas sabiedrības izpratni par to, kas ir ģimene.

Deputātu iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

Nodošana komisijām ar absolūto balsu vairākumu

Lai likumdevējs turpinātu darbu pie iesniegtā likumprojekta, Saeimai vispirms bija jālemj par tā nodošanu izskatīšanai komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par tā noraidīšanu.

Atbilstoši Satversmes 23. pantā noteiktajam Saeimas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu. Likumprojekta nodošanai komisijai, arī tad, ja tas paredz grozīt valsts pamatlikumu, pietiek ar klātesošo deputātu absolūto (priekšlikuma pieņemšanai “par” balsīm jābūt vairāk nekā “pret” un “atturas” balsīm kopā) balsu vairākumu. Par rosināto grozījumu nodošanu komisijām (šajā gadījumā – Juridiskajai komisijai) 14. janvārī nobalsoja 47 deputāti – NA, Jaunās konservatīvās partijas frakcija, Zaļo un zemnieku savienības frakcija un “KPV LV”, kā arī vairāki neatkarīgie deputāti. Pret bija 25 parlamentārieši – frakcijas “Jaunā vienotība” un “Attīstībai/Par”, kā arī vairāki pie partijām nepiederoši parlamentārieši. Balsojumā nepiedalījās 28 deputāti, lielākoties no “Saskaņas” frakcijas. Neviens deputāts neizmantoja iespēju balsojumā atturēties.

Lēmumi Saeimas komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu. Likumprojektu, ko atbildīgā komisija atbalstījusi, Saeimas Prezidijs iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu citas Saeimas sēdes darba kārtībā. Likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma. Likumprojekts uzskatāms par pieņemtu un līdz ar to kļūst par likumu, ja tas apspriests trijos lasījumos vai, atsevišķos Satversmē noteiktajos gadījumus, divos lasījumos un, balsojot par to kopumā, ieguvis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

Satversmes grozījumiem – gan kvoruma, gan balsu vairākuma prasība

Sarežģītāk, ja likumprojekts paredz izmaiņas Satversmē. Lai nodrošinātu valsts konstitucionālu stabilitāti un samazinātu iespējamību, ka "pamatlikumā viegli varētu iekļut acumirkļa izdevīguma radīti, maznozīmīgi vai pat valsts stabilitāti apdraudoši grozījumi", Satversmē ir paredzēti papildu tehniski procedurāli nosacījumi. Lai Saeima varētu grozīt Satversmi, nepieciešams gan kvorums, gan balsu vairākums, skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.

Proti, Satversmes 76. pants nosaka, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Tātad, lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē katrā no trim lasījumiem ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 Saeimas deputātiem un par konkrēto grozījumu jānobalso divām trešdaļām klātesošo deputātu. Tas nozīmē, ka teorētiski Satversmi var grozīt ar 45 deputātu balsīm, ja Saeimas sēdes kvorumu veido 67 deputāti (kvorumā tiek ieskaitīti deputāti, kas balsojuši "par", "pret", "atturas").

Tas ir mazāk par pusi no visiem Saeimas deputātiem, “Jurista Vārda” publikācijā1 par iespējām uzlabot Satversmes grozīšanas procedūru secina juriste Līga Stikāne, norādot: mazākais līdz šim par Satversmes grozījumiem trešajā lasījumā nobalsojušais deputātu skaits ir bijis 62 (tā noticis divas reizes). Tomēr praksē šāda varbūtība ir neliela.

Ja Saeimas locekļu kvorumu veido 68 vai 69 deputāti, grozījumi Satversmē ir pieņemti, ja "par" tiem nobalsojuši 46. Ja kvorumu veido 70, tad "par" grozījumiem Satversmē jānobalso 47 deputātiem; no 71-72 "par" jānobalso 48; no 73 "par" jānobalso 49; no 74-75 "par" jānobalso 50; no 76 "par" jānobalso 51; no 77-78 "par" jānobalso 52 utt.2

Tas nozīmē, ka, ja Saeima rosināto likumprojektu turpinās izskatīt, tā pieņemšanai jau varētu būt nepieciešams lielāks deputātu atbalsts. Vienlaikus jāpiebilst, ka arī nepiedalīšanās balsojumā ir leģitīms politisks manevrs, kuru nereti izmato, lai ietekmētu balsojuma iznākumu, skaidro valststiesību eksperts Ringolds Balodis.

Ja Saeima grozījumus Satversmē pieņem, saskaņā ar Satversmes 71. pantu desmit dienu laikā no Satversmes grozījuma pieņemšanas Saeimā Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var pieprasīt Satversmes grozījuma otrreizēju caurlūkošanu. Arī grozījuma otrreizējai caurlūkošanai jānotiek 76. pantā noteiktajā kārtībā.

Savukārt saskaņā ar Satversmes 77. pantu, ja Saeima grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. pantu, kuros formulēti valsts pamati, vai 77. pantu, tad šādi pārgrozījumi apstiprināmi tautas nobalsošanā, lai iegūtu likuma spēku. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Ja likumprojekta virzība ieilgst

Par ģimenes jēdziena noteikšanu Satversmē būtu jānotiek plašai diskusijai gan starp konstitucionālo tiesību ekspertiem, gan sabiedrībā kopumā, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” paudis tiesībsargs Juris Jansons.

Sarežģītu, sabiedrībā pretrunīgi vērtētu un tādējādi arī politiski jūtīgu likumprojektu izstrāde var prasīt vairākus gadus, un viena Saeimas sasaukuma laikā kādu ieceri pabeigt var arī neizdoties. Iesākto, bet nepabeigto likumprojektu liktenis, mainoties Saeimas sasaukumam, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. panta otro daļu ir jaunievēlēto tautas priekšstāvju ziņā.

Ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet tas ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana turpināma vai ne. Ja Saeima nolemj likumprojekta izskatīšanu turpināt, tā nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Turklāt šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

Stikāne, A. 2013. Iespēja uzlabot Satversmes grozīšanas procedūru. Jurista Vārds 32 (783). Iegūts no: https://juristavards.lv/doc/258739-iespeja-buzlabot-satversmes-grozisanas-procedurub/ [sk. 26.01.2021.].

Latvijas Republikas Satversmes komentāri: V nodaļa. Likumdošana. Aut. kol. R. Balodis, K. Balodis, G. Bērziņš, A. Endziņš, G. Kusiņš, D. Meistere, S. Osipova, K. Torgāns. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019. 214. lpp.