Paraksts nav tikai rokas kustība

Mūsdienās, atšķirībā no ne tik seniem laikiem, cilvēki maz raksta ar roku, piemēram, visus līgumus lielākoties noformē datorā, un paliek tikai paraksts. Vai rokrakstu ekspertīžu nozīme tādējādi nemazinās?

To, ka datorizācija mūsu sadzīvē ir iesakņojusies, redzam pēc rokrakstu izstrādātības: jaunu cilvēku rokraksts paliek tai stadijā, kā viņi ir iemācījušies skolā rakstīt, un tālāk neattīstās, jo viņi patiešām ļoti maz raksta ar roku. Skolotājiem joprojām ir skaisti, skaidri rokraksti, bet viņu audzēkņiem lielākoties tie paliek primitīvā līmenī.

Kopumā ir vērojama tendence, ka rokrakstu ekspertīžu skaits samazinās. Piemēram, 2005.gadā mums bija 1500 ekspertīžu, 2011.gadā - 540, bet pērn – vien 408. Šogad gan to skaits nedaudz pieaudzis: veiktas jau 344 ekspertīzes.

Domāju, ka pavisam rokrakstu ekspertīzes neizzudīs: joprojām ir privātie testamenti, parādzīmes. Un nav tā, ka cilvēki uz dokumentiem tikai parakstās. Vismaz pagaidām mēs, rokrakstu eksperti, nesatraucamies, ka pārskatāmā nākotnē mums vairs nebūs darba.

Vai rokrakstu ekspertīze joprojām ir viena no Valsts tiesu ekspertīžu biroja prioritātēm?

Tā ir. Jo salīdzinājumā ar citām biroja ekspertīžu jomām rokrakstu ekspertīžu skaits ir pietiekami liels, turklāt savas darbības lauku esam ļoti attīstījuši. Jāuzsver, ka esam pirmā iestāde Baltijas valstīs, kas 2008.gadā saņēmusi starptautisko akreditāciju, ko saskaņā ar ISO standartu izsniedz Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

Ik pa četriem gadiem tiekam vēlreiz pārakreditēti, un katru gadu mūs pārbauda šā biroja eksperti, pieaicinot speciālistu rokrakstu ekspertīžu jomā. Piemēram, pērn un šogad bija vērtētājs no Lietuvas, kas pārbaudīja, vai strādājam saskaņā ar šo standartu vai visas procedūras tiek ievērotas.

Vai šī akreditācija ir nozīmīga birojam pašam, vai arī tai ir svars Eiropas mērogā?

Tiklīdz iestāde ir akreditēta atbilstoši 1725 ISO standartam, tas nozīmē, ka visā Eiropā to uzreiz pamana un mūsu atzinumi, mūsu metodes ir saskaņotas ar pārējām valstīm. Līdz ar to strādājam caurskatāmi un kvalitātē līdzvērtīgi.

Vai, jūsuprāt, rokrakstu ekspertīzēm ir nozīmīga loma tiesiskās vides nodrošināšanā mūsu valstī?

Pilnīgi noteikti. Mūs diezgan bieži aicina uz tiesu, jo civiltiesiskie strīdi faktiski nav atrisināmi bez rokrakstu ekspertīzes, jo šajos gadījumos figurē mantojuma lietas dokumenti, mantisko darījumu dokumenti, aizdevuma, patapinājuma un citu veidu līgumi, par ko pēc tam strīdas: kāds kaut ko noliedz, kaut ko neatzīst.

Savukārt krimināllietās izplatītākie gadījumi ir pavadzīmes, muitas dokumenti, maksājumu uzdevumi, dokumenti saistībā ar ātrajiem kredītiem (piemēram, galvojuma līgumi, tie gan ir arī civillietās) – kas tagad ir ļoti izplatīti, un tādēļ Valsts tiesu ekspertīžu birojam, tostarp rokrakstu ekspertīzēm, ir ļoti nozīmīga vieta.

