VID audita darba grupas vadītājs, Zemkopības ministrijas Politikas koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Lībietis informēja, ka funkciju audits skāra trīs iestādes – VID kā nodokļu administrācijas iestāde pētīta vien no tā aspekta, kā tajā varētu integrēt abas pārējās auditētās iestādes.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga un kontrolē spēļu organizēšanas licencēšanu, uzskaita, sertificē un uzrauga azartspēļu automātus un iekārtas, kā arī uzrauga, kontrolē un licencē preču loteriju rīkotājus. 2009. gada sākumā šajā inspekcijā strādāja 29 darbinieki, iestādes finansējums bija 488 tūkstoši latu.
Valsts proves uzraudzības inspekcija uzrauga dārgmetālu tirgu, zīmogo ar proves zīmogiem dārgmetālu izstrādājumus, izsniedz proves apliecinošus dokumentus, reģistrē dārgmetālu tirdzniecības vietas. 2009. gada sākumā inspekcijā strādāja 26 personas, iestādes finansējums, ieskaitot valsts apbalvojumu iegādes, bija 570 500 lati.
Darba grupas galvenais ieteikums ir integrēt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt daļu no Valsts proves uzraudzības inspekcijas funkcijām auditori ierosina nodot privātajam sektoram.
Audits konstatēja – tiklab attiecībā uz azartspēlēm un izlozēm, kā arī dārgakmeņu un dārgmetālu apriti nav funkciju, kas būtu likvidējamas, un ka ar tām valstij nav jānodarbojas. Taču efektīvāka darba iespējas saskatītas. Tādēļ eksperti rosina jau jūnija sākumā VID pievienot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Izložu un azartspēļu uzraudzību var uzticēt VID, jo dienests arī veic kontroles šajā vietās. “Uzņēmējdarbības dalībniekiem būtu jābūt laimīgiem, ka turpmāk uz pārbaudēm nāks nevis divi, bet tikai viens,” piebilda P. Lībietis. Ir aplēsts sākotnējais ietaupījums - 40 000 latu. Nākotnes ietaupījumi no pārvaldes sakārtotības iemesla pašreiz nav aprēķināmi, jo, kā paskaidroja P. Lībietis, “nav pamata domāt, ka VID šīs sfēras uzraudzību pasliktinās”.
Cits scenārijs saskatīts Valsts proves uzraudzības inspekcijas reorganizācijai. Latvija ir pievienojusies 1972. gada konvencijai par dārgmetālu izstrādi, pārbaudi un zīmogošanu. Auditori tās novērtējuši kā testēšanas, ne inspekcijas funkcijas. Savukārt tirdzniecības vietās inspekcija pārbauda dārgakmeņu un dārgmetālu īstumu. Auditori inspekcijas pārbaudes un kontroles darbus ierosina atdot VID.
"Darba grupa ierosinājusi dārgakmeņu un dārgmetālu pārbaudi, zīmogošanu un provēšanu nodot privātajam sektoram. Līdz šim gan neviens privātuzņēmējs interesi neesot izrādījis."
Taču šī inspekcija sniedz arī pakalpojumus uzņēmējdarbībai, piemēram, ja kāds vēlas tirgoties ar zelta izstrādātājiem, inspekcijā jāsaņem proves zīmogi. Tos var saņemt arī kaimiņvalstīs. Lietuvieši pēc proves zīmogiem braucot uz mūsu inspekciju. Tātad no Latvijas nodokļu maksātāju naudas jāpiemaksā šai uzņēmējdarbībai, kur apgrozās liela nauda.
Pašreiz valsts budžeta dotācija Valsts proves uzraudzības inspekcijai gadā ir gandrīz pusmiljons latu. Ar nodevu tā atgūst 300 000 latu. Valsts no budžeta inspekcijai piemaksā 200 000 latu. “To atradām kā nelietderīgu tēriņu, jo šī nav uzņēmējdarbība, kur valstij būtu jāpiemaksā,” skaidro P. Lībietis. Darba grupa ierosinājusi dārgakmeņu un dārgmetālu pārbaudi, zīmogošanu un provēšanu nodot privātajam sektoram. Līdz šim gan neviens privātuzņēmējs interesi neesot izrādījis. Tāpēc vispirms varētu tikt izveidota valsts kapitālsabiedrība, kas būtu pirmais ceļš uz privatizāciju nākotnē, kad valsts uzņēmumu varētu pārdot. “Jo iekārtas, kas iegādātas, ir ļoti modernas un dārgas. Un tāpat vien uzdāvināt valsts nevar,” piebilda auditors.
Darba grupas vadītājs neslēpa, ka funkciju auditā bijušas karstas diskusijas arī ar nostāju “lai paliek pa vecam”. Komisijas locekļu viedoklis par priekšlikumiem bijis atšķirīgs, tādēļ ziņojumu virzīs izskatīšanai valdībā, kurā turpināsies diskusija par divu auditēto valsts inspekciju funkcijām un statusu.
Audita dokumenti atrodami valdības mājaslapā: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/zinojumi/
Rindā transporta reģistrētāji, ekspertīžu veicēji un arhīvi
Nākošais audits būs Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kur “arī skaidri ir redzams, ka ir iespēja optimizēt funkcijas un ir ļoti liela pretestība no tām iestādēm, kuras tiek pievienotas CSDD”. Ar dažādiem argumentiem, meklējot arī politisko aizstāvību. “Bet mēs darām savu darbu un piedāvāsim rezultātu, un tad lai politiķi lemj, kā jārīkojas,” sacīja G. Veismane.
