Nenoliedzami, Latvijas tautsaimniecībā, tāpat kā jebkurā valstī, ir problēmas, piemēram, salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas negatīvi ietekmē ārvalstu investīciju piesaisti, uzņēmumu konkurētspēju, darba ņēmēju sociālo drošību u. tml. Uzņēmēji arī norāda uz nepieciešamību uzlabot nodokļu sistēmu. Tomēr apgalvojums, ka Latvijā nav ražošanas, neatbilst patiesībai.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiski pieejamie dati liecina: kopējais apstrādes rūpniecības (neaptver ieguves rūpniecību un enerģētiku) produkcijas izlaides apjoms 2024. gadā bija 10,29 miljardi eiro.
65% no Latvijā saražotā eksportēja uz ārvalstīm.
Absolūtais līderis apstrādes rūpniecībā pērn bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana (2, 7 miljardi eiro) un pārtikas rūpniecība (2,1 miljards eiro). Tiesa, kritiķi nereti vērš uzmanību kokrūpniecības lielajam īpatsvaram Latvijas ekonomikā (aptuveni ceturtā daļa no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides), taču Latvijā attīstās arī, piemēram, elektronikas ražošana, kurai ir augsta pievienotā vērtība – krietni virs vidējā atalgojuma tautsaimniecībā.
Šajās nozarēs pēc NACE kataloga ietilpst:
- datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (datoru, datoru perifēro iekārtu, sakaru iekārtu un tamlīdzīgu elektronisko iekārtu ražošana, kā arī minēto iekārtu sastāvdaļu ražošana. Attiecīgajā nodaļā ietilpst arī plaša patēriņa elektronikas, mēraparatūras, testēšanas un navigācijas iekārtu, apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu, optisko instrumentu un aprīkojuma ražošana, kā arī magnētisko un optisko nesēju ražošana);
- elektrisko iekārtu ražošana (elektroenerģijas ražošana, sadales un izmantošanas iekārtu, tāpat arī elektrisko apgaismes ierīču, signālierīču un elektrisko mājsaimniecības preču ražošana).
CSP dati liecina, ka rūpniecības produkcijas apjoms konkrētajās nozarēs audzis ievērojami straujāk nekā citās. Desmit gados datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas izlaides apjoms palielinājies 2,8 reizes, sasniedzot 509,6 miljonus eiro 2024. gadā. Elektrisko iekārtu produkcijas izlaides apjoms dekādē pieaudzis 2,5 reizes, pērn sasniedzot 435,64 miljonus eiro.
Aptuveni 90% no minētajās nozarēs saražotās produkcijas eksportē uz ārvalstīm.
Viens no zināmākajiem un lielākajiem IT uzņēmumiem Latvijā ir SIA “Mikrotīkls”, kas izstrādā un ražo “MikroTik RouterOS” programmatūru un “RouterBOARD” maršrutētājus.
Tieši augsto tehnoloģiju nozare glābusi apstrādes rūpniecību no prāvāka krituma gados, kad starptautiskajā tirgū samazinājās pieprasījums pēc koka izstrādājumiem.1 Piemēram, 2023. gadā Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe secināja, ka augsto tehnoloģiju (elektrisko, elektronisko un citu iekārtu ražošana) nozares “ar savu izaugsmes sparu [..] notur visu apstrādes rūpniecību”.2
Daudzi uzņēmumi ražo starptautiskajam tirgum
|
 Jānis Lielpēters Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Pat ja ikdienā to nepamanām, Latvijā ir gana daudz uzņēmumu, kuri ražo pasaulē pazīstamas un iecienītas preces. No uzņēmumu puses ir skaidrs – vietējais tirgus ir par mazu, lai sasniegtu būtisku attīstību. Tādēļ vairāki uzņēmumi savu produkciju Latvijas tirgū nepiedāvā un patērētāji tos nepazīst. Otrs svarīgs aspekts: Latvijas uzņēmumi ne vienmēr ražo preces ar savu zīmolu, tomēr veiksmīgi nodrošina ražošanas procesus starptautiski spēcīgu zīmolu ražošanas ķēdēs. Tāpat jāņem vērā, ka daļa Latvijas ietekmīgo ražotāju