Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Izvērtēšanas ziņojums par apsūdzēto kriminālprocesā ir svarīgs instruments tiesas spriešanā un var būtiski uzlabot nepatikšanās nonākuša cilvēka izredzes saņemt mazāk bargu, bet efektīvāku sodu vai pat izbeigt lietu ar izlīgumu. Sadarbībā ar Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta vadošajām ekspertēm – ALEKSANDRU KERNU un SINTIJU STIVRIŅU – LV portāls piedāvā plašāku ieskatu, kas ir izvērtēšanas ziņojums, kādos gadījumos tādu lūdz sagatavot un kādu informāciju tajā iekļauj.
Valsts probācijas dienesta likuma 15. pants nosaka, ka Valsts probācijas dienests sniedz izvērtēšanas ziņojumu divos gadījumos:
Izvērtēšanas ziņojuma mērķis, ņemot vērā konkrētā cilvēka domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus, ir sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums, piemēram, par nosakāmo sodu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.
Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 271 “Noteikumi par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību”.
***
Vai varat paskaidrot, kas ir izvērtēšanas ziņojums?
Aleksandra Kerna: Izvērtēšanas ziņojums ir probācijas klienta dažādu dzīves jomu raksturojums ar Valsts probācijas dienesta viedokli par piemērotāko sodu un nosakāmajiem pienākumiem uzraudzības ietvaros konkrētā situācijā.
Kāda informācija tiek iekļauta izvērtēšanas ziņojumā?
A. K.: Viens no izvērtēšanas ziņojuma uzdevumiem ir informācijas iegūšana no cietušā. Tas nozīmē, ka izvērtēšanas ziņojuma sagatavotājs sazinās ar cietušo vai tā likumisko pārstāvi, ja cietušais ir nepilngadīgs, lai noskaidrotu viņa viedokli par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un tā radīto kaitējumu. Piemēram, tādējādi tiks noskaidrots, vai probācijas klients ir mēģinājis atvainoties, risināt situāciju.
Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, gan probācijas klientam, gan cietušajam tiek piedāvāta izlīguma iespēja. Ziņojums bieži vien kalpo par tādu kā palaidējmehānismu sarunai starp cietušo un probācijas klientu, lai, iespējams, noslēgtu izlīgumu.
Informācija, kas tiek iekļauta izvērtēšanas ziņojumā par apsūdzēto vai notiesāto, ir visaptveroša un tiek iegūta no dažādiem avotiem. Šajā dokumentā ietvertā informācija satur teju visu probācijas klienta dzīves jomu aprakstu. Proti, tā ir informācija par probācijas klienta ģimenes dzīves vēsturi un sociālajiem apstākļiem. Tas nozīmē, ka mūsu kolēģi veic pārrunas arī ar ģimenes locekļiem un izvērtē probācijas klienta dzīvesvietas apstākļus.
Ziņojumā tiek atspoguļota arī probācijas klienta izglītība, nodarbinātības vēsture, ienākumi. Lai to noskaidrotu, tiek apkopota valsts iestāžu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošā informācija. Ziņojuma sagatavošanā var tikt izmantota arī informācija, kuru sniedz skolotāji, citi izglītības iestāžu speciālisti, ar kuriem probācijas klientam bijusi saskarsme.
Pie katras probācijas klienta dzīves jomas apraksta, piemēram, par izglītības, nodarbinātības jomu, tiek pievienots arī Valsts probācijas dienesta viedoklis, vai konkrētā joma ietekmēja likumpārkāpuma veikšanu. Secinājumi tiek izdarīti, pamatojoties uz izdarītā noziedzīgā nodarījuma apstākļiem, nodarījuma atkārtojamību un citu iegūto informāciju.
Tāpat izvērtēšanas ziņojumā tiek iekļauta informācija un vērtējums par probācijas klienta uzvedību un emocionālo stabilitāti, veselības stāvokli, apreibinošo vielu lietošanas paradumiem un atkarībām.
Papildus tiek apzināta informācija par probācijas klienta interesēm, vaļaspriekiem, brīvā laika nodarbēm. Bērnu un jauniešu gadījumā tas ir īpaši būtiski, jo ir svarīgi saprast, kādā sabiedrībā bērns vai jaunietis uzturas un kā pavada savu brīvo laiku.
