Galvenais – noturēties uz viļņa

Patlaban Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB) mīt bijušā padomju laiku armijas hospitāļa ēkā netālu no Brasas tilta Rīgā. Tā speciālisti veic 24 dažādu veidu ekspertīzes, dodot ievērojamu artavu tiesiskuma nodrošināšanā mūsu valstī.

Iestādes jubilejas gaidās notika LV portāla saruna ar biroja direktori Mairu Čentoricku. Par iestādes attīstības ceļu, šodienu un nākotnes redzējumu.

No sastinguma līdz izrāvienam

Vai ir kāda tradīcija, īpatnība, kas šajā iestādē saglabāta cauri gadiem?

Jā, princips katru ekspertīzi veikt kā zinātnisku pētījumu. Man kā direktorei tas ne vienmēr šķiet labākais ceļš, jo šāda ekspertīze velkas ilgāk. Kaut arī šī tradīcija ir saglabājusies, tā ir mazāk jūtama nekā agrāk. Jo ieviešam jaunas, arvien jutīgākas metodes, arvien ātrāk un vairāk varam izpētīt ekspertīzei iesniegtos objektus.

Mani priecē tas, ka šobrīd birojā ir daudz jaunu cilvēku, pētījumos pieaicinām zinātnisko un akadēmisko institūciju darbiniekus. Un tas mūs atšķir, piemēram, no policijas ekspertīzes.

Cik ilgi pati strādājat birojā?

Kriminālistikā esmu kopš 1985.gada, savas darba gaitas sāku milicijā. Diemžēl eksperta atzinums tolaik tur netika pienācīgi novērtēts, operatīvie darbinieki vairāk nodarbojās ar liecībām, iztaujāšanu nekā ar zinātniskiem līdzekļiem pierādīja faktus.

Tā deviņdesmito gadu sākumā pārgāju darbā uz toreizējā Tiesu ekspertīžu zinātniskās pētniecības laboratoriju. Uz šejieni vadītāja vietnieka amatā pārvilināja mans šā brīža vietnieks Gatis Bebris.

Laboratorijā tieši tad bija iestājies vispārējs sastingums un to vajadzēja pārvarēt. Iepriekšējās saites ar kolēģiem Krievijā bija sarautas, sākām lūkoties uz Rietumu pusi. Vēl policijas laikā biju diezgan ilgā pieredzes braucienā uz Zviedriju, no kurienes pārvedu modernas pirkstu pēdu ekspertīzes metodes.

Starptautiskās sadarbības riteni ar savu enerģiju tolaik iegrieza Ķīmijas departamenta vadītāja Zane Miķelsone. Viņa šo jomu joprojām tur savās rokās un allaž pabīda uz priekšu. Tā atradām ļoti labus partnerus Nīderlandes policijā, ekspertīžu laboratorijā.

"Ieviešam jaunas, arvien jutīgākas metodes. Arvien ātrāk un vairāk varam izpētīt ekspertīzei iesniegtos objektus."

Nīderlandes ekspertīžu iestāde mums ļoti daudz palīdzēja gan ar tehniku, gan metodēm, gan cilvēku apmācību. Zane bija uzgājusi visādus starptautiskus projektus, kuros varējām iesaistīties.

Vienīgā problēma mūsu darbiniekiem bija angļu valoda. Bet, ja cilvēkam nav valodas, viņam ir rokas. Tā mēs trenējāmies, apguvām arī svešvalodu un sākām izvērst starptautisko sadarbību. Eiropas Ekspertīžu iestāžu asociācijā (ENFSI) sākām iesaistīties 1997.gadā, bet 1999.gadā mūs šajā organizācijā uzņēma oficiāli. Šā Eiropas tīkla mērķis ir pacelt visas profesionālās iestādes vienā – profesionāli augstā līmenī, bet mums tas tolaik patiešām bija zems. Pārbaudītāji no ENFSI, visticamāk, saskatīja mūsu cilvēku potenciālu, vēlēšanos Latvijā kaut ko jaunu ieviest un attīstīt un tieši tādēļ sniedza atbalstu.

VTEB vieta ekspertīžu segmentā

Tagad, šķiet, starptautiskā mērogā VTEB jau kotējas labi – ENFSI darbā piedalās eksperti no Rīgas, šeit notiek starptautiskas konferences, uz Latviju smelties zināšanas brauc, piemēram, vācu studenti.

