Tagad uzdevums ir veikts: darba grupa, kurā strādāja plašs speciālistu loks (eksperti no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), piecām nozaru ministrijām, kā arī Valsts vides dienesta), 9.jūlijā publiskoja funkciju audita ziņojumu, kura 96 lappusēs analizētas iepriekš minētās visdažādākās prasības uzņēmējiem un kura iznākumā izsijāti 75 priekšlikumi, to īstenošana ļautu samazināt uzņēmumu kontrolējošo iestāžu izdevumus par 8,2 miljoniem latu un komersantu izdevumus – par 19,7 miljoniem latu.
Joprojām trīs pārbaudes dienā
Funkciju audita komisijas vadītāja Gunta Veismane saistībā ar šo ziņojumu sacīja: „Uz Ministru kabineta sēdi virzīsim 75 ieteikumus, ir vēl palikuši tādi, par kuriem ļoti svarīgi ir vienoties ar attiecīgajām institūcijām, jo, kā saprotams, tās šajā ziņā nav pilnīgi atbalstošas. Mēs šo auditu veicām pēc uzņēmēju lūguma. Jautājums ir par komersantu uzraudzību – vai mēs valsts pārvaldē nepārspīlējam šīs kontrolējošās informācijas darbības nozīmīgumu, vai tas šobrīd, kad Latvijas valstī uzņēmējiem ir vajadzīgs atbalsts, kad vajadzīga ekonomikas attīstības programma, ir tik ļoti nepieciešams un svarīgs.” Vienlaikus viņa arī norādīja – funkciju audits patiešām jau apliecinājis, ka kontroļu ir pārāk daudz, pārskatu pieprasījumu, sertifikācijas un citu kontrolējošo procedūru ir par daudz; daļu no tām var vispār atcelt, daļu – samazināt.
Šis audita ziņojuma projekts, kuru ļoti ātri paredzēts iesniegt Ministru kabinetā, acīmredzot šoreiz uzņēmējiem patiešām varētu dot vērā ņemamus atvieglojumus, jo šābrīža aktualitāte ir valsts funkciju izvērtējums. To, ka komersantiem ir ļoti vajadzīga birokrātisko šķēršļu atcelšana, apstiprināja SIA „Dīleris” pārstāvis Arnis Kozlovskis, kurš darbojās audita darba grupā un kura pārstāvētajā uzņēmumā notika funkciju audita ziņojuma publiskā atvēršana. „Ļoti gribas ātrāk uzzināt – vai rīt mēs ekonomiski dzīvosim labāk vai ne, vai nebūs atkal kādi jauni administratīvie šķēršļi, vai varēsim normāli strādāt. Valsts galvenais uzdevums ir reaģēt uz sabiedrības interesēm, padarīt savus pakalpojumus vienkāršākus un lētākus. Valsts iestādēm ir nepieciešama elastīgāka attieksme pret uzņēmumiem, koordinēta savstarpējā darbība, kvalitatīva informācijas apmaiņa. Ļoti var just, ka tās savā starpā nekontaktējas; kaut vai no tā paša Valsts ieņēmumu dienesta ir jāņem izziņas un jāiesniedz citās iestādēs. Tas taču ir tik vienkārši – atver internetu, ieej datubāzē un paskaties, ir uzņēmumam nodokļu parāds vai tā nav! Taču uz veidlapas nepieciešams iestādes zīmogs, un tā mēs skraidām no viena pie otra. Mans ierosinājums – to visu iespējami ātrāk aizvākt. Arī gribētos, lai mainītos ierēdņu izturēšanās pret uzņēmējiem – gandrīz nekad, vēršoties kādā iestādē, neizdodas lietas nokārtot ar pirmo piegājienu. Jā, ar trešo gan, bet tad ir lūgums – varbūt varētu vismaz ar otro? Strādājot darba grupā, redzējām – kontrolējošām iestādēm ir sava, bet komersantiem sava taisnība. Bet īstenībā ir tā: ja valsts uzņēmējiem šajā brīdī nevar palīdzēt, tad vismaz vajadzētu censties netraucēt normāli strādāt. Tas naudu nemaksā. Pretēji gan – naudu ietaupa.”
