Jauna pieeja rokrakstu ekspertīzē

Lai eksperta atzinumā sniegtie secinājumi būtu skaidri un nepārprotami, rokrakstu eksperta uzdevums ir ne tikai godprātīgi un objektīvi veikt izpēti, bet arī saprotami pamatot tās gaitā iegūtos secinājumus. Ja eksperta secinājumiem trūkst pamatojuma vai arī tas nav saprotams, tad šādi secinājumi uzskatāmi par nepilnīgiem, pat maldinošiem un var novest pie kļūdainas lietas izspriešanas tiesā. Tādēļ rokrakstu eksperta darbā liela vērība ir pievērsta ne tikai pašam izpētes procesam, bet arī tam, kā tiek formulēti un pamatoti izpētes gaitā gūtie secinājumi.

Secinājumu skala - iegūtā rezultāta nozīmības novērtēšanai

Viens no nozīmīgākajiem instrumentiem, kas palīdz ekspertam vienādi formulēt secinājumus un nodrošina vienādu to interpretāciju, ir secinājumu skala, kas ļauj novērtēt iegūtā rezultāta nozīmību, šajā skalā piešķirot tam noteiktu vērtību. Vienkāršoti šo procesu var skaidrot tā: ja rokrakstu ekspertam būtu ļauts sniegt tikai divus secinājumus - atbildēt tikai ar "jā, persona N ir parakstījusi šo dokumentu" vai "nē, persona N nav parakstījusi šo dokumentu", eksperta rīcībā būtu divu pakāpju skala ar diviem kategoriskiem secinājumiem.

"Ja eksperta secinājumiem trūkst pamatojuma, tas var novest pie kļūdainas lietas izspriešanas tiesā."

Diemžēl praksē dažādu iemeslu dēļ (kas var izpausties kā nepietiekams salīdzināmais materiāls, maz informatīvs grafiskais materiāls, kopēti vai drukāti paraksti, neierasti izpildīšanas apstākļi u.tml.) šādi gadījumi, kad tiesu eksperts var sniegt absolūti kategorisku secinājumu, ir visai reti. Tādēļ vēsturiski tiek izmantotas secinājumu skalas ar vairākām pakāpēm, iekļaujot arī tādus gadījumus, kad eksperta atzinumu vispār nav iespējams sniegt (atteikums), vai arī tas ir varbūtēja secinājuma formā: "persona N, iespējams, ir parakstījusi šo dokumentu" (varbūtējs apgalvojums) un "persona N, iespējams, nav parakstījusi šo dokumentu" (varbūtējs noliegums). Tieši šāda piecu pakāpju secinājumu skala līdz šim ir izmantota rokrakstu ekspertu darbā Valsts tiesu ekspertīžu birojā (VTEB).

Šīs skalas priekšrocība ir tās relatīvā vienkāršība. Skalai ir neliels pakāpju skaits, tās ir viegli uztveramas. Tomēr ekspertu prakse pierādījusi, ka viss nav tik vienkārši. Nereti tiesneši, kā arī lietā iesaistītās puses neizprot atšķirību starp varbūtēju apgalvojumu un varbūtēju noliegumu, abus nozīmes ziņā pretējos secinājumus vienkāršojot līdz vienam maldīgam secinājumam – "persona N, iespējams, ir/ iespējams, nav parakstījusi šo dokumentu". Šāda interpretācija, lai arī patiesa no matemātiskās loģikas skatupunkta, tomēr neatspoguļo eksperta secinājumu patieso saturu – varbūtēja apgalvojuma gadījumāā rokrakstu ekspertam ir visai pamatota pārliecība, ka persona x ir parakstījusi dokumentu, lai arī zināmu apstākļu dēļ eksperts nevar to apgalvot pilnīgi noteikti; savukārt varbūtēja nolieguma gadījumā ekspertam ir visai pamatota pārliecība, ka persona x nav parakstījusi dokumentu, lai arī zināmu apstākļu dēļ eksperts nevar to apgalvot kategoriskā formā. Šādā gadījumā tiesai patiesības noskaidrošanā var palīdzēt citi pierādījumi, kas apstiprinātu šo eksperta pārliecību vai arī apstiprinātu tos apstākļus, kas ekspertam neļauj izdarīt kategorisku secinājumu.

Mērinstruments, kura skalai trūkst iedaļu

Salīdzinoši šaurā secinājumu skala nereti rada sarežģījumus arī pašu ekspertu darbā. To var salīdzināt ar mērinstrumentu, kura skalai trūkst iedaļu: šāds mērinstruments nenodrošina vajadzīgo precizitāti. Piecu pakāpju secinājumu skalas gadījumā ekspertam nav iespējas sniegt secinājumu, kas, piemēram, būtu pa vidu starp kategorisku un varbūtēju apgalvojumu, tādējādi secinājuma nozīme ir mākslīgi jāpaaugstina skalā uz augšu līdz kategoriskam apgalvojumam vai jāpazemina tā vērtība līdz varbūtējam apgalvojumam. Tādējādi secinājumu skalas pilnveidošana ir viena no VTEB rokrakstu ekspertu prioritātēm.

