Plāns paredz vairākus darbības virzienus: taupību, vienkāršāku sistēmu, valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla pārskatīšanu, valsts funkciju revidēšanu, daloties ar privāto un nevalstisko sektoru. Taupības un citi pasākumi attiecināti arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Plāna mērķis ir veidot mazu, profesionālu, kompetentu un motivētu valsts pārvaldi, iepazīstinot ar dokumenta tēzēm, žurnālistiem uzsvēra Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane un Politikas koordinācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
Valsts kanceleja piedāvā radikāli samazināt valsts pārvaldi, kurā būtu nodarbināti no astoņiem līdz desmit procentiem no kopējā strādājošo skaita Latvijā, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Latvijā pašreiz tie ir 14 procenti. M. Krieviņš skaidroja, ka plāna pašmērķis nav atlaist pēc iespējas vairāk strādājošo, bet tas ir vērsts uz to, lai valsts pārvalde būtu kompetenta un efektīva.
Plānā ietverti gan īstermiņa, gan vidēja un ilgtermiņa risinājumi.
Taupības garam
Budžeta izdevumu samazināšanai jānotiek ne tikai samazinot vai likvidējot funkcijas, bet arī ierobežojot valsts pārvaldes iestāžu ikdienas tēriņus, paredz plāna pasākumi. Taupības sadaļā ietverti ierosinājumi dienesta auto izmantošanas samazināšanai, mobilo tālruņu rēķinu limiti, reprezentācijas izdevumu samazināšana un dārgu biroju īres ierobežojumi.
Gada sākumā valsts tiešās pārvaldes iestādēs bija 2929 transporta līdzekļi, ieskaitot operatīvo transportu, no kuriem ministriju centrālie aparāti lietoja 115 auto. Ministrijas informē, ka pērn auto nomai un iegādei tērēti 12 miljoni latu, neskaitot degvielas un šofera pakalpojumu izmaksas. Šogad šim mērķim plānots novirzīt 11 miljonus latu.
„Prognozējams, ka daļu šo izdevumu tomēr ir iespējams ietaupīt, atkārtoti izvērtējot kopējo iestādes primāro funkciju nodrošināšanai nepieciešamo dienesta automašīnu skaitu. Pie viena jāizvērtē izmantoto dienesta automašīnu klase, pārejot uz ekonomiskās klases automašīnu izmantošanu valsts pārvaldē,” norādīts plānā. Līdzīgā veidā jāsamazina arī ministriju padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību un to meitasuzņēmumu dienesta automašīnu parks.
"Pirms lauzt nomas līgumu, jāizvērtē, vai soda sankcijas nav lielākas kā sagaidāmais ietaupījums."
Valsts kanceleja vienlaikus arī norāda: pirms lauzt nomas līgumu, jāizvērtē, vai soda sankcijas nav lielākas kā sagaidāmais ietaupījums.
Plānots pārskatīt mobilā tālruņa rēķinu apmaksu, izvērtējot, vai visiem, kam apmaksā sarunas pa tālruni, tas ir nepieciešams darba pienākumu veikšanai. Turklāt pēdējos gados ir nozīmīgi samazinājušies mobilo telekomunikāciju tarifi, tāpēc jāpārskata valsts pārvaldes darbiniekiem apmaksāto tālruņa sarunu limiti. „Ievērojot dažādu jaunu komunikācijas līdzekļu attīstību un izplatību, piemēram, „Skype” programmatūru, iespējams ietaupīt ne tikai uz mobilajām, bet arī fiksētajām telefonsarunām,” uzsvērts plānā.
Jālemj par aģentūrām
„Viens no piedāvājumiem ir uzsākt diskusiju un rast ātru risinājumu tam, ko darīt ar daudzreiz minētajām valsts aģentūrām. Vai nu atteikties no šāda statusa vispār vai beidzot pilnībā ieviest to uzstādījumu, kāda bija Publisko aģentūru likuma sākotnējā ideja, respektīvi, aģentūra kā efektīvs pakalpojumu un valsts politikas īstenošanas instruments, kas strādā uz rezultātiem, un, balstoties uz tiem, tiek piešķirts finansējums,” problēmu raksturo M. Krieviņš.
Valsts kanceleja piedāvā konceptuāli izšķirties par vienu no diviem iespējamiem risinājumiem saistībā ar aģentūru tālāko likteni. Viens no risinājumiem ir atbrīvot publiskās aģentūras finansēšanas modeli no valsts budžeta finansēšanas procedūras. „Pie šādas izvēles publiskajai aģentūrai ir valsts kapitālsabiedrībai raksturīgs finansēšanas modelis - to varētu raksturot kā bezpeļņas kapitālsabiedrību,” paskaidrots plānā.