Trīs gadus biju ENFSI padomē. Kad termiņš beidzās, padome lūdza mani arī turpmāk piedalīties novērtēšanā Maskavas ekspertīžu iestādēs. Drīzumā šāds darbs būs Gruzijā.

Esam vieni no līderiem ENFSI starptautisko sanāksmju rīkošanā. Šogad vien bijuši trīs lieli pasākumi, neskaitot vienas dienas seminārus. Un patiešām – par mums ļoti interesējas arī studenti. Ne tikai no Vācijas, birojā ir stažējušies studenti no ASV un Kanādas, kā arī jaunie eksperti no Eiropas valstīm.

Jubilejas kontekstā skatoties, īsti var novērtēt, cik daudz šajos gados izdarīts.

Jo vairāk tādēļ, ka periodiski tiek cilāts jautājums, vai vienā valstī nav par daudz ekspertīžu iestāžu, veikti auditi, mērīts, rēķināts un spriests, ko apvienot vai likvidēt - policijā vai Tieslietu ministrijā.

Ministru kabinets 2003.gada decembrī izdeva rīkojumu, ar kuru tika noteiktas prioritātes, kas jāveic vienai iestādei, kas – otrai. Cenšamies to ievērot, un mūsu prioritāte ir rokrakstu ekspertīze, auto tehniskā ekspertīze, ķīmiskās ekspertīzes (izņemot narkotikas) un numuru atjaunošanas ekspertīzes automašīnām. Paralēli mazliet veicam (tas ir arī policijas kompetencē) pirkstu pēdu, dokumentu un šāvienu pēdu ekspertīzes. VTEB ir elektronu skanējošais mikroskops, ar kuru daudz precīzāk var noteikt, vai, piemēram, uz rokām saglabājušās pēdas pēc šāviena. Tā ka ekspertīžu kompetence zināmā mērā ir nodalīta.

Kas ir jūsu biroja klienti?

Galvenokārt policija un prokuratūra, arī tiesas. Vēl biroja klienti ir muita, robežsardze, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests. Latvijā ir daudz iestāžu ar izziņas tiesībām. Visi, kas veic izmeklēšanu, nāk pie mums.

Viens no izvēles faktoriem ir tas, kura iestāde ekspertīzi spēs veikt ātrāk. Sevišķi raksturīgi tas ir informāciju tehnoloģiju (IT) ekspertīzē, kur vienas ekspertīzes termiņš ir divi trīs gadi. Tas nozīmē, ka lieta stāvēs bez virzības visu šo laiku. Tālab, pirms izmeklētājs piesaka ekspertīzi, viņš taujā, cik ilgā termiņā katra no laboratorijām pasūtījumu varēs izpildīt. Tas ir viens no kritērijiem.

Kāpēc tik ilgi?

Tāpēc, ka nav kapacitātes. Mums ir divi eksperti, arī policijā šo speciālistu nav daudz. Bet ekspertīzes ir ļoti laikietilpīgas, tajās jāpēta plašs objektu klāsts: izmeklēšanā nereti izņem ļoti daudz datoru, un ir vajadzīga visa informācija, nevis kaut kas konkrēti jāmeklē. Pēc tam izmeklētāji no visas informācijas izvēlas tieši vajadzīgo. Domāju, šeit ir jāpiestrādā, kā pareizi noteikt ekspertīzi.

Vienubrīd birojā bija arī grāmatvedības ekspertīzes, kas šobrīd ir īpaši aktuālas.

No tām atteicāmies, jo grāmatvedības ekspertes aizgāja pensijā un jaunus ekspertus, kam ir jābūt īpaši profesionāliem šajā jomā, par valsts piedāvāto algu atrast nevaram. Šāda problēma pastāv arī IT jomā. Savukārt apdrošināšanas sabiedrības sagaida, kamēr apmācām autotehnikas ekspertus, nereti arī ārzemēs, un tad aizvilina ar lielāku algu.

Parāds pašam nezinot

Biroja pakalpojumu klāstā visvairāk pasūtījumu ir grafiskai izpētei. Ko tā ietver?

Parakstu, rokrakstu ekspertīzi. Runa ir par viltotiem maksājumu dokumentiem, testamentiem, draudu vēstulēm. Ļoti pazīstami ir "ātrie kredīti", kad piedāvā naudu – lūdzu, ņemiet, cik vajag! Bet pases kopijas nepārbauda. Reizēm ir pat tā, ka pases kopija pieder vīrietim, bet aizdevumu ņem sieviete. Pastā saka: tā nav viņu darīšana, darbiniekiem nav jāpārbauda personas dokumenta identitāte. Tāpat ir ar mobilo telefonu iegādi uz kredīta.

