FOTO: Freepik.
Sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni” bija vienīgā šāda veida iestāde Latvijā. Līdz 2024. gada 31. decembrim bija paredzēts reformēt sociālās korekcijas izglītības iestādes institūtu, “Naukšēnu” vietā izveidojot “Bērnu un jauniešu drošo māju”, kurā primāri tiktu nodrošināta sociālā rehabilitācija. Tas acīmredzami nenotiks iecerētajā termiņā. Līdz Drošās mājas izveidei atbalsta pakalpojumus augsta riska jauniešiem plānots sniegt, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (šobrīd – Bērnu aizsardzības centrs) 2021. gadā veiktajās pārbaudēs “Naukšēnos” konstatēja vairākus būtiskus bērnu tiesību pārkāpumus:
Tostarp Valsts kontrole revīzijas ziņojumā ““Problēmbērni” – pieaugušo neizdarību spogulis” konstatēja normatīvā regulējuma trūkumus attiecībā uz gadījumiem, kad bērns var tikt ievietots sociālās korekcijas izglītības iestādē, un ievietošanas termiņu:
“(..) nav pieļaujams, ka sociālās korekcijas izglītības iestādē kopā ar noziedzīgus nodarījumus izdarījušiem bērniem tiek ievietoti arī bērni, kuri izdarījuši administratīvos pārkāpumus (piemēram, smēķējuši, lietojuši alkoholu), bet nepilda piemērotos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Šo bērnu nonākšana sociālās korekcijas izglītības iestādē ir sekas pašvaldību nesekmīgi īstenotam likumpārkāpumu profilakses darbam ar bērnu un viņa ģimeni.”
Analizējot bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus, par kuriem viņi varēja nonākt “Naukšēnos”, secināms, ka lielākoties tie bija saistīti ar alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu, smēķēšanu un sīko huligānismu, norāda Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļa.
Savukārt bērnu izdarītie noziedzīgie nodarījumi galvenokārt ir saistīti ar nodarījumiem pret īpašumu.
Vienlaikus pastāv atsevišķi gadījumi, kad bērns atkārtoti lietojis narkotiskās un psihotropās vielas, izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību vai tikumību un dzimumneaizskaramību.
Tādējādi “Naukšēnos” nonāca bērni, kuru izdarītie noziedzīgie nodarījumi klasificējami gan kā mazāk smagi noziegumi, gan kā sevišķi smagi noziegumi, skaidro TM Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļa.
Papildus TM Krimināltiesību departaments vērš uzmanību uz to, ka tiesai katrā konkrētajā gadījumā ir pienākums vērtēt visus ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu saistītos tiesiskos un faktiskos apstākļus, proti, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašos apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas.
“Tāpat tiesai ir pienākums ņemt vērā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Līdz ar to nav iespējams identificēt konkrētus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem nepilngadīga persona varēja tikt ievietota “Naukšēnos”. Tas bija atkarīgs no katra gadījuma atsevišķi,” turpina TM Krimināltiesību departaments.
Sīkāk par to, kādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus un par ko bērnam var piemērot, aicinām uzzināt, izlasot LV portāla publikāciju “Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana bērniem”.
Lai nodrošinātu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, tostarp pārskatot un pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē –, tā izpilde ar likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” Pārejas noteikumu 6. punktu tika izbeigta 2022. gada 1. jūlijā.
Pārejas noteikumi paredz, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē – nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.
Tāpat Kriminālprocesa likuma (KPL) Pārejas noteikumi tika papildināti ar 80. punktu un 81. punktu, nosakot, ka ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē arī kā drošības līdzeklis nepilngadīgajam netiek piemērota no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim, savukārt nepilngadīgajam piemērotais drošības līdzeklis – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – atceļams 2022. gada 1. jūlijā (procesa virzītājs KPL noteiktajā kārtībā varēja lemt par cita drošības līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam).
Lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti racionāli un lietderīgi, ar Ministru kabineta rīkojumu (MK) Nr. 528 “Par sociālās korekcijas izglītības iestādes “Naukšēni” likvidāciju” “Naukšēni”, kas bija vienīgā sociālās korekcijas izglītības iestāde Latvijā, 2022. gada 1. oktobrī tika likvidēti.
TM “Naukšēnu” vietā piedāvā izveidot “Bērnu un jauniešu drošo māju” (iepriekš iestādes nosaukuma darba variants bija “Terapeitiskā māja”).
Plānots, ka, bērnam, atrodoties “Bērnu un jauniešu drošajā mājā” (turpmāk – Drošā māja), tiks sniegta sociālā rehabilitācija (terapija, kas ir vērsta uz bērna uzvedības korekciju un apdraudējuma risku mazināšanu), veselības aprūpe, izglītības iegūšana u. c.