Reizēm, gatavojot izvērtēšanas ziņojumus par bērniem, izkristalizējas arī viņu stiprās puses, kuras nākotnē var censties attīstīt. Piemēram, ne vienmēr brīvā laika pavadīšana pie datora rada negatīvu ietekmi. Arī tas ir veids, kā socializēties un attīstīt dažādas pozitīvas, dzīvē noderīgas prasmes.
Ņemot vērā personas datu aizsardzību, iespējamu informācijas sniedzēju nevēlēšanos sadarboties, vai, gatavojot izvērtēšanas ziņojumu, ir nācies saskarties ar to, ka vēlamo informāciju nevar iegūt?
A.K.: Ņemot vērā, ka izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanas laiks ir ierobežots – 15 darba dienas –, ne vienmēr izdodas iegūt visu informāciju. Taču, ja pēc izvērtēšanas ziņojuma nosūtīšanas tiesai, prokuroram vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijai tiek saņemta jauna informācija par probācijas klientu, kura ietekmē Valsts probācijas dienesta viedokli, tad ir iespēja iesniegt papildinājumus iepriekš sagatavotajam ziņojumam.
Kopumā mums ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt informācijas iegūšana, kas nav saistīta ar valsts, pašvaldību iestādēm vai cietušo, notiek tikai ar probācijas klienta atļauju. Ja probācijas klients ir atvērts, tad mēs noteikti aicinām uz sadarbību dažādas kontaktpersonas, tostarp darba devējus, ģimenes locekļus, draugus, kas varētu sniegt noderīgu informāciju par šo cilvēku.
(Valsts probācijas dienesta likuma 15. panta 3.1 daļa nosaka – situācijās, kad probācijas klients atsakās no pārrunām ar Valsts probācijas dienestu vai tās nav iespējamas, izvērtēšanas ziņojuma pieprasītājam tiek nosūtīta Valsts probācijas dienesta rīcībā esošā informācija, ja tādu bija iespējams iegūt no citiem informācijas avotiem. Šeit – red. piez.)
Minējāt, ka, saņemot attiecīgā klienta – apsūdzētā vai notiesātā – atļauju, runājat ar ģimenes locekļiem, draugiem. Cik atsaucīgi ir iedzīvotāji, sniedzot informāciju?
A.K.: Situācijas ir ļoti dažādas. Tādi gadījumi, kad tuvākie cilvēki ir atteikušies sadarboties, ir reti. Ģimenes locekļi pārsvarā ir motivēti un ieinteresēti tuviniekam palīdzēt. Savukārt Valsts probācijas dienests lielu uzmanību velta tam, lai tā darbinieki, vērtējot no tuviniekiem saņemto informāciju, saglabātu objektivitāti.
Situācija ar darba devējiem ir nedaudz citādāka. Ja izvērtēšanas ziņojums tiek gatavots pirmstiesas izmeklēšanas laikā, tad probācijas klienti ne vienmēr vēlas sniegt atļauju sarunai ar darba devēju, jo satraucas, ka tas tādējādi uzzinās, ka darba ņēmējs ir nonācis Valsts probācijas dienesta redzeslokā.
Runājot par nepilngadīgajiem, kā jūs raksturotu sadarbību ar izglītības iestādēm?
A.K.: Izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanā par nepilngadīgajiem tiek iesaistītas skolas, kuras vienmēr ir vērstas uz sadarbību. Nav nācies pieredzēt, ka izglītības iestādes atsaka sniegt informāciju. Jāteic, ka visas iesaistītās iestādes, arī bāriņtiesas, ir ieinteresētas sadarboties.
Izvērtēšanas ziņojumā tiek iekļauts arī probācijas dienesta viedoklis par piemērotāko soda mēru. Ko ņemat vērā?
Sintija Stivriņa: Jā, izvērtēšanas ziņojuma kopsavilkumā Valsts probācijas dienests sniedz viedokli par iespējamo sodu, kādu varētu noteikt, lai iespējami novērstu noziedzīga nodarījuma atkārtošanos nākotnē.
Papildus mēs norādām arī iespējamos pienākumus Valsts probācijas dienesta uzraudzībā, ja personai, par kuru sagatavots izvērtēšanas ziņojums, tāda tiktu noteikta.
A.K.: Jebkura informācija, kas saņemta, tiek apstrādāta, analizēta kopskatā ar citu izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanas laikā iegūto informāciju. Dienesta speciālisti arī vērtē, vai pastāv atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks.
S.S.: Vērtējam arī to, kādas problēmas šī cilvēka dzīvē varētu būt veicinājušas izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Tāpēc, izvērtējot visu iegūto informāciju, dienesta darbinieki izsaka viedokli par to, kāds sods attiecīgajai personai būtu efektīvāks, lai to atturētu no līdzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē. Tāpat sniedzam viedokli par to, vai sods varētu tikt izciests sabiedrībā. Piemēram, izvērtēšanas ziņojumā tiek vērtēts arī probācijas klienta veselības stāvoklis, kas var ietekmēt to, vai viņam var piemērot sabiedrisko darbu.
Piemērs: izvērtējuma ziņojuma sagatavošanā atklājas seksuāla vardarbība ģimenē
Pirms kāda laika tika pieprasīts izvērtēšanas ziņojums par četrpadsmitgadīgu puisi, kurš tika apsūdzēts seksuālā noziegumā pret savu māsu.
Izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanā notika starpinstitūciju sanāksme, kurā pieaicinātie speciālisti secināja, ka, iespējams, seksuāla rakstura vardarbība ģimenē tikusi veikta arī pret citiem bērniem, tai skaitā pret apsūdzēto pusaudzi.
Krīzes centrs, kurā atradās apsūdzētais, veica padziļinātu situācijas izpēti, kuras rezultātā tika ierosināts vēl viens kriminālprocess pret citu seksuālās vardarbības veicēju ģimenē – radinieku.
Vēlāk aizdomas par radinieka seksuālu vardarbību pret apsūdzēto pusaudzi apstiprinājās. Līdz ar to probācijas klienta paveiktais noziegums pret māsu ieguva izskaidrojumu – paša piedzīvotais.
Pirms plānotās tiesas sēdes, kurā bija jāizskata pusaudža izdarītais noziedzīgais nodarījums, radinieka vaina jau bija pierādīta un izskatīta tiesā. Ņemot vērā visus faktus, puisi notiesāja tikai par to, ko bija paveicis pats, nevis viņa radinieks.
Paralēli izvērtēšanas ziņojumam tika organizēts izlīgums starp probācijas klientu, viņa māti un māsu. Tā bija iespēja ģimenei savstarpēji izrunāties un izprast notikušā iemeslus.
Ja izvērtējuma ziņojuma sagatavošanā nebūtu nākuši klajā jauni fakti, puisim būtu piemērojams ar brīvības atņemšanu saistīts sods, taču, ņemot vērā noskaidrotos notikušā apstākļus, viņam tika piemērots sabiedrībā izciešams sods. Vienlaikus tika piesaistītas vairākas iestādes, kuras ar šo ģimeni strādāja, lai risinātu radušos situāciju.
Piemērs: izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanā noslēgtais izlīgums nodrošina kriminālprocesa izbeigšanu un taisnīguma atjaunošanu
Prokurors pieprasīja izvērtēšanas ziņojumu par nesen pilngadību sasniegušu puisi, kurš noziedzīgu nodarījumu – vieglus miesas bojājumus citam jaunietim – bija paveicis, vēl būdams nepilngadīgs.
Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, iegūtā informācija liecināja, ka jaunietis kopumā ir likumpaklausīgs. Informācija no Sodu reģistra norādīja, ka šis ir viņa pirmais, vienīgais kriminālprocess, nebija arī administratīvo pārkāpumu.
Sarunās ar jaunieti tika noskaidrots, ka viņš vēl mācās vidusskolā, iesaistās projektos, ir sociāli aktīvs, strādā. Nebija pazīmju par pārmērīgu apreibinošu vielu lietošanu. Arī jaunieša tēvs un izglītības iestāde apstiprināja, ka jaunietis ir aktīvs un pozitīvi noskaņots, ar labām sekmēm mācībās.
Sarunā jaunietis izteica vēlmi dienēt armijā, bet radusies situācija varēja negatīvi ietekmēt viņa likteni.
Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, tika noskaidrots, ka jaunietim nebija informācijas par izlīguma iespējamību, kaitējuma atlīdzināšanu.
Piedāvājot jaunietim iespēju izlīgt, tika noskaidrots arī cietušā viedoklis par notikušo. Cietušais – apsūdzētā jaunieša vienaudzis – ļaunu prātu neturēja un norādīja, ka labprāt atgūtu medicīniskos izdevumus un izlīgtu ar pāridarītāju.
Ņemot vērā, ka tika noslēgts izlīgums un atlīdzināts cietušajam radītais kaitējums, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu kriminālprocess pret jaunieti tika izbeigts.
Valsts probācijas dienesta rīcībā nav informācijas, ka jaunietis būtu atkārtoti nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.