Viens no mūsu ekspertiem pats ir saskāries ar šādu situāciju. Viņš nemūžam nebūtu zinājis, ka ir kādam parādā, ja nebūtu vēlējies uz nomaksu kaut ko iegādāties. Viņam tas tika liegts, paziņojot – jūs esat "melnajā" sarakstā! Izrādījās, uz viņa vārda kredītā bija nopirkts telefons, un maksājumi, protams, netika kārtoti. Diemžēl tā var notikt ar jebkuru cilvēku. It īpaši tad, ja viņš ir pazaudējis dokumentus un par to nekur nav oficiāli ziņojis. Tad būs ļoti grūti pierādīt, ka parāds patiešām nav viņa.

Nereti cilvēku paraksti ir tikai ķeburiņi, svītriņas bez kombinācijām. Ekspertam nav kur "piesieties", un tad viņš pasaka: nav grafiskā materiāla. Tādēļ allaž aicinām: parakstieties iespējami garāk, izteiksmīgāk un savu parakstu nemainiet! Un nekad neiegādājieties faksimilu ar savu parakstu!

Saprotu, tas ir nepieciešams cilvēkiem, kuriem ir jāparaksta ļoti daudz dokumentu. Bet, ja no šī faksimila uztaisa vēl vienu un ar to sāk "parakstīt" dokumentus, tad eksperts teiks: jā, tas ir šīs personas paraksts. Viņš nebūs kļūdījies, bet, protams, piebildīs: tas ir faksimils. Nekur nav teikts, ka es bankā dokumentam sava paraksta vietā nedrīkstu uzspiest faksimilu.

"Parakstieties iespējami garāk, izteiksmīgāk un savu parakstu nemainiet!"

Kredītiestāžu darbiniekiem, kuri nodarbojas ar aizdevumiem, noformē līgumus, iesakām – lūdziet saviem klientiem atšifrēt parakstus, tad ekspertiem rokrakstus pētīt būs daudz vienkāršāk. Bet ko kredītdevēji dara? Sagatavo līgumu, kurā personas uzvārds jau ir atšifrēts ar datoru.

Bet saistībā ar ekspertu atzinuma pamatotību uzsvēršu - kopš 2008.gada birojā ir ieviesta kvalitātes sistēma, kas ļoti atvieglo darbu. Šobrīd varam paņemt jebkuru ekspertīzi un paskatīties visu secību no sākuma līdz galam - kā tā ir veikta un kādēļ secinājums ir tieši tāds, nevis citādāks. Tiesas procesi parasti notiek ar laika nobīdi – nereti tikai pēc gadiem trim četriem. Kā citādi eksperts spētu atcerēties, kas tik sen atpakaļ noticis? Tagad viņš atver ekspertīzes dokumentu mapi, kurā visas darbības secīgi atspoguļotas. Ar eksperta rakstīto atzinumu vien lēmuma pamatotību būtu grūti pierādīt.

Auto šasiju numuri, avārijas un neīstais zelts

Birojam ir daudz pasūtījumu reljefu identifikācijas zīmju izpētē. Cilvēkam, kurš nav speciālists ekspertīžu laukā, arī to būs grūti uzreiz saprast.

Šī ekspertīze attiecas uz automašīnām, par kurām ir aizdomas, ka izmainītas mašīnu identifikācijas zīmes, tostarp šasiju, motora un citi numuri: tie nesakrīt ar numuriem mašīnas reģistrācijas apliecībās. Lai pārliecinātos, ka automašīna jau kaut kur nav meklēšanā, mūsu eksperti pirmkārt konstatē, vai numuram nav veiktas kādas mehāniskas vai ķīmiskas iedarbības. Ja tās atklāj, mēģina restaurēt iepriekšējo numuru.

Tas ne vienmēr izdodas, dažkārt numura plāksnīte ir izņemta un aizvietota ar citu, taču numuri atrodami vairākās vietās, tie vienkārši ir jāmeklē un jāsalīdzina. Lielākoties ekspertīze strādā ar automašīnām, kas ienāk no ārzemēm vai tiek vestas uz Krieviju. Mūsu eksperti ļoti bieži brauc uz Latgali un apseko automašīnas, kas ir aizturētas tieši robežkontrolē.