Kā skaidro TM Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļa, bērns tiks ievietots Drošajā mājā ar nolūku samazināt uzvedības riskus, tāpēc iestādes primārais mērķis būs strādāt pie bērna uzvedības maiņas: “Drošajā mājā tiks sniegta traumas izpratnē balstīta aprūpe. Katram bērnam tiks izstrādāts individuāls terapijas plāns, kas būs balstīts uz zināšanām par to, kā dzīves laikā piedzīvotie traumatiskie notikumi ietekmējuši bērnus, ņemot vērā, ka viņu pieredze var atspoguļoties viņu uzvedībā, domās un sajūtās.
Vienlaikus Drošajā mājā iecerēts attīstīt bērnu sociālās prasmes, lai bērni iemācītos izvairīties no konfliktiem, veidot cieņpilnas un noturīgas attiecības ar apkārtējiem u. tml.”
Arī izglītības process ir svarīga terapijas sastāvdaļa, atzīst TM Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļa, norādot, ka katram bērnam tiks izstrādāts individuāls izglītības ieguves plāns, kuru šobrīd plānots īstenot tālmācības formā ar atbalsta personāla līdzdalību.
“Drošā māja nebūs izglītības iestāde, un izglītības process būs pakārtots primārajam mērķim – bērna uzvedības korekcijai,” skaidro TM pārstāvji.
2024. gada 7. maijā MK atbalstīja iniciatīvu izveidot Drošo māju augsta riska bērniem un jauniešiem.
Plašāk par tēmu >>
Kā atzīst TM, Drošās mājas pakalpojuma ieviešanai ir vajadzīgs laiks un resursi, lai izstrādātu detalizētu pakalpojuma saturu un izveidotu atbilstošu infrastruktūru, ņemot vērā visas drošības prasības.
TM aktīvi strādā pie projekta īstenošanas, lai šo pakalpojumu ieviestu pēc iespējas ātrāk.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins jau 2024. gada 30. janvāra sēdē par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem vērsa uzmanību uz to, ka Drošās mājas pakalpojumu piemērot no 2025. gada 1. janvāra nebūs iespējams. Viņš atsaucās uz likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” grozījumiem, kas paredz, ka līdz 2024. gada 31. decembrim ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē netiks piemērota.
Kā minētajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē skaidroja TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna, Latvijā šobrīd neeksistē tāda būve, kuru varētu pielāgot Drošās mājas konceptam.
Lai Drošajai mājai būtu atbilstoša infrastruktūra un tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības, nepieciešams būvēt jaunu ēku.
TM Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļa skaidro, ka ministrija vienlaikus izstrādātajam Drošās mājas konceptam vērtējusi sadarbības iespējas, lai pārejas periodā augsta riska bērniem un jauniešiem tiktu nodrošināts atbilstošs pakalpojums ar mērķi jaunieti izņemt no ierastās vides un mazināt uzvedības riskus.
2024. gada 6. jūnijā TM iesniedza MK informatīvo ziņojumu “Par pakalpojumiem augsta riska bērniem līdz “Bērnu un jauniešu drošās mājas” izveidošanai”, lai informētu par iespējām sniegt atbalsta pakalpojumus augsta riska jauniešiem līdz Drošās mājas izveidošanai.
Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, pārejas periodā sniedzamā atbalsta modelis ir veidots, balstoties uz Drošās mājas konceptu un ņemot vērā šobrīd pieejamos resursus.
TM ir izvērtējusi iespējas sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kuras šobrīd īsteno bērnu uzvedības korekcijas pasākumus, balstoties uz vides maiņas principu.
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu izvērtējumā ir identificēti trīs iespējamie atbalsta pakalpojumi:
Plānots, ka bērnu individuālajā sociālās rehabilitācijas programmā iesaistīs vai nu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – piemērošanas ietvaros, vai arī pēc pašvaldības sociālā dienesta vai citas pašvaldības institūcijas lēmuma.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Foršā māja” tiks piedāvāts bērniem pēc pašvaldības sociālā dienesta vai citas pašvaldības institūcijas lēmuma.
Savukārt jaunajā grupas pakalpojumā augsta riska bērniem plānots iesaistīt jauniešus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošana – piemērošanas ietvaros uz Valsts probācijas dienesta lēmuma pamata. Kā norādīts informatīvajā ziņojumā, jaunais grupas pakalpojums augsta riska bērniem būtu probācijas novērošanas izpildes palīglīdzeklis.
Nākamajā publikācijā LV portāls skaidros, kas ir audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana –, kurš ieviests 2023. gada 1. janvārī, un ar ko tas atšķiras no probācijas uzraudzības kā kriminālsoda.
