NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
18. novembrī, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Latvijai 100
1
19
1
19

Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!” – valsts tiesiskās sistēmas pamats

Kad pirms simt gadiem, 1918. gada 18. novembrī, Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku un izveidoja Pagaidu valdību, tā pieņēma arī uzsaukumu “Latvijas pilsoņiem!”. Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un Tautas padomes priekšsēdētāja biedra Gustava Zemgala parakstītais uzsaukums ir pirmā neatkarīgās Latvijas Pagaidu valdības vēršanās pie saviem pilsoņiem ar noteiktu mērķi – informēt par valststiesiskām izmaiņām un aicināt atbalstīt valdības darbu Latvijas labā. Uzsaukums joprojām ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts Latvijas tiesiskajā sistēmā.

īsumā
  1. 1918. gada 18. novembra uzsaukums “Latvijas pilsoņiem” ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts Latvijas tiesiskajā sistēmā, kurš nosaka, kā jaundibinātā Latvijas valsts ir veidojama un kādai tai jābūt visos laikos.

Valsts proklamācijas akts bija nākamais lielais pasākums Latvijas valsts radīšanas procesā, kas turpināja iepriekš aizsākto. Piemēram, par pašu pirmo latviešu nācijas pārstāvības organizācijas dokumentu, kurā valststiesiski saistošā formā pasludināta latviešu nācijas skaidra un nepārprotama griba dibināt savu valsti, ir uzskatāms Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanas sapulcē, kas norisinājās gadu iepriekš, 1917. gada 17. novembrī Valkā, apstiprinātais uzsaukums “Visiem latviešiem”. Šajā dokumentā cita starpā ir teikts, ka Latviešu pagaidu nacionālā padome pasludina Latviju, t.i., Kurzemi, Vidzemi un Latgali, par autonomu un nedalāmu valsts vienību, par kuras iekšējo iekārtu un attiecībām uz ārieni lems Satversmes sapulce. Tam sekoja Deklarācija ārvalstīm un tautām, ko Latviešu pagaidu nacionālā padome pieņēma nākamajā dienā, 1917. gada 18. novembrī.1

Pirmā pagaidu Satversme

Līdz ar Latvijas Republikas proklamēšanu un Pagaidu valdības izveidi Latvijas valsts attīstības process ieguva jaunu kvalitāti, secina Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija.2 Uzņemoties pirmās Latvijas valsts izpildvaras vadību, Ministru prezidents Kārlis Ulmanis uzsvēra: “Pagaidu valdības uzdevums būs Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz ārieni un iekšieni. [..] Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai.”3

Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!”, papildinot Tautas padomes 1918. gada 17. novembra Politisko platformu, kļuva par Latvijas valsts pirmo pagaidu satversmi, vēlāk rakstīja ievērojamais tiesību zinātņu profesors Kārlis Dišlers.4

“Latvijas pilsoņiem!”

“Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka:

1) Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts. Satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata.

2) Latvijas Tautas Padome ir nodibinājusi kā augstāko izpildu varu Latvijā – Latvijas Pagaidu Valdību.

Latvijas Tautas Padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu Valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā.”

Konstitucionāla ranga aktu sistēmas daļa

 “1918. gada 18. novembra uzsaukums “Latvijas pilsoņiem” ir spēkā esošs konstitucionāla ranga akts Latvijas tiesiskajā sistēmā, kurš nosaka, kā jaundibinātā Latvijas valsts ir veidojama un kādai tai jābūt visos laikos. Uzsaukums atspoguļo valsts dibinātāju – Latvijas Tautas padomes – pausto gribu dibināt pašiem savu Latvijas valsti un nosaka svarīgākos jaunās valsts konstitucionālos pamatus. Uzsaukuma ietvarā Latvijas valsts vienmēr ir pastāvējusi un pastāvēs,” skaidro Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps.

1922. gada 15. februāra Satversme nebūt nav pirmais un vienīgais Latvijas valsts konstitucionālo identitāti noteicošais dokuments. Satversme tikai izvērš un detalizē uzsaukumā ietvertos konstitucionālos pamatus. Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!” ir viens no Latvijas rakstītās konstitūcijas elementiem,” uzsver konstitucionālo tiesību eksperts. 

Konstitucionālā ranga aktu sistēma ir vēl daudz plašāka, norāda J. Pleps. “Latvijas rakstīto konstitūciju līdzās Satversmei veido Latvijas Tautas padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums “Latvijas pilsoņiem”, Latvijas Satversmes sapulces 1920. gada 27. maija Deklarācija par Latvijas valsti, Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu, Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums Par Latvijas Republikas valstisko statusu. Papildus tam Latvijas rakstītajā konstitūcijā iekļauts arī 2012. gada 18. februāra Latvijas pilsoņu kopuma lēmums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Saeimas Satversmes 68. panta otrās daļas kārtībā pieņemtie likumi, kas nodrošina tiesisko pamatu mūsu dalībai Eiropas Savienībā.”

“Līdz ar to uzsaukums “Latvijas pilsoņiem” ir Latvijas tiesiskās sistēmas pamats un spēkā esošā konstitucionālā ranga aktu sistēmas daļa, un vienmēr ir iespējams pārbaudīt valsts rīcības un pieņemto lēmumu atbilstību uzsaukumā noteiktajiem Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem,” secina Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks.

Oficiālā publikācija – 1918. gada 14. decembrī

1918. gada 14. decembrī sāka iznākt izveidotās Latvijas Pagaidu valdības oficiozs “Pagaidu Valdības Vēstnesis”, un tā pirmajā numurā atrodama ne tikai Tautas padomes politiskā platforma, Latvijas valsts dibināšanas akta atreferējums, bet arī uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!”.

1 Konstitucionālo tiesību komisija. Viedoklis par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. 2012. gada 17. septembris, 63.–64. lpp. Publicēts: www.president.lv

2 Turpat, 66. lpp.

3 Ministru prezidenta runa. Skat.:  Jānis Šiliņš. Gints Zelmenis. Latvijas Republikas proklamēšana un tās autori. Latvijas Arhīvi, 2017.1., 92. lpp.

4 Kārlis Dišlers. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga, A. Gulbis, 1930., 69. lpp.

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU