Probācijas klienta izvērtēšanas ziņojums – ceļa karte dzīves kursa maiņai

Latvijā jau 20 gadu darbojas Valsts probācijas dienests (VPD) ar struktūrvienībām visā valstī. Pēc darbinieku vērtējuma tā ir mūsdienīga un progresīva valsts iestāde, kas ikdienā strādā ar personām, kurām piemērota uzraudzība, sabiedriskais darbs, brīvības atņemšana, kas noteikta nosacīti, kā arī pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas – uzraudzība un sociālā rehabilitācija, ja personai ir noteikta probācijas uzraudzība.

Abas amatpersonas – Sintija Stivriņa un Iveta Ādamsone – vairākus gadus strādā Valsts probācijas dienestā, tostarp sagatavojot izvērtēšanas ziņojumus par probācijas klientiem. Šobrīd ekspertes profesionālajā karjerā mainījušas lomu, nu jau konsultējot un sniedzot atbalstu VPD nodarbinātajiem izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanā, kā arī apmācot jaunos kolēģus.  

Kas ir VPD sagatavotais izvērtēšanas ziņojums? Kāds ir tā mērķis, nozīme un ietekme?  

Sintija Stivriņa: VPD izvērtēšanas ziņojuma mērķis ir noteikts Valsts probācijas dienesta likuma 15. pantā. Izvērtēšanas ziņojuma raksturojums īsumā ir šāds: tas ir plaša spektra, apjomīgs dokuments par kriminālprocesā apsūdzētās vai notiesātās personas dzīvi. Ziņojumā ietverta informācija ne vien par to, kas ir noticis konkrētās personas dzīvē, bet arī to, kādi iemesli sekmējuši nonākšanu uz noziedzības ceļa. Šī informācija ir ļoti nozīmīga turpmākajā kriminālprocesa virzībā, lai soda piemērotājs – prokurors vai tiesa – varētu pieņemt atbilstošāko lēmumu soda piespriešanā. Kā zināms, soda piemērotājiem likums paredz alternatīvas soda veida izvēlē, un, lemjot par soda piemērošanu, būtiski ir sasniegt Krimināllikumā minētos soda mērķus.  

Izvērtēšanas ziņojumu VPD sagatavo arī par notiesātajām personām, kuras pretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas.  

Tādā gadījumā ziņojums, atspoguļojot vispusīgu apkopoto informāciju par notiesāto personu, iemesliem, kas to noveda pie nozieguma izdarīšanas, kā arī nākotnes plāniem, dod iespēju tiesai lemt, vai persona no brīvības atņemšanas izciešanas soda ir atbrīvojama pirms laika. 

Vai izvērtēšanas ziņojumu VPD sagatavo par katru klientu?  

Sintija Stivriņa: Nē, izvērtēšanas ziņojums par visiem VPD klientiem netiek sagatavots. Konkrēto ziņojumu Valsts probācijas dienests sagatavo pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma par apsūdzēto kriminālprocesā vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma par notiesāto, kurš pretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas. Brīdī, kad par personu tiek gatavots izvērtēšanas ziņojums, tā kļūst par probācijas klientu. 

Kad izvērtēšanas ziņojums ir jāsagatavo obligāti?  

Sintija Stivriņa: Kriminālprocesa likuma 39. pantā prokuroram kā procesa virzītājam ir noteikts pienākums pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu divos gadījumos – par personu, kura apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret tikumību un dzimumneaizskaramību, un nepilngadīgo, kurš apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. 

Šobrīd Saeimā ir iesniegti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuros paredzēts pienākumu sagatavot izvērtēšanas ziņojumu par nepilngadīgo personu, kas pastrādājusi noziedzīgu nodarījumu, noteikt jau izmeklēšanas stadijā. Kā jūs vērtējat šo ieceri? Vai tā veicinās nepilngadīgo likumpārkāpēju iespējas uzlabot savu tiesisko situāciju? Ko minētie grozījumi maina?  

Sintija Stivriņa: Grozījumu Kriminālprocesa likumā mērķis ir aptvert nepilngadīgo personu (vecumā no 11 līdz 13 gadiem) loku, kurām apsūdzība par veiktajiem likumpārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem netiek izvirzīta, jo tās ir jaunākas par 14 gadiem jeb vecumu, no kura paredzēta kriminālatbildība.  