SIA „Dīleris”, kas nodarbojas ar melno un krāsaino metālu lūžņu tirdzniecību un pārstrādi, izgatavojot un eksportējot uz ārvalstīm alumīnija sakausējumu lietņus, kā arī ar sadzīves tehnikas utilizāciju, veiksmīgi ir pārdzīvojis krīzes laiku, savu darbību pat dažādojot un paplašinot. Pērn uzņēmums ieguva 1.vietu konkursā „Eksporta un inovācijas balva 2009”. Taču A. Kozlovskis stāsta – paplašinoties bija nepieciešams ražotni pārvietot uz jaunu vietu, un ar to saistītais formalitāšu daudzums bijis nesamērīgs un ārkārtīgi apgrūtinošs. Pēc pārcelšanās sācies kontroļu birums, un, kā piebilst A. Kozlovska kolēģis, – joprojām gadās, ka vienā dienā ir pat pa trim pārbaudēm. Bet vidēji uzņēmumu mēnesī purinot trīs četras reizes. „Un ko pārbauda? Atnāk inspektors un jautā – kādēļ šī veļas mašīna nav novietota zem nojumes, bet atrodas uz asfalta? Mēs skaidrojam – tikko izkrāvām, nepaspējām aiznest...,” tā A. Kozlovskis.
Kā samazināt ar normatīvo regulējumu uzlikto slogu
Funkciju audita ziņojuma izpētes bāze ir ļoti plaša. Darba grupa izmantoja gandrīz pussimt komersantu un profesionālo asociāciju intervijas un aptaujas tautsaimniecībai svarīgās nozarēs; tika aptaujātas arī kontrolējošās iestādes un notika viedokļu saskaņošana ar visām šajā procesā iesaistītajām institūcijām. Sadarbībā ar LTRK ES līdzfinansēta projekta „Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana” ietvaros (projekta īstenošanā piedaloties SIA „Ernst&Young Baltic”) tika apsekotas 11 nozares, 25 iestādes, piecas pašvaldības, notika 44 komersantu un nozares ekspertu aptaujas un intervijas. Līdztekus šīm norisēm arī nozaru ministrijas padziļināti vērtēja savas funkcijas, un tādējādi, kā norādīja Funkciju audita grupas pārstāvis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultants Kristaps Soms, gala ziņojums ir funkciju auditu darba grupas un pētnieku kopdarbs.
K. Soms informēja, ka galvenie veidi, kā iespējams samazināt ar normatīvo regulējumu uzlikto slogu komersantiem, ir dažādu atvieglojumu un minimālo sliekšņu paredzēšana; retāka un mazāka apjoma informācijas iesniegšana valsts institūcijām; informācijas un dokumentu elektroniskās aprites veicināšana un efektīvāka datu apmaiņa pašu kontrolējošo institūciju starpā.
Funkciju audita ziņojumā tiek atklāts – uzņēmēji visvairāk komentējuši prasību lietderību un saistītās izmaksas, kas attiecas uz komersanta atbalsta funkcijām. Jo īpaši uzsvērtas lielās izmaksas, kas saistītas ar darba aizsardzības prasību ievērošanu. Citās prasību jomās komersanti norādījuši tādas pārspīlētas prasības kā, piemēram, preču marķēšana pārtikas produktiem ēdināšanas uzņēmumos, mērīšanas iekārtu kalibrēšanas biežums, kases čeku detalizētā informācija u.c.
Audita grupai izvērtējot darbības atļauju saņemšanas prasības, tika atzīts, ka visvairāk tās attiecināmas uz komersantiem, kuri darbojas tirdzniecības nozarē. Uzņēmēji uzsver, ka viņiem ir svarīgi atļaujas saņemt ātri, ar mazām administratīvām izmaksām un samērā vienkārši veikt izmaiņas vai pagarināt šo atļauju darbības laiku.
Analizējot iestāžu informācijas prasības uzņēmējiem, ziņojumā secināts, ka informācijas pieprasījumi galvenokārt ir attiecināmi uz izmaiņām izsniegto darbības atļauju nosacījumos. Tomēr papildus tam uzņēmumiem jāsniedz arī specifiski paziņojumi, piemēram, par darbības uzsākšanu, apturēšanu vai slēgšanu paaugstināta riska uzņēmumam; par nodarīto kaitējumu videi vai par kaitējumu nepārvaramas varas gadījumā; par ūdens monitoringa rezultātiem; par būvniecības laikā atklātu objektu ar kultūrvēsturisku vērtību; par līgumu izmaiņām ar kases sistēmu apkalpojošo dienestu; par vispārējām drošības prasībām neatbilstošu preci vai pakalpojumu un citiem.