Otrs risinājums ir likvidēt publiskās aģentūras statusu, un ministriju un pašvaldību padotības sistēmā turpinātu pastāvēt tikai divi institūciju veidi: iestādes un kapitālsabiedrības.
Publisko aģentūru izveidošanas sākotnēji iecerētais mērķis bija nošķirt politikas īstenošanu valsts vai pašvaldību līmenī no nozares politikas veidošanas un uzraudzības, veidojot īpašu valsts pārvaldes institūcijas statusu ar elastīgāku finansēšanas modeli. Tomēr šī iecere neīstenojās, jo publiskās aģentūras tika pielīdzinātas tiešās valsts pārvaldes iestādēm un uz tām tika attiecināta valsts budžeta finansēšanas procedūra.
Pārskatīs funkcijas
Plāns paredz vienkāršot visu valsts pārvalžu iestāžu sistēmu, apvienojot tās, kurām ir līdzīgas funkcijas, pievienojot iestādes centrālajiem aparātiem, atbrīvojoties no funkcijām, kuras šobrīd nav aktuālas vai kuras varētu pildīt profesionālas asociācijas vai uzņēmumi. „Plānā runājam arī par to, ka jāmazina birokrātiskās procedūras. Administratīvais slogs ir ļoti liels. Un tāpēc, strādājot pie funkciju pārskata, galvenais, ko ņemam vērā, ir administratīvā sloga samazināšana,” skaidro G. Veismane. „Visu vienkāršāk pārskatīt mums ļaus jau iesāktais funkciju audits. Jau pašlaik četras darba grupas piedāvā saprātīgus risinājumus, kā valsts varētu samazināt savus izdevumus.”
Pašiem jādara darbs, par ko saņem algu
„Mēs gribam panākt, lai valsts pārvaldē paliek tikai kompetentākie cilvēki, kas spēj ātri, efektīvi un labā kvalitātē strādāt, sniedzot pakalpojumus un plānojot politikas attīstību. Lai nebūtu līdzšinējo kāzusu, ka ministrijās vai iestādēs ir cilvēki, kas ir atbildīgi par noteiktu darbu veikšanu, taču vienlaikus tiek pasūtīti ārpakalpojumi dažādiem ekspertiem vai nu likumdošanas aktu, vai politikas plānošanas dokumentu izstrādē. Ekspertu piesaiste ir atbalstāma, taču tā nedrīkst būt prakse, ka mums ir gan cilvēki valsts pārvaldē, gan tiek piesaistīti eksperti,” skaidro M. Krieviņš.
Viņš informēja, ka paredzēts vienkāršot civildienesta tiesisko regulējumu, mazinot iekšējo birokrātiju: „Finanšu ministrijas vadībā tiek strādāts pie vienotā algu likuma. Jābūt vienādai samaksai par vienādiem darba pienākumiem, un ir nepieciešama esošo algu grupu intervālu mazināšana. Pašreiz iespējama liela amplitūda, kādā tiek noteiktas algas.” Mazināšanu vispirms piedāvājam uz vadības jeb lielo algu rēķina.
Lai nebūtu priekšnieks priekšnieka galā
Kritiski tiks caurlūkota valsts pārvaldes struktūra, mazinot dažādu „pusvadītāju” līmeņus, stāsta M. Krieviņš: „Lai nebūtu situācijas, ka ir departaments, kurā ir trīs cilvēki, no kuriem viens ir vadītājs, otrs - vadītāja vietnieks un trešais - eksperts. Mēs piedāvājam noteikt minimālo apjomu, kādam ir jābūt nodaļu līmenī un departamentu līmenī.”
Plāns paredz, ka nodaļu varēs izveidot, ja tajā, ieskaitot vadītāju, strādās vismaz septiņi cilvēki, bet departamentu - ja tajā ir vismaz divas nodaļas un kopējais departamenta darbinieku skaits nav mazāks par 15 cilvēkiem. „Nekādi sektori, daļas, pārvaldes vai citi veidojumi valsts pārvaldē pastāvēt nedrīkst,” noteikts plānā.
Arī augstākās vadības līmenī jāsamazina amatu daudzums - valsts sekretāram nedrīkstēs būt vairāk par diviem vietniekiem, turklāt ar nosacījumu, ka viena valsts sekretāra vietnieka padotībā ir jābūt ne mazāk kā trijām iestādes patstāvīgām struktūrvienībām. Tāda pati shēma attiecināma arī uz iestāžu vadītāju vietniekiem.