Tātad biroja klientu starpā ir tiesas. Kas vēl – policija?

Protams, policija, bet vēl arī Valsts ieņēmumu dienests, prokuratūra, Muitas kriminālpārvalde, Valsts robežsardze, KNAB. Īstenībā daudz un dažādu iestāžu un arī privātpersonas, jo, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu, mēs veicam ekspertīzi kā maksas pakalpojumu.

Ja testaments ir rakstīts ar roku, tad, protams, raksta laukums ir liels un ir vieglāk noteikt, vai dokuments ir viltojums vai nav. Kā ir ar pārējiem dokumentiem, piemēram, galvojuma līgumu? Vai arī vēl kāds piemērs: cilvēkam pirms vairākiem gadiem nozagta pase, viņš par to ziņojis policijai, bet tagad parādu piedzinēji nāk ar prasībām par lielām summām saistībā ar neapmaksātiem kredītiem par tālruņiem un neapmaksātiem rēķiniem. Tagad viņam jāpierāda, ka uz līguma dokumentiem paraksts ir viltots. Jā, vēl ir piemērs, ka notārs apliecinājis dokumentu, uz kura ir viltots personas paraksts.

Šādi gadījumi mums ir ikdienas lietas. Protams, informācijas vairāk ir tad, ja teksta ir daudz un paraksts ir izpildīts ar diezgan daudzām rakstu zīmēm, tā sakot, ar pilnu burtu transkripciju. Tad drošāk varam sameklēt personas identificēšanai nepieciešamās pazīmes. Taču arī paraksts var saturēt pietiekami daudz informācijas tā, ka teksts nemaz nav vajadzīgs. Turklāt dokumentu var būt ir rakstījusi viena, bet parakstījusi – cita persona.

Jebkurā gadījumā – jo cilvēkam ir izstrādātāks, sarežģītāks paraksts, jo viņš ir vairāk aizsargāts, ka cita persona varētu to brīvi atdarināt.

Tad mēs droši varam ieteikt lasītājiem – nevajag parakstu izveidot kā vienu stabiņu un svītriņu...

To vienmēr iesakām – nevajag vilkt lociņus, stabiņus, jo to var izdarīt jebkurš. Līdz ar to šāds paraksts nepakļausies identificēšanai un diemžēl būs jāsniedz atzinums, ka neko nevaram noteikt.

Jums tādi gadījumi ir?

Jā! Viens no secinājumu veidiem ir atteikums, norādot, ka parakstā nav identificējošās informācijas.

Tātad ikvienam jau kopš skolas gadiem ir jāpadomā, kā veidot savu parakstu?

Jā, maksimāli sarežģījiet to, iekļaujot parakstā iespējami visu uzvārda burtu sastāvu. Vēl labāk, ja dokumentā blakus ir paraksta burtu atšifrējums. Par to mēs cīnāmies jau gadus desmit, lai jebkurā valsts iestādē, kā arī bankās dokumenta tekstā būtu ne tikai nodrukāts uzvārda atšifrējums, bet to vislabāk ir uzrakstīt pašai personai ar roku. Jo arī tā ir informācija. Tas ir labāk visiem – gan mūsu darbā, gan pašam cilvēkam, lai sevi aizsargātu, ja nu tas būtu nepieciešams.

Vai notāri mēdz palaist garām viltotus parakstus?

Mēs nevaram zināt, kur tieši tas ir noticis. Vai pie notāra, ja viņš bijis negodprātīgs vai paviršs... Taču nācies sastapties ar daudziem gadījumiem, kad dokuments it kā ir notāra apstiprināts, bet beigās izrādās, ka arī notāra paraksts ir atdarināts un viltota arī veidlapa.

Te, šķiet, var runāt, cik modrām jābūt tālākām iestādēm, kur šāds viltots dokuments nonāk, lai krāpniecību nepieļautu un viss nebeigtos ar tiesas darbiem... Kaut gan – ja būvvaldei atnes vairāku personu parakstītu dokumentu, kādu gan ekspertīzi tā var veikt?