Vislielākais apgrūtinājums – pārskati
Audita ziņojumā norādīts, ka vislielāko apgrūtinājumu komersantiem rada tieši dažādu pārskatu iesniegšana kontrolējošās iestādēs, jo prasa lielus resursus datu apkopošanai vajadzīgajā pārskata formātā un bieži nav saprotama iesniegtās informācijas tālākas izmantošanas lietderība. Komersantiem kopumā ir izvirzītas prasības par 95 dažādiem pārskatiem. Tāpat daudzi komersanti arī norādījuši, ka vairākās datu pozīcijās vienādi dati tiek iesniegti dažādām iestādēm, tālab tām būtu nepieciešams izvērtēt iespējas nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu, neprasot komersantiem iesniegt jau citai institūcijai piegādātos datus.
Audita ietvaros tika identificētas 59 valsts pārvaldes iestādes vai valsts kapitālsabiedrības, ar kurām ikdienā komersants var saskarties, veicot komercdarbību, no tām 28 tika identificētas kā kontrolējošās institūcijas. Gandrīz visās nozarēs ir vienādi liels skaits kontrolējošo institūciju, savukārt vairumtirdzniecības/mazumtirdzniecības sektorā lielo iestāžu skaitu izskaidro plašais tirdzniecībā esošais produkcijas klāsts. Visvairāk pēdējo divu gadu laikā komersanti saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas un Valsts vides dienesta veiktajām pārbaudēm.
Kopējais kontrolējošo institūciju veikto pārbaužu skaits (2009)
Prasības var vienkāršot, atceļot vai uzlabojot tiesību aktus
Auditā tika analizētas vairāk nekā 450 prasības, no kurām 220 attiecināmas faktiski uz jebkuru nozarē strādājošo komersantu. Audita grupa ir sagatavojusi priekšlikumus, kā vienkāršot izvirzītās prasības un to izpildi komersantiem. Piemēram, auditori iesaka atcelt, samazināt vai uzlabot tiesību aktus, vienkāršot datu sniegšanas procesu, attīstīt uz IKT balstītus risinājumus un pakalpojumus, uzlabot valsts pārvaldes iestāžu savstarpējo datu apmaiņu un informācijas sniegšanas vadlīnijas. Īstenojot šīs rekomendācijas, iespējams panākt kopējo izmaksu ietaupījumu kontrolējošām iestādēm 8,2 milj. latu apmērā un komersantiem 19,7 milj. latu apmērā. Audita grupa ir aplēsusi, ka kontrolējošo iestāžu izmaksas, kas rodas, nodrošinot uz komersantiem attiecināmo prasību izpildes kontroli, kopumā veido 80,6 milj. latu. Kopējais izmaksu ietaupījums, ja tiktu ieviesti audita priekšlikumi, būtu 15,6% no šā brīža institūciju izmaksām.
Funkciju audita grupa rekomendē optimizēt kontrolējošo institūciju funkcijas, piemēram, vides jomā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu, Patentu valdi izveidojot par pašfinansējošu aģentūru, pārdalot Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas funkcijas pašvaldībām vai atsakoties no to izpildes, kā arī Autotransporta inspekcijas funkcijas nododot Ceļu policijai. Auditori rekomendē arī uzlabot kontrolējošo institūciju savstarpējo informācijas apmaiņu, piemēram, Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes informācijas pieprasījumus apkopojot vienā veidlapā, iegūstot informāciju no citām institūcijām, nevis prasot no uzņēmējiem, izstrādājot vienas pieturas aģentūras konceptuālo modeli.
LTRK padomes loceklis Māris Sprindžuks izteica gandarījumu par šāda audita veikšanu, kas tika izstrādāts, cieši sadarbojoties ar pašiem uzņēmējiem, sociālajiem un sadarbības partneriem, tādējādi nodrošinot neatkarīgu uzņēmēju kontroles prasību izvērtējumu. Viņš uzsvēra, ka šis audita ziņojums ir solis uz priekšu valsts vērtību sistēmas maiņā attiecībā pret uzņēmējiem.
Tikmēr LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle vērtējumā bija piesardzīgāka – viņa pauda viedokli, ka funkciju audita ziņojumā minētais ietaupījums ir ļoti piesardzīgs; tas nozīmē, ka kontroles funkciju un prasību mazināšanā vēl ir liels potenciāls. E. Egle atzīmēja, ka LDDK šā audita tapšanā iesaistīja augsta līmeņa valsts svarīgāko un eksportspējīgāko uzņēmējdarbības sektoru ekspertus, un uzņēmēji cer uz aktīvu valsts pārvaldes un valdības darbību birokrātisko šķēršļu mazināšanā.
Ar Funkciju audita ziņojumu pilnā apjomā iespējams iepazīties Ministru kabineta interneta vietnē, sadaļā “Funkciju auditi”
