Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kad 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku un izveidoja Pagaidu valdību, tā pieņēma arī uzsaukumu “Latvijas pilsoņiem!”. Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un Tautas padomes priekšsēdētāja biedra Gustava Zemgala parakstītais uzsaukums ir pirmā neatkarīgās Latvijas Pagaidu valdības vēršanās pie saviem pilsoņiem ar noteiktu mērķi – informēt par valststiesiskām izmaiņām un aicināt atbalstīt valdības darbu Latvijas labā. Uzsaukums joprojām ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts Latvijas tiesiskajā sistēmā.
Valsts proklamācijas akts bija nākamais lielais pasākums Latvijas valsts radīšanas procesā, kas turpināja iepriekš aizsākto. Piemēram, par pašu pirmo latviešu nācijas pārstāvības organizācijas dokumentu, kurā valststiesiski saistošā formā pasludināta latviešu nācijas skaidra un nepārprotama griba dibināt savu valsti, ir uzskatāms Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanas sapulcē, kas norisinājās gadu iepriekš, 1917. gada 17. novembrī Valkā, apstiprinātais uzsaukums “Visiem latviešiem”. Šajā dokumentā cita starpā ir teikts, ka Latviešu pagaidu nacionālā padome pasludina Latviju, t.i., Kurzemi, Vidzemi un Latgali, par autonomu un nedalāmu valsts vienību, par kuras iekšējo iekārtu un attiecībām uz ārieni lems Satversmes sapulce. Tam sekoja Deklarācija ārvalstīm un tautām, ko Latviešu pagaidu nacionālā padome pieņēma nākamajā dienā, 1917. gada 18. novembrī.1
Līdz ar Latvijas Republikas proklamēšanu un Pagaidu valdības izveidi Latvijas valsts attīstības process ieguva jaunu kvalitāti, secina Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija.2 Uzņemoties pirmās Latvijas valsts izpildvaras vadību, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis uzsvēra: “Pagaidu valdības uzdevums būs Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz ārieni un iekšieni. [..] Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai.”3
Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!”, papildinot Tautas padomes 1918. gada 17. novembra Politisko platformu, kļuva par Latvijas valsts pirmo pagaidu satversmi, vēlāk rakstīja ievērojamais tiesību zinātņu profesors Kārlis Dišlers.4
|
“Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka: 1) Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts. Satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata. 2) Latvijas Tautas Padome ir nodibinājusi kā augstāko izpildu varu Latvijā – Latvijas Pagaidu Valdību. Latvijas Tautas Padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu Valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā.” |
“1918. gada 18. novembra uzsaukums “Latvijas pilsoņiem” ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts Latvijas tiesiskajā sistēmā, kurš nosaka, kā jaundibinātā Latvijas valsts ir veidojama un kādai tai jābūt visos laikos. Uzsaukums atspoguļo valsts dibinātāju – Latvijas Tautas padomes – pausto gribu dibināt pašiem savu Latvijas valsti un nosaka svarīgākos jaunās valsts konstitucionālos pamatus. Uzsaukuma ietvarā Latvijas valsts vienmēr ir pastāvējusi un pastāvēs,” skaidro Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps.
1922. gada 15. februāra Satversme nebūt nav pirmais un vienīgais Latvijas valsts konstitucionālo identitāti noteicošais dokuments. “Satversme tikai izvērš un detalizē uzsaukumā ietvertos konstitucionālos pamatus. Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!” ir viens no Latvijas rakstītās konstitūcijas elementiem,” uzsver konstitucionālo tiesību eksperts.
Konstitucionālā ranga aktu sistēma ir vēl daudz plašāka, norāda J. Pleps. “Latvijas rakstīto konstitūciju līdzās Satversmei veido Latvijas Tautas padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums “Latvijas pilsoņiem”, Latvijas Satversmes sapulces 1920. gada 27. maija Deklarācija par Latvijas valsti, Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu, Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Papildus tam Latvijas rakstītajā konstitūcijā iekļauts arī 2012. gada 18. februāra Latvijas pilsoņu kopuma lēmums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Saeimas Satversmes 68. panta otrās daļas kārtībā pieņemtie likumi, kas nodrošina tiesisko pamatu mūsu dalībai Eiropas Savienībā.”
“Līdz ar to uzsaukums “Latvijas pilsoņiem” ir Latvijas tiesiskās sistēmas pamats un spēkā esošā konstitucionālā ranga aktu sistēmas daļa, un vienmēr ir iespējams pārbaudīt valsts rīcības un pieņemto lēmumu atbilstību uzsaukumā noteiktajiem Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem,” secina Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks.
1918. gada 14. decembrī sāka iznākt izveidotās Latvijas Pagaidu valdības oficiozs “Pagaidu Valdības Vēstnesis”, un tā pirmajā numurā atrodama ne tikai Tautas padomes politiskā platforma, Latvijas valsts dibināšanas akta atreferējums, bet arī uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!”.
1 Konstitucionālo tiesību komisija. Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. 2012. gada 17. septembris, 63.–64. lpp. Publicēts: www.president.lv
2 Turpat, 66. lpp.
3 Ministru prezidenta runa. Skat.: Jānis Šiliņš. Gints Zelmenis. Latvijas Republikas proklamēšana un tās autori. Latvijas Arhīvi, 2017.1., 92. lpp.
4 Kārlis Dišlers. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga, A. Gulbis, 1930., 69. lpp.
Tavs ceļvedis Satversmē
Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku.
Tā nosaka:
Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.
Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris.
To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.
Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums.
Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.
Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna.
Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.
Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!
Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!
Šis ceļvedis veidots, lai soli pa solim tev palīdzētu iepazīt Latvijas vēsturi caur būtisku tās identitātes daļu – Satversmi.