Iestādēm nevar prasīt pētīt parakstus, tas nav šo speciālistu pienākums. Bet, piemēram, mums ir ļoti daudz Uzņēmumu reģistra lietu, kur uzņēmumi reģistrēti uz lētticīgu cilvēku vārda, kuri blēžiem par nieka naudu pārdevuši savas pases kopijas. Gadās, ka viltots kāds paraksts saistībā ar komersanta valdes sastāva maiņu, atceļot šo personu no valdes locekļa amata, pašam nezinot. Saistībā ar Uzņēmumu reģistru vai nu policija nodod ekspertīzei lietas, vai arī cilvēki zvana un jautā, ko lai dara – pēkšņi atklājas, ka viņi ir kāda uzņēmuma īpašnieki, kaut arī tā īstenībā nav. Vai, gluži pretēji – viņiem uzņēmums it kā pieder, bet pēkšņi reģistra dokumentos parādās, ka tie vairs nav īpašnieki.

Modē ir reģistrēt fiktīvas firmas dzīvokļu īpašumos, un dažkārt cilvēki nemaz nezina, ka tās tur ir ieperinātas. Mēs jūtam, ka šajā ziņā ir problēmas, bet Uzņēmumu reģistra darbiniekiem nav jāveic ekspertu pienākumi.

Kas, jūsuprāt, būtu darāms?

Mums jau gadiem ir sarunas par sadarbību ar Uzņēmumu reģistru, un parasti, kad nepieciešams, mēs arī ļoti labi sadarbojamies. Viņi neizsniedz dokumentu oriģinālus, un tikai tad, ja ierosināts kriminālprocess, izmeklētājs tos no iestādes izņem. Bet citādi, ja ekspertīzi vēlas veikt privātpersona, tas nav iespējams. Bet kopētus parakstus mēs nepētām.

Ko man kā uzņēmējam, piemēram, darīt, ja esmu ar viltu "izrakstīts" no valdes, samazināta mans kapitāldaļu īpatsvars un tieku izstumts no uzņēmuma?

Jāvēršas policijā. Ja ierosināts kriminālprocess, tad veikt izmeklēšanas darbības iestādēs, tostarp arī rokrakstu ekspertīzi, ir vienkāršāk. Paša spēkiem iepriekšminēto iemeslu dēļ tas nav iespējams.  

Ja man uz rokas ir testaments, bet pēkšņi atklājas vēl viens, par kuru ir aizdomas, ka tas ir viltots, - vai arī tad jādodas uz policiju?

Tad ir vairākas iespējas: varat vērsties tiesā, ierosināt civilprocesu, un mēs ekspertīzi veicam civilprocesa kārtībā. Arī tiesa izprasa visus nepieciešamos dokumentus un sūta uz ekspertīzi. Ir ļoti daudz tādu privātpersonu, kas ekspertīzi vēlas veikt ātrāk un tās atzinumu tiesā iesniegt jau kā pierādījumu. Taču tad personas rīcībā jābūt dokumenta oriģinālam un paraugiem, un mēs sniedzam konsultatīvo atzinumu. Taču ne izpētes process, ne rezultāts no tā nemainās. Tikai atzinums dots saīsinātā veidā.

Ja ekspertīzi civilprocesa ietvaros nozīmē tiesa, tad ekspertīzes izmaksas iekļauj tiesas izdevumos. Ja privātpersona pasteidzas un rokraksta ekspertīzi pasūta par maksu (46,57 lati; ja steidzami, tad 93,14 lati), tad tā naudu neatgūst. Tātad – nevajag pasteigties?

Patiešām, steigties nevajag. Var gadīties, ka ekspertīzes atzinumu iesniegsit tiesā, bet otra puse to apšaubīs, un tiesa noteiks vēl vienu ekspertīzi. Taču situācijas, protams, ir dažādas.