Pērn birojā veiktas 356 ekspertīzes, pētot transportlīdzekļu sadursmes mehānismu. Policists pēc avārijas nomēra, kāda bijusi sadursmes trajektorija, kur katrs no negadījuma dalībniekiem atradies, kā virzījies... Ko dara jūsu eksperti?

Auto tehniskās ekspertīzes nepieciešamas tad, ja dati ir pretrunīgi, liecības tiek apstrīdētas un cietušie vēršas tiesā vai noticis negadījums ar smagām sekām. Tad materiāli nonāk pie eksperta, kurš lēmumā minētos datus ievieto īpašā programmā un modelē situāciju.

Ja gadījumi ir smagi, mūsu eksperti strādā kopā ar mediķiem, lai, piemēram, noteiktu, kurš avārijas brīdī ir bijis pie stūres. Tas, kurš negadījumā zaudējis dzīvību, vai tas, kurš palicis dzīvs. Pasažieri ļoti bieži nav piesprādzējušies, avārijā mainījuši atrašanās vietu, un ir nepieciešams šis kompleksais pētījums.

Caurlūkojot biroja pakalpojumu sarakstu, katrs no jūsu raksturojumiem ir aizraujošs un – pamācošs. Lūk, metālu un sakausējumu izpēte...

Metālu ekspertīzes, piemēram, vajadzīgas tad, kad cilvēks nopircis zelta priekšmetu, kas, izrādās, nemaz nav no zelta. Reiz pie mums uz mācībām bija tiesneši, vadājām viņus pa laboratorijām un demonstrējām, kā tiek veiktas ekspertīzes. Tad tiesnese, kura nupat bija atgriezusies no austrumu valstīm, vēlējās pārbaudīt, vai tur nopirktais gredzens tiešām ir dārglieta. Mūsu eksperts to uzlika uz aparāta un acumirklī secināja: diemžēl tas nav zelts...

Ķīmiskās ekspertīzes tiek veiktas kā dažādu mikroobjektu pētījumu komplekss – kad noticis kāds noziegums un savāktie pierādījumi no nozieguma vietas satur augsnes, krāsas, metāla un citu vielu mikrodaudzumus.

CSI, fantāzijas un nepieciešamais kriminālists

No jūsu iepriekš teiktā saprotams, ka ir ļoti svarīgi, cik precīzi noformētus materiālus policija vai prokuratūra iesniedz ekspertīzei un cik skaidri spēj formulēt rezultātu atlasi. Kā tas notiek reālajā dzīvē?

Izmeklētājiem vienmēr lūdzam ekspertīzei nesūtīt visus materiālus, bet tikai tos, kas attiecas uz lietu un ir pārbaudīti, atbilst patiesībai. Tāpēc esam izstrādājuši arī speciālu veidlapu autotehniskajām ekspertīzēm, kuru vienmēr prasām aizpildīt. Sistemātiski rīkojam arī mācības policijas un prokuratūras izmeklētājiem, iepazīstinot viņus ar ekspertu darbu un tām prasībām, kas būtu jāizpilda, lai ekspertīzi varētu veikt ātrāk un rezultatīvāk.

Kādu laiku viss rit samērā veiksmīgi, bet pēc tam atkal parādās gadījumi, kad mums nes gandrīz visu, kas gadās pie rokas. Tad atkal jāsāk mācīt no jauna. Raksturīgi tas ir policijai, iespējams, saistībā ar kadru mainību.

Televīzijā seriālā CSI par noziegumu izmeklēšanu izskatās tā, ka operatīvie darbinieki ir ļoti plaša spektra speciālisti un paši veic arī daudzas ekspertīzes. Vai tas būtu izfantazēts, vai patiešām pastāv tik liela profesionālā līmeņa un stila atšķirība starp amerikāņiem un mūsu izmeklētājiem?

Ir liela atšķirība, kā izmeklētāji strādā Eiropas valstīs un kā – Amerikā. Tur eksperti patiešām vairāk iesaistās izmeklēšanas darbībās, viņiem ir tiesības tās veikt arī patstāvīgi.

Runājot par CSI, man šķiet, ka filmā vienā personā – ļoti intelektuālajā izmeklētājā - ir apvienots gudrs izmeklētājs un gudrs eksperts. Tas ir šo filmu fantastikas moments. Bet man patīk, ka šīs filmas rosina domāt – kādas jaunas un jutīgākas metodes ņemt talkā, lai no saņemtā, reizēm ar neapbruņotu aci neredzamā objektiņa iegūtu iespējami vairāk informācijas.