Svarīgi, ka par ikvienu bērnu, kurš veicis noziedzīgu nodarījumu un var nonākt VPD redzeslokā, būtu veikts vispusīgs izvērtējums, apzinot konkrētā bērna personību, ģimenes situāciju, izglītības ieguves procesu un identificējot tās dzīves jomas, kurās novērojamas grūtības. Šāds izvērtējums ir būtisks arī tādēļ, lai pieņemtu atbilstošāko un bērna labākajām interesēm piemērotāko lēmumu par viņam piemērojamajām uzvedības korekcijas programmām un citiem rehabilitācijas pasākumiem.  

No 2023. gada 1. janvāra VPD kompetencē ir izpildīt jaunāko no audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem – probācijas novērošanu. Probācijas novērošana tiek piemērota nepilngadīgajām personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. 

Minējāt, ka VPD sagatavo ziņojumu arī par personām, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē. Kāpēc un kādos gadījumos šādu ziņojumu sagatavojat? Kas izsaka  lūgumu, lai attiecīgais ziņojums tiktu sagatavots?  

Sintija Stivriņa: Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no ieslodzījuma kā process ir viens no progresīvās soda izpildes elementiem. Ieslodzītā persona brīvības atņemšanas soda izpildē virzās pa režīma pakāpēm, pierāda sevi, iesaistās resocializācijas aktivitātēs. Kad persona ir izcietusi Krimināllikumā noteikto soda daļu, kas noziedzīgajiem nodarījumiem pēc to smaguma pakāpes ir atšķirīga, tai ir tiesības izteikt lūgumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Proti, persona atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajam iesniedz ieslodzījuma vietas priekšniekam lūgumu to virzīt nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai.  

Pēc šāda lūguma saņemšanas ieslodzījuma vieta vērtē personas atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem un pieņem lēmumu – virzīt personu nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai vai ne. Ja nolemj virzīt, pēc ieslodzījuma vietas lūguma VPD par ieslodzīto personu sagatavo izvērtēšanas ziņojumu.   

Konkrētajā gadījumā izvērtēšanas ziņojums ir kā informācijas avots tiesai, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu par notiesātās personas nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas.  

Kāds ir VPD izvērtēšanas ziņojuma saturs un apjoms? Kāda informācija par personu tajā tiek iekļauta? 

Iveta Ādamsone: Izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanu un tā saturu regulē MK noteikumi Nr. 271 “Noteikumi par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību”. 

Pirmkārt, izvērtēšanas ziņojums satur informāciju par probācijas klientam izvirzīto apsūdzību vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī probācijas klienta likumpārkāpumu vēsturi un attieksmi pret tiem. Otrkārt, tiek iekļauta informācija par probācijas klienta ģimenes dzīves vēsturi un sociālajiem apstākļiem – izglītību, nodarbinātību, finanšu vadības prasmēm, brīvā laika pavadīšanas tendencēm, paziņu, draugu loku un to, vai vispār ir draugi. Ļoti nozīmīga izvērtēšanas ziņojuma sadaļa ir informācija par personas uzvedību, attieksmi, domāšanu, emocionālo noturību, prasmi risināt problēmas, rīcību stresa situācijās, nākotnes plāniem, veselību un apreibinošo vielu lietošanas paradumiem. Iepriekš minēto informāciju mēs iegūstam no probācijas klienta, uzdodot jautājumus.  

Ja probācijas klientam inkriminētajā vai izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā ir cietušās personas, izvērtēšanas ziņojumā tiek iekļauta informācija par cietušajiem, viņu aizskartajām likumiskajām interesēm, tiesībām un to atjaunošanu vai tās iespēju.  

Vēl viena nozīmīga izvērtēšanas ziņojuma daļa ir kopsavilkums, kurā tiek ietverts VPD vērtējums par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas iespējamību un apstākļiem, kas to var veicināt.  

Tāpat tiek iekļauta informācija par to, kādi ir resursi, kas var mudināt probācijas klientu atturēties no likumpārkāpumu izdarīšanas, kā arī VPD viedoklis par personai nosakāmo sodu un iespējamajiem pienākumiem VPD uzraudzības ietvaros.  

Norādījāt, ka probācijas ziņojumā tiek iekļauta informācija arī par cietušo personu. Kāda loma ir cietušās personas sniegtajai informācijai?  

Sintija Stivriņa: VPD likumā ir noteikts, ka sniegt informāciju par aizskarto cietušā tiesību vai likumisko interešu atjaunošanu vai tās iespēju ir viens no izvērtēšanas ziņojuma mērķiem.   

Ja vien procesa virzītājs nav norādījis, ka saziņa ar cietušo nav vēlama, VPD uzrunā cietušo un noskaidro tā viedokli par radīto aizskārumu.  