Citreiz cilvēks atnāk un saka – man ekspertīzi vajag tikai paša zināšanai, es gribētu zināt, vai tiešām mani radi varētu tā rīkoties? Varbūt esmu pārāk aizdomīgs, man vajag pārbaudīt.

Kad vēl cilvēki nāk pasūtīt rokrakstu ekspertīzi par maksu? Ko cilvēks vēlas panākt, par steidzamu ekspertīzi maksājot gandrīz simt latu?

Piemēram, beidzas termiņš dokumenta iesniegšanai tiesā. Bija vīrs un sieva jūrnieki, kuri jūrā bijuši vairākus mēnešus un drīz atkal jādodas prom. Atgriezušies mājās, viņi konstatēja, ka prombūtnes laikā ir noslēgts līgums par kādu maksas pakalpojumu un jāmaksā liels rēķins. Taču viņi šo līgumu nevarēja nedz noslēgt, nedz parakstīt, jo bija prombūtnē, bet laika savas taisnības pierādīšanai bija maz, jo drīz atkal jādodas prom. Mūsu ekspertu konsultatīvo atzinumu viņiem vajadzēja steidzami iesniegt komunikāciju uzņēmumā.

Ir arī komersanti – kredītu parādu piedzinēji, kuri pārņēmuši nemaksātāju reģistru, bet tajā iekļautās personas protestē, ka aizdevumu nav ņēmušas. Tad parādu piedzinēji, neiesaistot policiju un tiesu, steidzami prasa rokraksta ekspertīzi. Ja gūst oficiālu apliecinājumu, ka personas paraksts uz līguma ir viltots, problēmu tālāk risina savas iestādes ietvaros, atbrīvojot bez vainas vainīgos no šķietamā parāda un arī parādnieku reģistra.

Reizēm tas ir ātrāks ceļš, nekā policijā ierosināt kriminālprocesu: tas var vilkties gadu, pusotru. Īstenībā apstākļi ir ļoti atšķirīgi, kad vēlams vērsties policijā, kad – tiesā.

Vai tad jāvēršas pie jurista, lūdzot ieteikt pareizāko rīcību?

Ja apmeklētājs mums izklāsta savu problēmu un jautā – vai viņam vispār ir jēga veikt šo ekspertīzi, mēs arī konsultējam, ko būtu pareizāk darīt. Dažkārt cilvēks ir iedomājies, ka varēs kaut ko pierādīt, bet mūsu eksperti, jau paskatoties vien, redz, ka identificējamā materiāla nav un neko nevarēs atrisināt. Tad godīgi pasakām, ka pareizāk ir doties uz policiju un nesākt problēmu šķetināt no šā gala.

Kad ir šis identificējamais materiāls, un kad nav?

Par parakstu jau runājām, bet ļoti svarīgi ir salīdzinošie paraugi. Tas ir viens no klupšanas akmeņiem. Viena prasība ir, ka jābūt dokumenta oriģinālam, otra – ka jābūt salīdzinošiem paraugiem, jo mūsu metode ir balstīta uz salīdzinošo izpēti. Mēs prasām rokraksta vai paraksta paraugus no cilvēka pirms šā dokumenta, kas tiek apstrīdēts, un pēc šā dokumenta.

Dažkārt šos paraugus sagādāt nav grūtību, bet cits klients saka – es neko nerakstu, es nezinu, kas man tas par līgumu, kur lai ņemu to paraugu? Bet, ja, piemēram, lieta attiecas uz 1985.gadu, tad mums ir vajadzīgs rokraksta paraugs no šā laika. Rokraksts gadu gaitā mēdz mainīties, un ekspertam šīs izmaiņas ir jāizpēta. Var būt daudz kas – slimību, medikamentu, alkohola ietekme.

Tātad var atkal ieteikt perfekcionistiem, mājokļa tīrītājiem, ka visus vecos dokumentus ar parakstiem un pašu rakstītu tekstu tomēr nevajag izmest?