preces neražo plašam patēriņam, proti, tās pamatā tiek pārdotas B2B (business-to-business) segmentā, līdz ar to konkrētie ražotāji patērētājiem nav atpazīstami. Viens no piemēriem ir mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA ”Avoti”. Tas atrodas nelielajā Lizumā, dažus gadus jauna ražotne ir arī Rēzeknē, bet nu jau vairāk nekā 20 gadu “Avoti” izpilda globālās tirdzniecības ķēdes “Ikea” pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas. Latvijas zīmoli “Printful” un “Printify” ir nozīmīgi spēlētāji t. s. drukas pēc pieprasījuma (print on demand) nozarē Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt uzņēmumi jau kādu laiku apvienojušies, lai veiksmīgāk attīstītos ārvalstu tirgos. Arī šajā gadījumā vairums uzņēmuma ienākumu tiek iegūti ārpus Latvijas, taču ievērojama daļa operāciju norisinās mūsu valstī. Jāpiemin uzņēmums SIA “Karavela”, kas darbojas zivrūpniecības nozarē. Tikai retajam zināms, ka tas ir viens no lielākajiem zivju pārstrādātājiem visā Eiropā, nodrošinot privātā zīmola ražošanu pārtikas mazumtirgotāju ķēdēm. “Karavela” nav uzņēmums, kuru pārpircis kāds lielais ārvalstu spēlētājs. Tā vietā “Karavela” mērķtiecīgi paplašina savu darbību, kļūstot par nozīmīgu uzņēmumu krietni lielākā tirgū, nekā ikdienā redz patērētājs Latvijā. Jāakcentē arī Līvānu piemērs. Līvānos ir senas stikla rūpniecības tradīcijas, kuras mūsdienu izpratnē transformējušās augstas pievienotās vērtības ražošanā, ražojot optiskās šķiedras kabeļus, kurus pamatā iegādājas biznesa klienti. Tie ir uzņēmumi “Lightguide” un “Ceram Optec”, kuri aizvadītajā pārskata periodā apgrozījuši vairāk nekā 100 miljonus eiro. Arī Krāslavā, šūšanas rūpnīcā SIA “Nemo”, jau kādu laiku notiek pasaulē plaši pazīstamā zīmola “Thule” piekabes telšu ražošana. Krāslava ir maza pierobežas pilsēta, savukārt “Thule” auto teltis noteikti pazīst visā pasaulē. Iespējams, kāds attiecīgo telti jau izmēģinājis lietot Latvijā, nemaz nenojaušot, ka tā ražota tepat.
|
Attīstās jaunas ražotnes
CSP publiskajā datubāzē pieejamā informācija liecina, ka 2023. gadā Latvijā bija 11 094 ekonomiski aktīvu uzņēmumu, kuru galvenais darbības veids ir apstrādes rūpniecība.
Kā norāda Latvijas Bankas ekonomiste A. Puķe portālā Makroekonomika.lv, 2024. gadā darbu uzsāka daudzas jaunas ražošanas līnijas un pat rūpnīcas. “Piemēram, bruņumašīnu ražotne “Defence Partnership Latvia” Valmierā, finieru ražotne “Kuldīgas fabrika”, olu un to produktu ražotāja “Balticovo” apakšuzņēmuma SIA “Bovo Gas” biometāna ražotne, “Golden Fields Factory LV” proteīna ražotne Liepājā, SIA “Tenax Panel” jaunā sendvičpaneļu ražotne Dobelē, “Fazer Latvija” ražotnē jaunā tostermaižu produkcijas ražošanas līnija Ogrē, zivju pārstrādes uzņēmums “SyFud” Liepājā, “CEWOOD” kokapstrādes rūpnīcas jaunā ražošanas līnija Alūksnes novadā.”3
“Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau sen norādījusi –, lai vairotu sabiedrības plašāku izpratni par Latvijas uzņēmējdarbības panākumiem, jādara divas lietas. Pirmkārt, jāveicina uzņēmējdarbības un saimnieciskās rosības prestižs sabiedrībā, kas sekmētu uzņēmumu attīstību un atpazīstamību. Otrkārt, plašsaziņas līdzekļiem, īpaši sabiedriskajiem medijiem, savās programmās un pakalpojumos sabiedrībai jāvēsta par konkrētiem uzņēmumiem, kā arī ekonomikas izaicinājumiem un grūtībām to turpmākajā attīstībā, lai cilvēki arvien labāk saprastu uzņēmumu nozīmi sabiedrības labklājības pieauguma veicināšanā,” secina LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēters.
|
|
