“Šajā dienā Latvija kļuva par pilntiesīgu un līdzvērtīgu pasaules valstu saimes dalībnieci. Tas bija nozīmīgs brīdis mūsu tautas vēsturē – noslēdzās Latvijas valsts dzimšana, un piepildījās mērķis, par ko sapņoja mūsu valsts dibinātāji,” akcentē Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
De facto un de iure
Latvijas interešu atzīšanu topošās valsts politiķi centās panākt jau pirms neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī. Dažas dienas iepriekš, 11. novembrī, Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annam Meierovicam izdevās panākt Lielbritānijas ārlietu ministra Džordža Balfūra notu, ar ko Lielbritānija atzina LPNP kā de facto neatkarīgu struktūru. Tomēr, neraugoties uz ievērojamo palīdzību Latvijas armijai Neatkarības karā laikā (atzīstot Latvijas pastāvēšanu de facto), sabiedroto valstis nesteidzās atzīt Latvijas neatkarību de iure. Viens no iemesliem – sabiedroto pārstāvji padomju varu Krievijā uzskatīja par īslaicīgu un nebija gatavi pilnībā atteikties aizstāvēt vienotas Krievijas ideju.
Termini de iure un de facto tiek lietoti situācijās, kad jānorāda uz atšķirību starp formālo un praktisko valsts starptautisko stāvokli. Valsts atzīšana ir vienpusējs suverēnas valsts paziņojums, ar kuru tiek atzīta citas valsts pastāvēšana. Valsts atzīšana de iure nozīmē beznosacījuma un neatsaucamu valsts pastāvēšanas atzīšanu, kuras klasiskā forma ir diplomātisko attiecību nodibināšana. Savukārt valsts atzīšana de facto parasti tiek piemērota gadījumos, kad nav pārliecības par atzīstamā starptautiskā subjekta noturību, vai arī tad, ja tas sevi atzīst par pagaidu veidojumu, iepriekš skaidrojusi Ārlietu ministrija.
Situācija mainījās pēc Neatkarības kara beigām, kad 1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums, ar ko Padomju Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no jebkādām pretenzijām uz Latvijas teritoriju. Latvijas valsti jau bija atzinušas Lietuva un Igaunija.
1921. gada 26. janvārī plkst. 17.00 sabiedroto (Antantes) Augstākā padome Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas vārdā vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju (arī Igauniju) de iure.
Latvijas puse saņēma šo lēmumu apstiprinošu oficiālu rakstu: “Delegācijas vadītāja kungs, sabiedroto lielvalstu Augstākā padome, ņemot vērā Jūsu valdības vairākkārtējos lūgumus, savā šīsdienas sēdē pieņēma lēmumu atzīt Latvijas valsti de iure. Ar šo lielvalstis vēlas paust simpātijas, ko tās jūt pret latviešu tautu, un apliecināt atzinību tās pieliktajām pūlēm, lai kārtībā un mierā organizētu savu nacionālo dzīvi. Pieņemiet, Prezidenta kungs, manas visdziļākās cieņas apliecinājumus. Paraksts: Briāns.”
Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija atzina Latviju bez jebkādiem ierobežojumiem vai noteikumiem. Pēc tam ar atpakaļejošu datumu Latviju atzina Polija (1920. gada 31. decembris) un Somija (1921. gada 26. janvāris). Tām sekoja Vācija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Persija, Austrija, Portugāle un Rumānija.
Pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV – 1922. gada 28. jūlijā. Turklāt tās deklarācijā bija iekļauta atruna, ka ASV valdība vienmēr ir bijusi “pret Krievijas teritoriju atdalīšanu”. Līdz padomju okupācijai Latviju de iure bija atzinušas 42 valstis.1
- Infografika: Latvijas ceļš uz neatkarības atzīšanu
Vizuālais materiāls: Ārlietu ministrija
Uzziņai
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades rītā, 26. janvārī, plkst. 8.30 laukumā pie Rīgas pils svinīgi pacelti piecu toreizējās Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas – karogi.
Savukārt plkst. 14.00 Rīgas pilī notiks svinīgs tiešsaistes pasākums, kurā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits un tiešsaistē no Parīzes ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pasākumā tiks demonstrēti arī piecu Antantes valstu līderu – Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas, Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona, Japānas premjerministra Jošihides Sugas un Beļģijas premjerministra Aleksandera de Kro – videoapsveikumi Latvijai. Tāpat pasākumā uzrunu teiks Latvijas ANO jauniešu delegāte Natālija Knipše, savukārt muzikālu apsveikumu sniegs pianists Vestards Šimkus.
Norises laikā būs iespējams noskatīties unikālu Ārlietu ministrijas veidotu videoklipu sēriju par godu nozīmīgajai gadskārtai, kā arī stāstu par Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure vēsturi un nozīmi. Pasākums būs skatāms tiešraidē.
Lai atzīmētu dienu un stundu, kad Latvijas diplomāti Parīzē saņēma vēsti par Latvijas atzīšanu de iure, visu kristīgo konfesiju dievnami plkst. 18.00 skandēs baznīcu zvanus.
1 1920.–1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. Rīga: Valsts kanceleja , 2018, 273. lpp.