Labāk gan visu nekad neizmest. Mums lielā vērtē ir senas apsveikuma kartiņas, receptes, piezīmju kalendāri, dienasgrāmatas, dziesmu grāmatas, tas ļoti noder. Grūtāk ir tad, ja cilvēks ir miris, viņa rakstītus paraugus tad patiešām grūti atrast. Noder, piemēram, pensijas saņemšanas kvītis.

Tagad liela daļa pensionāru mēdz saņemt pensiju bankomātā, un tad nekas nepaliek...

Jā, bet šie cilvēki uz lapiņas uzraksta iepirkumu sarakstu veikalam, un tādi paraugi mums arī bijuši. Vislabākie ir paraugi, kur cilvēks kaut ko rakstījis savā nodabā, īpaši nepiedomājot, kam tas var noderēt.

Ja ir tas "plikais" paraksts, tad rokraksta ekspertīzei jūs pieprasāt šādus paraugus klāt?

Jo "plikāks" ir paraksts, jo mazāk tajā informācijas, tad prasīsim vairāk paraugu.

Kā cilvēks kļūst par rokraksta ekspertu?

Pirmām kārtām pretendentam ir jābūt augstākajai izglītībai. Nākamais eksperts var būt arī students, kas diplomu iegūst pirms sertifikāta iegūšanas. Konkrēta specialitāte gan netiek prasīta. Nākamajam speciālistam saskaņā ar apmācības programmu teorētiskos un praktiskos jautājumos tiek norīkots apmācības vadītājs uz diviem gadiem. Viņam ir jālasa speciālā literatūra, līdz ar pieredzējušu ekspertu jāpiedalās tiesas sēdēs.

Rokrakstu ekspertīze ir viena no kriminālistikas jomām, atsevišķa zinātne, kurā ir daudz speciālās literatūras dažādās valodās. Patiesībā tā ir viena no vecākajām zinātnēm.

Jā, rakstu zīmes uz pergamentiem gan jau arī kāds viltoja un kāds mēģināja to atklāt...

Tā bija. Tātad cilvēks divus gadus mācās, izmantojot teorētisko bāzi, trenējas arī praktiski, mēs dodam dažādus uzdevumus, un pēc tam viņš jau sāk rakstīt ekspertīzes, bet atzinumu neparaksta. Pēc diviem gadiem, kad jaunais eksperts noliek eksāmenu un iegūst sertifikātu, tad pakāpeniski (gan vēl gadu vai pusgadu pieredzējuša kolēģa vadībā) sāk arī parakstīt atzinumus.

Bet noteiktām rakstura iezīmēm gan jābūt: koncentrēšanās un analītiskām spējām, spējai strādāt vienatnē. Ir bijis tā, ka ļoti kustīgam, sabiedriskam cilvēkam pie rokrakstiem ir grūti ilgstoši nosēdēt. Viņš aiziet strādāt kādā klientu apkalpošanas centrā un jūtas kā zivs ūdenī.

Jā, mēs konsultējam klientus, ejam uz tiesām, bet pārējais ir tāds vientuļnieka darbs. Protams, ir jābūt ļoti augstai atbildības sajūtai, jo ir jāapzinās, ko nozīmē eksperta parakstīts atzinums – mums darbojas kriminālatbildība, administratīvā atbildība un civiltiesiskā atbildība.

Lai darītu šo darbu, neapšaubāmi ir jābūt arī zināmām dotībām. Droši vien jums ir tādi speciālisti, par ko birojā stāsta leģendas?

Protams! Mūsu kolēģe Inta Šinkūna, pie kuras arī es mācījos, birojā nostrādāja 42 gadus, Andrejs Kislijs – 45 gadus. Man 1.septembrī aprit 15 gadi šajā arodā. Šķiet, tas nav daudz, jo visu laiku mācos. Manā skatījumā, šis darbs nav vienmuļš, jo katra lieta atšķiras no iepriekšējām. Protams, ir arī rutīnas darbi, kur jāizskata kaudzes ar pavadzīmēm, tomēr lielākoties ir ļoti interesanti gadījumi.