Izpētot Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Portugāles, Kanādas un ASV pieredzi, secinājām, ka tiesu laboratoriju praksē ir vērojamas atšķirības – dažādu valstu ekspertīžu iestādes izmanto secinājumu skalu, kas sastāv no piecām līdz pat 11 pakāpēm. Ņemot vērā šo valstu pieredzi un Eiropas tiesu ekspertīžu iestāžu asociācijas Rokrakstu ekspertu darba grupas nostādnes, mūsu rokrakstu eksperti izstrādāja jaunu - deviņu pakāpju secinājumu skalu.

"Dažādu valstu ekspertīžu iestādes izmanto secinājumu skalu, kas sastāv no piecām līdz pat 11 pakāpēm."

Galvenā atšķirība ir tāda, ka bez atteikuma un diviem kategoriskiem secinājumiem (kategorisks "jā", kategorisks "nē") deviņu pakāpju skala viena varbūtēja apgalvojuma un viena varbūtēja nolieguma pakāpes vietā papildus piedāvā trīs apgalvojuma pakāpes – "persona N varētu būt parakstījusi šo dokumentu", "persona N, iespējams, ir parakstījusi šo dokumentu", "persona N, ļoti iespējams, ir parakstījusi šo dokumentu" un trīs nolieguma pakāpes – "persona N varētu nebūt parakstījusi šo dokumentu", "persona N, iespējams, nav parakstījusi šo dokumentu", "persona N, ļoti iespējams, nav parakstījusi šo dokumentu".

Tādējādi iepriekš piecu pakāpju skalā lietotais "iespējams" ir precizēts, sākot no relatīvi mazas iespējamības (varētu būt, varētu nebūt...) līdz pat ļoti augstai iespējamībai (ļoti iespējams ir, ļoti iespējams nav...).  Šādi secinājumu skala tiek padarīta precīzāka un piemērotāka rokrakstu ekspertu secinājumu nozīmes objektīvai novērtēšanai.

Deviņu pakāpju secinājumu skala - no nākamā gada

Lai pārliecinātos par deviņu pakāpju secinājumu skalas piemērotību izvirzītajam mērķim – nodrošināt maksimālu sniegto secinājumu objektivitāti rokrakstu ekspertīzē –, no 2013.gada jūnija līdz šā gada maijam VTEB rokrakstu eksperti veica izpēti, savā darbā vienlaikus lietojot piecu pakāpju un deviņu pakāpju secinājumu skalu. Iegūto rezultātu analīze un izvērtējums parādīja, ka deviņu pakāpju secinājumu skalai ir ievērojamas priekšrocības: to secinājumu skaits, kad nav iespējams noteikt izpildītāju (atteikums), deviņu pakāpju skalā izrādījās ievērojami mazāks (3%) nekā piecu pakāpju skalā, kur tas bija 33 procenti. Lai arī to gadījumu skaits, kad sniegts kategorisks apgalvojums, tātad piešķirta pakāpe +4, deviņu pakāpju skalā ir būtiski samazinājies – no 20% līdz 5%, un kategorisks noliegums sniegts vairs tikai 5% gadījumu iepriekšējo 17% vietā, deviņu pakāpju skala ir ievērojami uzlabojusi secinājumu novērtējuma precizitāti, ļaujot objektīvāk novērtēt secinājumus, kas skalā ir tuvu kategoriskam apgalvojumam vai kategoriskam noliegumam, bet nesakrīt ar to (attiecīgi pakāpes +3 un -3), kā arī atrodas tālu no tās (attiecīgi pakāpes +1 un -1).

Tā kā minētie argumenti pārliecinoši pierāda deviņu pakāpju secinājumu skalas priekšrocības, VTEB rokrakstu eksperti ir izlēmuši šo skalu ieviest no nākamā – 2015.gada.

Kā tas ietekmēs ekspertīžu noteicēju - tiesnešu, izmeklētāju, prokuroru – darbu? Mēs uzskatām, ka pārmaiņas būs pozitīvas. Objektīvāks rokrakstu ekspertīzes secinājumu novērtējums paaugstinās eksperta atzinuma kā pierādījuma vērtību, samazinās neskaidrības tiesvedībā un tiesas spriešanā. Biroja rokrakstu eksperti visa šī gada garumā jau ir uzsākuši jaunās deviņu pakāpju secinājuma skalas izskaidrošanu ekspertīžu noteicējiem un darīs to arī turpmāk. Attīstība un uzlabojumi ir svarīga tiesu ekspertīzes darba sastāvdaļa, tādēļ VTEB eksperti iegulda ievērojamas pūles, lai ieviestu tiesu ekspertīzē jaunākās zinātnes atziņas un sasniegumus, padarot ekspertu darbu efektīvāku un paaugstinot iegūto rezultātu objektivitāti.