Jautājam, vai apsūdzētā vai notiesātā persona ir sazinājusies ar cietušo un centusies atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Mēs cenšamies noskaidrot, vai cietušais būtu ieinteresēts iesaistīties izlīguma procesā ar apsūdzēto vai notiesāto personu, vai cietušajam ir nepieciešami aizsardzības līdzekļi, kas būtu vērsti uz cietušā interešu aizsardzību. Piemēram, noteikt probācijas klientam pienākumu ievērot aizliegumu sazināties ar cietušo, tuvoties cietušā dzīvesvietai vai darba vietai.  

Cik darbinieku ir iesaistīti izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanā? Kas, izņemot probācijas klientu un cietušos, vēl piedalās tā sagatavošanā?  

Iveta Ādamsone: Vairumā gadījumu izvērtēšanas ziņojumu sagatavo viena VPD amatpersona. Tās pienākumos ir iegūt informāciju no citām iestādēm, veikt sarunas ar probācijas klientu, cietušo, kā arī citām personām, piemēram, ģimenes locekļiem, ja probācijas klients tam devis piekrišanu. Izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanā var būt iesaistīti arī vairāki VPD darbinieki. Tas vajadzīgs tādās situācijās, ja, piemēram, apsūdzētā persona atrodas Rīgā un ziņojumu par to sagatavo Rīgas VPD nodaļā, savukārt cietušais dzīvo citā pilsētā. Tad lūdzam kolēģus no attiecīgās VPD nodaļas organizēt sarunu ar cietušo.   

Probācijas klientam, cietušajam vai citai personai intervijā tiek uzdoti jautājumi. Personas sniegtā informācija tiek pierakstīta dokumentā, ko dēvē par sarunas aprakstu.  

Iepriekš minētie MK noteikumi arī paredz to, ka personas, kuras sniegušas informāciju izvērtēšanas ziņojumam, iepazīstas ar konkrēto informāciju (atbildēm sarunas aprakstā) un to apliecina ar savu parakstu. Saruna var ilgt vairākas stundas. Probācijas speciālists, kurš veic sarunas un sagatavo izvērtēšanas ziņojumu, ir procesu apguvis īpašās apmācībās. 

Pēc tam iegūtā informācija, tāpat kā VPD secinājumi un viedoklis, tiek apkopoti un iekļauti izvērtēšanas ziņojumā.   

Cik ilgā laikā ir sagatavojams izvērtēšanas ziņojums? Kāds ir tā apjoms?  

Iveta Ādamsone: Apjomīgā dokumenta sagatavošanai MK noteikumos ir paredzēts salīdzinoši neilgs termiņš – 15 darba dienas. Lielākoties to sagatavojam noteiktajā termiņā. Procesa virzītājs var noteikt ziņojuma sagatavošanai ilgāku termiņu, piemēram, 20 vai pat 30 darba dienas, tomēr tas notiek reti.   

Vidēji izvērtēšanas ziņojuma apjoms ir no sešām līdz astoņām A4 formāta lappusēm. Vienlaikus jānorāda, ka apjomu ietekmē tas, cik daudz informācijas ir iegūts un kāda ir probācijas klienta likumpārkāpumu vēsture, piemēram, vai pagātnē jau ir veikti likumpārkāpumi, vai arī šis ir pirmais ziņojums. Taču daudz svarīgāks par apjomu ir iegūtās un ziņojumā ietvertās informācijas saturs.  

Kā rīkojaties, ja izvērtēšanas ziņojumam pieprasītā informācija VPD nonāk novēloti?  

Sintija Stivriņa: Ja informāciju saņemam, kad izvērtēšanas ziņojumu kā dokumentu esam nosūtījuši pieprasītājam, tad sākotnēji tiek izvērtēts iegūtās informācijas saturs un nozīmība. Ja tā tiek atzīta par būtisku, mēs atkārtoti sazināmies ar izvērtēšanas ziņojuma pieprasītāju un sagatavojam papildinājumus izvērtēšanas ziņojumam, respektīvi, papildus jau sagatavotajam izvērtēšanas ziņojumam nosūtām atsevišķu dokumentu, kurā tiek ietverta attiecīgā informācija un norādīts, kādā veidā tā ietekmē VPD viedokli un secinājumus.  

Vai persona var atteikties sniegt informāciju VPD izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanai?  