Ja ir liela pieredze, tad uzmetat aci dokumentam un uzreiz redzat – re, viltojums!

Ne nu gluži tā, bet izpētām zem lupas, mikroskopa, vēl zem citām spēcīgām ierīcēm, un tad – jā. Tikai ar aci bieži vien neko nevar atrisināt. Vien tad, kad rokrakstu paliekam zem pamatīga palielinājuma, ieraugām visādus brīnumus – ka zīmuļa raksts bijis apakšā, ka ir līniju vai punktiņu iespiedumi.

Mums ir iekārtas, kurās parakstus un ierakstus redzam gan ultravioletā apgaismojumā, gan baltajos staros, dažādu veidu apgaismojumā un varam visu līdz pat mazākajam tintes punktiņam apskatīt. Ir faksimila spiedogi, ko cilvēki izmanto kā parakstu. Tas vairs nav paraksts un rokrakstu ekspertīzes objekts, bet ļoti bieži ar aci to pat nevar konstatēt. Cilvēkiem ar šā spiedoga lietošanu un glabāšanu vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem.

Tagad ir arī ļoti labi tintes printeri, kas dod kvalitatīvu izdruku. Teikšu tā – noziedzīgās tehnoloģijas iet soli pa priekšu, bet mēs sekojam pa pēdām, lai tās atklātu.

Tūdaļ no 4. līdz 6.septembrim Rīgā notiks Eiropas rokrakstu ekspertu grupas sanāksme.

Tā būs starptautiska rokrakstu ekspertu grupas konference, Eiropas ekspertu asociācijas pasākums, kurā piedalīsies eksperti gan no teju visām Eiropas valstīm (piemēram, Lielbritānijas, Īrijas, Austrijas, Vācijas, Spānijas, Portugāles, Šveices, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Francijas, Grieķijas, Kipras), gan ASV un Kanādas, kā arī Ukrainas.

Galvenais uzsvars šogad ir uz praktisku darbu grupās un, protams, arī lekcijas un priekšlasījumi par novitātēm un tendencēm dažādās valstīs. Praktiskajās nodarbībās risināsim reālas, sarežģītas lietas par parakstu atdarināšanu, parakstu pašviltojumu.

Kas ir pašviltojums?

Tas ir tad, ja cilvēks pats tīši izmaina rokrakstu tiktāl, lai neviens to neatzītu un pats pēc tam no tā atteiktos. Tas ir viens no rokraksta viltošanas veidiem, diezgan izplatīts, un ir cilvēki, kas tajā īpaši specializējušies. Mēs savukārt strādājam, lai šo blēdību varētu sekmīgi atklāt. Tas ir svarīgs jautājums, šajā saistībā tiek veikti dažādi pētījumi, eksperimenti – ko rokrakstā izmaina, kāpēc izmaina, ko ir viegli izmainīt, ko – grūti.

Vienmēr jāatceras, ka paraksts nav tikai rokas kustība, tas atspoguļo tavu smadzeņu darbību. Kolēģis no ASV, kas minētajā pasākumā piedalīsies ar savu priekšlasījumu un vada vienu no darba grupām, ir sarakstījis grāmatu par smadzeņu darbības ietekmi uz rokrakstu; uzdevums, ko risināsim, būs ar to tieši saistīts. Cik viegli ir atpazīt pašviltojumus, atdarinājumus un īstus parakstus, noliekot tos citu pie cita. 

Vai birojam, rīkojot Eiropas rokrakstu ekspertu grupas konferenci, ir kādi īpaši mērķi?

Tā noteikti būs ļoti vērtīga pieredze, jo mēs šajā gadījumā arī kā rīkotājvalsts bagātināmies ar to, ka esam līdzvērtīgs partneris Eiropā un pasaulē, ka esam akreditēti, ka aktīvi piedalāmies gan Baltijas valstu rīkotajos, gan starptautiskajos testos, lai visu laiku pārbaudītu mūsu metožu un secinājumu darbību praksē.