Auditējot tiesu ekspertīžu funkcijas, atklāts, ka līdztekus Tiesu ekspertīžu centram un Iekšlietu ministrijas ekspertīžu centram līdzīgus darbus veic arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un Valsts robežsardzes galvenās pārvaldes ekspertīzes centrā. Arī šo funkciju apkopojums tiks pabeigts pēc dažām nedēļām.
Līdz 25. jūnijam ir jāpabeidz arhīvu auditi, kas ir ļoti apjomīga sistēma, pašreiz ir iesniegta visa informācija, tā tiek analizēta un apkopota.
Sabiedrības priekšlikumi – konkrēti
Šopavasar Valsts kanceleja izsludināja priekšlikumu akciju, sagaidot no sabiedrības redzējumu, kā uzlabot valsts pārvaldes iestāžu darbu. Saņemti vairāk nekā 300 priekšlikumu. Iedzīvotājus visvairāk uztrauc sadarbības problēmas starp iestādēm un to uzturētajiem reģistriem un datu bāzēm, nepieciešamība apstaigāt ar izziņām daudzas iestādes, par ko saņemta arī piezīme, ka “pilsoņiem nevajadzētu strādāt par kurjeriem”; ir pausts uzskats, ka pašiem iedzīvotājiem jāmaina domāšana un nav jāļauj sevi trenkāt. Sabiedrība atgādina, ka valsts pārvaldes struktūrās ir pārāk daudz priekšnieku un privilēģiju. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji savukārt prasa samazināt uzraudzības un kontroles intensitāti; kāds uzņēmējs saskaitījis, ka viņa laiku tērē ducis kontrolieru, un tie ir 6,5 tūkstoši latu izdevumu gadā šo “klientu” apkalpošanai.
No konkrētiem ierosinājumiem G. Veismane minēja priekšlikumu – ieviest kārtību Valsts zemes dienestā, lai zemesgrāmatā neparādās nepārbaudīti ieraksti par ēkām.
Audita komisija paplašinās redzējumu
Ņemot vērā sabiedrības ierosinājumus, komisija mainījusi auditu stratēģiju, un ir plānots veikt papildus plašus horizontālos funkciju auditus.
Viens no horizontālajiem auditiem tiks veikts funkcijām, kas saistītas ar izglītības iestāžu uzraudzību, akreditāciju, pārbaudēm un novērtēšanu, lai samazinātu kontroles un uzraudzības slogu izglītības iestādēm, jo pašreiz vienu izglītības iestādi inspicē 10-12 citas (Sabiedrības veselības aģentūra, Būvinspekcija, Valsts vides dienests, VID, Pārtikas un veterinārais dienests, Izglītības inspekcija, pašvaldības u.c.).
Otrs apjomīgs horizontālais audits ir plānots iestāžu informācijas sistēmu uzturēšanas funkciju izmaksu izvērtējumam. Tā ir uzņēmēju uzrādītā problemātiskā situācija, jo valsts iestāžu informācijas sistēmu uzturēšana ir ļoti dārga. Valsts pārvaldes iestādes uzkrāj elektronisku informāciju, informācijas reģistrus, informācijas sistēmas, datu bāzes, sniedz elektroniskos pakalpojumus. “Šis ir diezgan skaidri saprotams audita uzdevums, kura rezultātu mēs saskatām kā uz āru atdodamu pakalpojumu jeb privatizējamu pakalpojumu, jo nav nepieciešams valsts pārvaldei tērēt tik daudz valsts līdzekļu, darbojoties ar informācijas tehnoloģijām. Tā ir liela sistēma. Bet mēs ceram uz uzņēmēju atbalstu, mums jau pieteikušies ļoti daudzi uzņēmēji, kas gatavi piedalīties šajā auditā,” teica G. Veismane, paužot cerību, ka līdz 1. septembrim šo lielo sistēmu audits tiks pabeigts.
"Funkciju auditā bijušas diskusijas arī ar viedokli “lai paliek pa vecam”."
Trešajā horizontālajā auditā tiks caurlūkotas valsts reģistru funkcijas, ko nopietnāk mudinājuši izvērtēt iedzīvotāju stāsti par to, kā viņi tiek sūtīti no vienas iestādes uz otru. “Audita uzdevums ir pārskatīt un precizēt nozīmīgāko valsts reģistru īstenotās funkcijas ar mērķi nodrošināt to sadarbības spēju, izslēdzot iedzīvotāju starpniecību informācijas aprites procesos un nodrošināt juridiski saistošu elektronisko publikāciju un operatīvās informācijas publicēšanu,” skaidroja komisijas vadītāja. Kā rezultātu šim auditam G. Veismane redz reģistru nodošanu vienās rokās, bet daļa varētu tikt nodota arī ārpakalpojumos.
Valsts pārvaldes funkciju audits tika uzsākts martā. Audita mērķis ir vienkāršot iestāžu institucionālo struktūru, apzināt iespējas samazināt valsts budžeta izdevumus, sniedzot priekšlikumus par funkciju un uzdevumu nepieciešamību un iespēju deleģēt tos privātpersonām, novērst funkciju dublēšanos, kā arī izvērtēt iespējas decentralizēt valsts pārvaldes funkcijas, nododot tās pārvaldes līmenim, kas atrodas tuvāk pakalpojumu saņēmējam. Auditu uzdevumi ir cieši saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu konkrētās valsts pārvaldes darbības jomās, norāda Valsts kanceleja.
Premjers Valdis Dombrovskis valdības ārkārtas sēdē 24. aprīlī Ziņojumā par valsts pārvaldes strukturālajām reformām informēja, ka reorganizācijas process ir uzsākts 52 valsts aģentūrās, padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās. Ziņojumā tika uzsvērts, ka atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānam tiek veikti intensīvi pasākumi, lai optimizētu valsts pārvaldes struktūru un samazinātu valsts budžeta izdevumus.