Iveta Ādamsone: Jā, tāda iespēja pastāv gan probācijas klientam, gan cietušajai personai, gan citām atbalsta personām – ģimenes locekļiem, draugiem u. c. Nesadarboties ar VPD ir probācijas klienta tiesības, tomēr sadarboties un sniegt informāciju ir probācijas klienta interesēs, jo vairumā gadījumu probācijas klienti apzinās, ka izvērtēšanas ziņojums var viņiem palīdzēt turpmākajā kriminālprocesa virzībā, taču ir personas, kuras to nevēlas.  

Sintija Stivriņa: Aizvadītajā gadā aptuveni 100 no 550 apsūdzētajām personām, par kurām tika iesniegts pieprasījums VPD sagatavot izvērtēšanas ziņojumu, atteicās informāciju paust. Ja saruna ar klientu izpaliek, VPD nosūta pieprasītājam to informāciju, kas iegūta no iestādēm un cietušā, ja tāds ir konkrētajā kriminālprocesā.  

Visbiežāk sadarboties un sniegt informāciju izvērtēšanas ziņojumam atsakās tie apsūdzētie, kuri neatzīst savu vainu. 

Sarunā minējāt par izvērtēšanas ziņojuma daļu, kurā paužat viedokli par riskiem attiecībā uz jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, resursiem, piemērojamo sodu un pienākumiem. Cik lielā mērā VPD viedoklis par personai piemērojamo sodu var tikt ņemts vērā, prokuroram vai tiesai par to lemjot?  

Sintija Stivriņa: Protams, VPD viedoklim un vērtējumam attiecībā uz soda piemērošanu ir ieteikuma raksturs. Sodu piemēro prokurors vai tiesa. Praksē saziņa ar prokuroriem un tiesnešiem mums ļauj secināt, ka izvērtēšanas ziņojumam ir nozīme lēmuma pieņemšanā par apsūdzētajam nosakāmo atbilstošāko soda veidu.  

Svarīgi ir tas, vai VPD ir saskatījis un akcentējis grūtības, kas personai ir raksturīgas un var sekmēt jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nākotnē.  

Proti, vai VPD ieskatā ir nepieciešama aktīva sociālās uzvedības korekcija un iejaukšanās no soda izpildes institūcijas puses, vai arī konkrētajā gadījumā būs pietiekami ar sabiedrisko darbu noteikšanu.  

Lai izvērtēšanas ziņojumā tiktu ietverti objektīvi un pamatoti secinājumi, VPD darbinieki izmanto īpašu pasaulē plaši lietotu un atzītu metodi darbā ar cilvēkiem, kuri veikuši likumpārkāpumus, – riska un vajadzību novērtējumu. Jo zemāki ir riska līmeņi novērtējumā, jo mazāka iespēja, ka persona nākotnē veiks noziedzīgu nodarījumu. Savukārt, ja riska un problēmu līmeņi ir augstāki, personai ir nepieciešama institūciju palīdzība un kontrole, lai tā varētu mēģināt savu dzīvi mainīt.   

Izvērtēšanas ziņojums zināmā mērā ir personas dzīvesstāsts, kurā iezīmējas apstākļi, kas noveduši cilvēku līdz nozieguma izdarīšanai. Kas visbiežāk veicina likumpārkāpumu izdarīšanu?  

Sintija Stivriņa: Iemesli, kāpēc tiek izdarīts noziegums, atšķiras gan pēc dzimuma (vīrieši, sievietes), gan vecuma (pilngadīga, nepilngadīga persona), gan nozieguma rakstura (mantiska rakstura noziegumi, vardarbīga rakstura noziegumi, noziegumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību). 

Pielietojot riska un vajadzību novērtēšanas metodi, iespējams noteikt dzīves apstākļus un faktorus, kas ietekmē personas lēmumu pieņemšanu, tostarp izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Viens no faktoriem, kas cilvēkos veicina noziedzīgu uzvedību, ir apreibinošu vielu lietošana.   

Probācijas klientiem nereti trūkst prasmju atpazīt problēmsituācijas un pieņemt pārdomātus lēmumus to risināšanā.   

Būtiska loma ir arī personas sociālajam lokam – draugiem, ģimenei. Mantiska rakstura noziegumu (zādzību, krāpšanu) gadījumā svarīgs ir nodarbinātības faktors: vai cilvēkam ir darbs, vai viņš vispār spēj atrast darbu. Tāpat nozīmīgas ir finanšu vadības prasmes, proti, kā persona rīkojas ar naudu, ko spēj nopelnīt saviem spēkiem.   