Nelāgi ir tas, ka Latvijā ļoti daudzas mantas nav iekļaujamas nekādās datubāzēs. Piemēram, zinātniskos rakstos lasām, ka pēc ugunī saglabājušās apģērba etiķetes var izskaitļot, kad un kur apģērbs pirkts, un tā soli pa solim uzzināt pat neatpazītā upura vārdu, taču Latvijā ir tik daudz lietotu apģērbu veikalu, ka šāda sistēma vienkārši nav izmantojama.

Eiropā eksperti operatīvajā darbā tik aktīvi nepiedalās, bet notikuma vietās strādā tā dēvētie Crime Sciene Officers, kas savāc pēdas un ir kā starpnieki starp izmeklētāju un ekspertu. Mums šādas prakses diemžēl nav vai ir ļoti reti. Izmeklētājs atver lietu un redz, ka ir ļoti daudz lietisko pierādījumu, un tad gudro, uz kādu ekspertīzi un ko varētu nosūtīt. Nav vispusīga skatījuma uz visu lietu kopumā, un tas reizēm liek tērēt ļoti daudz naudas liekiem pētījumiem.

Varbūt tiešām vajadzētu policijā sistēmu mainīt, esošos kriminālistus piesaistīt kā koordinatorus līdz pat lietas nodošanai tiesā.

"Pirkstiņi" uz cigarešu iepakojumiem

Jūsu birojā ir koncentrētas notikumu, pat noziegumu atbalsis, un iestādes darbinieki arī ļoti daudz zina – kādi noziegumi notikuši, kādas lietas tiek izmeklētas...

Kaut arī vispārīgi, bet informācija patiešām ir – gan par "skaļajām un klusajām" šaušanām, gan kontrabandu, kukuļiem un tā tālāk. Pašlaik mums puse koridora piekrāmēta ar kontrabandas cigaretēm.

Jūsu eksperti pēta, no kā tās sastāv?

Nē, meklējam "pirkstiņus" uz šo kontrabandas preču iepakojumiem. Nesen nodevām ekspertīzi, kur mums bija iesniegta "narkotiku laboratorija" ar visiem šķīdinātājiem un traukiem. Mūsu darbības spektrs tiešām ir ļoti plašs. Ja ir vajadzīgas speciālas zināšanas, teiksim, ballistikā vai pirkstu pēdu noteikšanā, biroja eksperti ir piedalījušies arī notikumu vietu apskatē.

Birojam 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu finansējums tika samazināts par 11 procentiem, neko labāk nav arī šogad. Kā tas ietekmē biroja darbu?

Nosakām īsāku darba nedēļu, par to arī mazāk maksājot algā. Līdz ar to pagarinās ekspertīžu termiņi. Slodzes gan neesam samazinājuši visvairāk noslogotajiem darbiniekiem, kuri strādā ar rokrakstu, IT ekspertīzēm. Ja kāds no mūsu pieredzējušajiem ekspertiem gatavojas doties pensijā, vajadzētu laikus pieņemt jaunu darbinieku, kuru sagatavot šim darbam, bet tas nav iespējams.

Pērn noslēdzās Norvēģijas valdības finanšu instrumenta projekts, kura laikā iepirkām daudz visādu ierīču un iekārtu, kas diezgan ievērojami paaugstināja biroja tehnisko līmeni. Taču problēma ir jauno iekārtu uzturēšana, kas arī prasa papildu līdzekļus; tie netika ieplānoti.

Pašlaik birojs tiek finansēts tikai no valsts budžeta programmas līdzekļiem un tādēļ lūkojam, kā varētu atkal iesaistīties starptautiskos projektos.

Kad vajadzīgs maksas pakalpojums

Birojs sniedz arī maksas pakalpojumus. Vai pie jums var vērsties ne tikai iestādes, bet arī privātpersonas?

Pie mums ar savu pasūtījumu var nākt jebkura persona. Taču vienmēr iepriekš ir jānoskaidro - vai potenciālajam klientam patiešām par savu naudu vajadzētu apmaksāt attiecīgo ekspertīzi? Ja runa ir par it kā viltotu dokumentu ekspertīzi, šī lieta tik un tā tiks virzīta caur policiju, kas noteikti pieprasīs šādu ekspertīzi, un lietas izskatīšanas ietvaros tas notiek bez maksas.

