Probācijas novērošana: patlaban efektīvākais piespiedu līdzeklis nepilngadīgajiem

Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu veidi un to piemērošanas kārtība ir noteikti likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (turpmāk – likums).

LV portāls jau vēstīja, ka saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumu 6. punktu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – izpilde tika izbeigta 2022. gada 1. jūlijā. Vienlaikus likumā paredzēts, ka attiecīgo piespiedu līdzekli nepiemēro līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ņemot vērā, ka sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni” tika likvidēta un uz 2,5 gadiem nebija paredzēta alternatīva ievietošanai sociālās korekcijas izglītības iestādē, tika atbalstīts Saeimas deputāta Andreja Judina priekšlikums papildināt iespējamo audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu uzskaitījumu ar probācijas novērošanu.

Probācijas novērošana tika ieviesta ar grozījumiem likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Kas ir probācijas novērošana

Atbilstoši likuma 13.¹ pantam probācijas novērošana ir bērna uzvedības uzraudzība un bērna iesaistīšana viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.

Probācijas novērošanu var piemērot uz laiku no viena līdz trim gadiem, un to veic VPD teritoriālās struktūrvienības nodaļa, kuras darbības teritorijā bērns dzīvo.

Saskaņā ar likuma 32.² pantu probācijas novērošanas laikā VPD piesaista pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu bērna sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju, un finansē konkrēto pakalpojumu izmaksas.

VPD papildus skaidro, ka probācijas novērošanu piemēro tiesa bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem, turpretī pakalpojumus, kurus probācijas novērošanā finansē VPD, iespējams nodrošināt ne tikai bērnam, bet arī viņa likumiskajam pārstāvim.

Šobrīd saturīgākais un efektīvākais piespiedu līdzeklis nepilngadīgajiem

Probācijas novērošana ir jaunākais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, kas vienlaikus ir arī saturīgākais un efektīvākais piespiedu līdzeklis nepilngadīgajiem, norāda VPD.

Probācijas novērošanas pamatā ir starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, kas nodrošina iespēju visām iestādēm, kuras strādā ar bērnu, efektīvi apmainīties ar to rīcībā esošo informāciju un veidot vienotu, mērķtiecīgu stratēģiju darbā ar bērnu un viņa ģimeni.

Probācijas novērošanā VPD veic atbalsta vajadzību un resursu novērtēšanu, kas ir strukturēta metode, kuru izmanto, lai novērtētu bērna un viņa likumiskā pārstāvja atbalsta vajadzības, kā arī bērna resursus, ko iespējams izmantot probācijas klienta attīstības veicināšanai.

Identificēto vajadzību risināšanā VPD sadarbībā ar citām iestādēm, piemēram, sociālo dienestu, Pusaudžu resursu centru u. c., piesaista ikvienam bērnam piemērotus pasākumus, tādējādi nodrošinot individuālu pieeju katra gadījuma izskatīšanā, paskaidro VPD.

Kādi ir bērna un viņa likumiskā pārstāvja pienākumi

Likuma 32.³ pantā paredzēts, ka bērnam, kuram tiesa noteikusi probācijas novērošanu, ir pienākums:

• pieteikties VPD 10 dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā;
• pildīt VPD amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;
• ierasties VPD teritoriālajā struktūrvienībā VPD amatpersonas noteiktajā laikā;
• iesniegt VPD amatpersonai informāciju par noteikto pienākumu izpildi.

Savukārt bērna, kuram tiesa noteikusi probācijas novērošanu, likumiskajam pārstāvim ir pienākums:

• sadarboties ar VPD bērnam piemērotās probācijas novērošanas laikā;
• līdzdarboties bērnam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, t. sk. tādos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja tiešu iesaisti;
• novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt bērnam noteikto pienākumu izpildi;
• informēt VPD amatpersonu par bērna dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.

Kādus pienākumus bērnam var noteikt VPD amatpersona

Atbilstoši likuma 32.⁴ pantam VPD amatpersona bērnam, kuram piemērota probācijas novērošana, var noteikt vienu vai vairākus pienākumus:

• ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
• ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;
• ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;
• ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
• piedalīties VPD amatpersonas noteiktajos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
• apmeklēt VPD amatpersonas norādīto speciālistu un pildīt viņa norādījumus;
• pildīt VPD amatpersonas norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

VPD papildus norāda, ka probācijas novērošanā piesaista ģimeni, uzticības vai atbalsta personas.

Probācijas novērošana ir jauns audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, un tiek paredzēts, ka nākotnē bērniem tas tiks piemērots arvien vairāk. VPD regulāri informē prokurorus, tiesnešus un sadarbības partnerus par probācijas novērošanas saturu un aicina izvērtēt iespēju konkrēto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli piemērot plašākam nepilngadīgo personu lokam, akcentē VPD.

Kā probācijas novērošana atšķiras no probācijas uzraudzības

Probācijas novērošana ir viens no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, ko piemēro bērniem, lai palīdzētu un atbalstītu ceļā pretim uzvedības maiņai un pilnvērtīgai, drošai ikdienai.

Kā iepriekš tika minēts, probācijas novērošana ir bērna uzvedības uzraudzība un bērna iesaistīšana viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.

Turpretī probācijas uzraudzība ir kriminālsods (pamatsods vai papildsods Krimināllikuma (KL) izpratnē).

Proti, atbilstoši KL 38.¹ pantam probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. KL 65. pantā paredzēts, ka nepilngadīgajiem probācijas uzraudzību var piemērot gan kā pamatsodu, gan papildsodu.

Kā būtiskākās atšķirības, salīdzinot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – probācijas novērošana – ar kriminālsodu, respektīvi, probācijas uzraudzību, VPD min:

• VPD, īstenojot kriminālsodu – probācijas uzraudzība –, nav tiesību bērnam un viņa likumiskajam pārstāvim finansēt sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumus;
• ja bērns atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda probācijas novērošanas izpildes laikā reglamentējošajā likumā paredzētos vai VPD noteiktos pienākumus, tiesa var lemt pagarināt probācijas novērošanu, taču probācijas uzraudzības gadījumā, ja netiek pildīti noteiktie pienākumi, tiesa var lemt par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu (divas probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu);
• ja bērnam tiek piemērots kriminālsods – probācijas uzraudzība –, tad pēc soda dzēšanas informācija par to, ka personai bijis noteikts kriminālsods, saglabājas Sodu reģistra arhīvā un var būt šķērslis nākotnē ieņemt konkrētus amatus/profesijas, savukārt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – piemērošanas gadījumā ieraksta par sodāmību nav.