Jūsu darba pieredzē noteikti ir gadījumi, kad VPD sagatavotais izvērtēšanas ziņojums ievērojami mainīja situāciju – palīdzēja rast taisnīgu risinājumu vai, gluži otrādi, atklāja faktus, kas noziedzīgo nodarījumu atainoja citā gaismā.  

Sintija Stivriņa: Atmiņā ir palicis gadījums, kad kāds tobrīd vēl nepilngadīgs jaunietis bija iesaistījies kautiņā un nodarījis miesas bojājumus paziņam. Pēc prokurora pieprasījuma sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu un veicot pārrunas ar puisi, iegūtā informācija liecināja, ka šāds gadījums viņam ir pirmais, puisis nožēloja notikušo un vēlējās iesaistīties izlīguma procesā. Arī cietušais, lai gan jutās aizvainots, izteica gatavību izlīgumam, ja viņš saņemtu atvainošanos un tiktu segti izdevumi, kas bija radušies darbnespējas dēļ. Izlīguma process notika, cietušais saņēma atvainošanos, viņam tika atlīdzināts radītais kaitējums. Kriminālprocess pret apsūdzēto jaunieti ar prokurora lēmumu tika izbeigts.  

Cits gadījums ir saistīts ar nepilngadīgu jaunieti, kurš bija apsūdzēts par smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko draudēja brīvības atņemšana.  

Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, tika iegūta plaša un daudzpusīga informācija gan par jaunieti, gan viņa ģimeni.  

Tika secināts, ka jaunietis ieguva izglītību, arī ģimene bija aktīvi iesaistījusies viņa problēmu risināšanā: jaunietis apmeklēja programmu, saņēma terapiju, viņam bija plāni par profesionālās izglītības iegūšanu. Jaunietim nebija iepriekšējas likumpārkāpumu vēstures un antisociālas uzvedības. VPD, varētu teikt, ka visai drosmīgi, izvērtēšanas ziņojumā pauda viedokli, ka konkrētajā situācijā jaunieša sodīšana ar brīvības atņemšanu nebūtu piemērojama. Tiesa pieņēma lēmumu par soda piemērošanu un saskaņā ar Krimināllikuma 66. pantu atbrīvoja jaunieti no piespriestā brīvības atņemšanas soda, tā vietā piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – probācijas novērošanu. Izpildot probācijas novērošanas nosacījumus, jaunietim nebūs jāizcieš brīvības atņemšanas sods.  

Iveta Ādamsone: Manā praksē ir bijusi situācija, ka, rakstot izvērtēšanas ziņojumu, attiecībā uz probācijas klientam ieteicamo sodu es konstatēju, ka personai ir ilgstošas veselības problēmas, kas tuvākajā laikā netiks novērstas saistībā ar gaidāmo operāciju, tādēļ viņa potenciālo piemērojamo sodu (sabiedrisko darbu) nevarēs veikt. Sarunā arī noskaidrojās, ka jaunietis noziedzīgu nodarījumu veica, jo nespēja atpazīt riskantu situāciju un pieņemt atbilstošu lēmumu, kas savukārt nozīmē, ka būtu jāstrādā pie probācijas klienta domāšanas maiņas, ko neparedz kriminālsods – sabiedriskais darbs. Procesa virzītājam ieteicu piemērot apsūdzētajam probācijas uzraudzību, kas tika ņemts vērā.  

Nonācis probācijas uzraudzībā, jaunietis veiksmīgi atrisināja problēmas riska jomās.  

Darbs ar probācijas klientiem nav vienkāršs, rezultāti ne vienmēr ir uzreiz novērojami. Kas jūs motivē šo darbu turpināt?  

Sintija Stivriņa: No 2016. gada strādājot Valsts probācijas dienestā, esmu secinājusi, ka manam darbam ir nozīme padarīt apkārtējo sabiedrību mazliet labāku. Priecē tie gadījumi, kad ir rasti risinājumi, lai personas dzīve turpmāk mainītos uz labo pusi. 

Iveta Ādamsone: Manuprāt, Valsts probācijas dienests ir mūsdienīga valsts iestāde, kur nekad nav garlaicīgi, sevišķi strādājot ar probācijas klientiem. Man patīk, ka varu palīdzēt cilvēkiem kaut ko mainīt dzīvē. Īpašu jēgu tas iegūst, darbojoties ar jauniešiem. Liels gandarījums un motivācija ir brīžos, kad saistībā ar izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanu un probācijas klientu uzraudzību viņi mums pateicas par iespēju ko mainīt savā dzīvē.