Ja cilvēkam lieta jau atrodas tiesā civilprocesā, tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā noteiks lūgto ekspertīzi, kas šajā gadījumā ir par maksu. Tādēļ prasības iesniedzējam iepriekš nav jāpasūta ekspertīze, jo tad var nākties par vienu un to pašu pētījumu maksāt divas reizes. Iesakām vispirms savākt materiālus, doties uz policiju vai tiesu un ekspertu atzinumus gādāt tikai tad, ja prasība tiek noraidīta un nekas cits neatliek kā pašiem cīnīties par taisnību.

Kā redzat nākotni – deviņdesmit gadu gaitas kontekstā?

Domāju, ka jau esam ceļā uz tiesu ekspertu sistēmas sakārtošanu. Mums ir Tiesu ekspertu padome, pastāv vienota tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība. Kādreiz Tieslietu ministrija savā stratēģijā bija ierakstījusi, ka VTEB ir vadošā iestāde.

Šobrīd ministrijas nolikumā ir rakstīts, ka tā izstrādā un īsteno politiku tiesu ekspertīžu sistēmā. Patlaban gan ir sakārtoti tikai vispārīgie nosacījumi, bet sistēma joprojām ir sadrumstalota. Taču ir jābūt vienam spēkam, kas šo sistēmu koordinē. Te varbūt patiešām ir jautājums par apvienošanu, savienošanu, ir vairāki iespējamie risinājumi valstī kopumā.

Tiesu ekspertu padome, kuras priekšsēdētāja esmu, darbojas sabiedriskā kārtā. Pašlaik saņemam ļoti daudz iedzīvotāju vēstuļu – gan sūdzības, gan informatīvus vēstījumus, gan lūgumus sniegt padomu ekspertīžu lietās –, tādēļ brīžiem jūtos kā advokāta kantorī. Šo sistēmu nevar sakārtot viens vai divi cilvēki, ir jābūt komandai.

Starp liecinieka sajusto un ekspertīzes izskaitļoto

Ar savu ekspertīžu atzinumiem nosakāt pat cilvēku likteņus. Atbildība ir ļoti liela, vai ne?

Biroja darbiniekiem parasti saku: ekspertīzes atzinums nav vienkārši uz papīra uzrakstīts teksts. Ar šo secinājumu var arī sagraut nevainīga cilvēka dzīvi un palaist garām to, kurš tiešām ir vainīgs.

Pirms pāris gadiem Lionā bija konference tiesu ekspertiem kopā ar tiesnešiem un prokuroriem, tur tika runāts, cik svarīgs ir eksperta atzinums. Diemžēl mūsu tiesu procesā ekspertu atzinumam nav lielāka spēka kā jebkurai liecinieka liecībai. Mūsu tiesās gadās tā: ja divi liecinieki ir kaut ko jutuši, kas nesakrīt ar eksperta atzinumu, tad eksperta atzinums netiek ņemts vērā. Tad nereti šķiet – kādēļ ekspertīze vispār ir vajadzīga, ja tiekam uzskatīti par tikpat subjektīviem lietas dalībniekiem kā liecinieki?

"Ekspertīzes atzinums nav vienkārši uz papīra uzrakstīts teksts. Ar šo secinājumu var arī sagraut nevainīga cilvēka dzīvi."

Mūsu kolēģi no citām Eiropas Savienības valstīm iebilst: nē, tā nemēdz būt! Ja ekspertu atzinums nesakrīt ar liecinieku liecībām, tad jāskatās citādi – varbūt viņiem citādi ir uzdots jautājums, varbūt kaut kas nav kārtībā ar pārējiem dokumentiem?

Tad it kā atgriežamies pie tā paša riņķa – no policijas reiz aizgājāt, kad ekspertīžu rezultātus pietiekami neņēma vērā, un nu atkal...

Bet es mēģinu iet un skaidrot. Ar tiesnešiem ir grūti, jo viņi uzskata, ka ir galvenie ar neapšaubāmi pareizo viedokli. Taču zinātne ir ļoti virzījusies uz priekšu, eksperti var tik daudz ko atklāt, un tādēļ aicinām tiesnešus iepazīties ar biroja darbu un metodēm, lai viņi redz, kā šie ekspertīžu rezultāti top un ko nozīmē mūsu secinājumi.