"Mēs gribam panākt, lai valsts pārvaldē paliek tikai kompetentākie cilvēki, kas spēj ātri, efektīvi un labā kvalitātē strādāt, sniedzot pakalpojumus un plānojot politikas attīstību."
Līdz 1. jūnijam paredzēts izstrādāt likumprojektu „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu”, tādējādi nosakot vienotus principus darba samaksai visās no valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās, tostarp Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, pašvaldību iestādēs, tiesu un prokuratūras iestādēs un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.
„Jebkuram cilvēkam par savu darbu ir jāsaņem atbilstoša alga, nevis jāmēģina savākt maksimāli liela alga no dažādām piemaksām. Vienlaikus algai ir jābūt pietiekami motivējošai - gan censties strādāt tā, lai tiktu sasniegti izvirzītie rezultāti un vēl vairāk, gan vienlaikus būtu žēl zaudēt šo darbu,” uzsvērts plānā.
Pašreiz jau lielākoties likvidēta ilgstoši pastāvējusī sazarotā piemaksu un prēmiju sistēma, kā arī vadības līgumi, kas līdzšinējos centienus sakārtot valsts pārvaldes darba samaksas sistēmu un padarīt to pārskatāmu lēma neveiksmei.
Īsāka darba nedēļa
Kā īstermiņa krīzes situācijas risinājums līdzekļu taupīšanas nolūkā tiek piedāvāts apsvērt iespēju noteikt samazinātu darba nedēļu, respektīvi, četru dienu darba nedēļu, vai arī samazināt darba laiku valsts pārvaldē piektdienās. Tā gūtu ietaupījumus, nesamazinot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Neplānot izdevumus, kuriem nauda nav paredzama
Valsts pārvaldē plāno atteikties no grandiozu attīstības plānu sagatavošanas, pārejot uz iestāžu efektivitātes uzlabošanas plāniem. „Atteikšanās no nereālu plānošanas dokumentu veidošanas paredz fokusēties uz reāliem efektivitātes uzlabošanas, administratīvo šķēršļu mazināšanas un optimizācijas plāniem. Ir jāpārstāj gatavot dažādu nozaru attīstības plāni, kas paredz papildu finansējumu 2010.-2011. gadā, jo ir skaidrs, ka esošajā finanšu situācijā papildu resursu nozarēm darbu veikšanai nebūs, izņemot tos, ko nozares ietaupīs,” norāda M. Krieviņš.
Plānā kā piemērs iespējamai korekcijai minēta pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcijas ieviešana, kuras plānotās uzturēšanas izmaksas četriem nākamajiem gadiem ir 2,2 miljoni latu no valsts budžeta un 120 tūkstoši no pašvaldību budžetiem.
Taupība būtu jāapzina arī pašvaldībām
Valsts kanceleja vēlētos, lai reformas, kuras plānots īstenot valsts tiešajā pārvaldē (ministrijās, iestādēs, aģentūrās), līdzīgā veidā tiktu ieviestas arī pašvaldībās, kuru darbinieki gan nav ierēdņu statusā. „Man vienmēr bijis grūti pieņemt, ka ierēdnis ir tikai valsts pārvaldē - centrālajā aparātā strādājošais, bet pašvaldību darbinieks nav ierēdnis. Mēs, iedzīvotāji, vienmēr taču esam uzskatījuši: ja ejam uz pašvaldības iestādi, tad runājam ar ierēdni. Bieži vien pašvaldību ierēdnis ir samazinājis reitingu valsts pārvaldē strādājošam ierēdnim,” savās pārdomās dalās G. Veismane. Pašvaldību iebildumi pret to darbinieku iecelšanu ierēdņu statusā izskaidrojami ar to, ka ierēdnim ir noteikti ierobežojumi. Bet pašvaldību ierēdnis nekad šādus ierobežojumus nav jutis.
Plāna projekts izstrādāts, balstoties uz Valsts kancelejai doto uzdevumu, kas ir Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas rīcības plānā par to, kādā veidā Latvija ieviesīs ar starptautiskajiem donoriem noslēgto saprašanās memorandu un īstenos strukturālās reformas, tostarp valsts pārvaldē.
Plāns līdz 1. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai, iedzīvotāji aicināti priekšlikumus sūtīt uz adresi priekslikumi@mk.gov.lv. Plāna projekts publiskots Ministru kabineta mājaslapā sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.
