VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
09. septembrī, 2013
Lasīšanai: 23 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Tava drošība
1
9
1
9

Tiesu eksperts: mēs nestrādājam ne apsūdzībai, ne aizstāvībai, bet Temīdai

LV portālam: GATIS BEBRIS, Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītājas vietnieks
Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Gatis Bebris: „Manā praksē neinteresantu lietu nav bijis.”

FOTO: Kalvis Kalsers

Ik pa laikam uzzinām gan par nelikumīgi glabātu šaujamieroču konfiskāciju, gan noziegumiem un negadījumiem, kuros šie ieroči radījuši ja ne traģiskas, tad smagas sekas. It bieži svarīgākie (un savstarpēji saistītie) jautājumi ir – kurš no nozieguma dalībniekiem šāvis, no kura ieroča raidīta liktenīgā lode, vai patiešām bijis tikai nelaimes gadījums?

Neskaidrību kliedēšanā Latvijā ļoti nozīmīga loma ir Valsts tiesu ekspertīžu biroja (VTEB) speciālistiem. Taču šī joma ir aktuāla visā pasaulē, un milzīgu artavu veiksmīgam darbam dod dažādu valstu ekspertu savstarpējās pieredzes apmaiņa. No 9. līdz 13.septembrim Rīgā notiek Eiropas šaujamieroču un šāviena pēdu ekspertu grupas ikgadējā sanāksme, kam šoreiz arī tieši 20.gadskārta.

Par ekspertu darbu LV portāla saruna ar VTEB vadītājas vietnieku pamatdarbības jautājumos un pieredzējušu šāviena pēdu ekspertu GATI BEBRI.

Kādi būs galvenie jautājumi Eiropas šaujamieroču un šāviena pēdu ekspertu sanāksmē Rīgā?

Šaujamieroču un šāviena pēdu ekspertu darba grupa ir viena no lielākajām Eiropas tiesu ekspertīžu iestāžu asociācijas (ENFSI) ietvarā esošajām 17 darba grupām. Sanāksmē piedalās vairāk nekā 130 dalībnieku no 34 pasaules valstīm, tai skaitā no ASV, Kanādas un Austrālijas.

Vēl piedalās arī aptuveni 30 personu no dažādām kompānijām, kas nodrošina tiesu ekspertus ar izpētei nepieciešamajām iekārtām, piemēram, tādi pasaulē slaveni analītisko un optisko iekārtu ražošanas uzņēmumi kā "Forensic Technology Inc" ar meitasuzņēmumu "Projectina AG", "Reinishaw", "Oxford Instruments GMBH", "Carl Zeiss Microscopy GmbH" un citi, kā arī Latvijas gludstobru ieroču munīcijas ražotājs SIA "D Dupleks".

Šis pasākums nav zinātniska konference; pirmajā dienā dalībnieki uzzinās par svarīgāko, kas gada laikā noticis ENFSI, kā arī par aktivitātēm līdzīgās organizācijās ASV, Austrālijā un citviet, kā arī pārvēlēsim darba grupas vadību.

Tad sekos kopīgas zinātniskas sesijas gan šaujamieroču, gan šāviena pēdu izpētes ekspertiem.

Trešajā dienā norisināsies darba semināri atsevišķi katras grupas ekspertiem. Visus noteikti interesēs prezentācija, kas veltīta šāviena laika noteikšanai, kas līdz šim ir aktuāls jautājums visās valstīs. Jauns virziens šāviena pēdu izpētē ir šāviena produktu organiskās daļas izpēte, kam būs veltītas vairākas lekcijas.

Rodoties jauniem kapseles iniciējošajiem sastāviem, mainās arī šāviena produktu ķīmiskais sastāvs un to izpētes metodes, kas arī tiks aplūkotas šajā sanāksmē. Ne mazāk interesantas ir gaidāmās prezentācijas par šaujamieroču digitālās identifikācijas sistēmām.

Tā kā eksperti gada laikā piedalās vairākos starplaboratoriju testos, sanāksmē tiks demonstrēti arī to rezultāti.

Vienu no darba semināriem vadīs Dr. Hristofers Heims no Vācijas, un tas būs veltīts nevilšu šāvienu gadījumu izpētei. Kopumā ir paredzēts noklausīties vairāk par 40 prezentācijām.

Kas, jūsu skatījumā, ir atšķirīgais un kopīgais, salīdzinot Latvijas un citu ES valstu kolēģu darbu?

Mēs esam Eiropas Savienībā, un mums ir jāstrādā atbilstoši Eiropas valstu tiesu ekspertīžu iestāžu līmenim. Ir ekspertīžu jomas, kurās prioritārs ir eksperta subjektīvais vērtējums (piemēram, grafiskās ekspertīzes), bet, piemēram, saistībā ar ballistiskajām ekspertīzēm izpētes procesa efektivitāte ir atkarīga no eksperta rīcībā esošās aparatūras. Jo precīzāk spēsim izmērīt izšautas lodes lidojuma sākuma ātrumu, jo precīzāks būs eksperta novērtējums attiecībā uz priekšmeta attiecināmību šaujamieroču klasei.

Pateicoties Norvēģijas valdības piešķirtajam finansējumam, VTEB 2009.gadā iegādājās virkni iekārtu, tostarp arī jaunu skenējošo elektronu mikroskopu, kas deva iespēju ne tikai ievērojami augstākā līmenī pētīt šāviena pēdas, bet veikt arī dokumentu un bioloģisku objektu izpēti. Jāteic, ka tikai gadu mēs bijām zinātnisko tehnoloģiju augšgalā. Tagad tā jau ir pagātne, kas ļauj strādāt kvalitatīvi, bet šodien zinātnes iespējas jau ir krietni plašākas. Ja ar savu iekārtu varam konstatēt vielas sastāvu uz šāviena mikrodaļiņas virsmas, tad modernās tehnoloģijas ļauj mikrona daļiņu sagriezt nanometru biezās šķēlītēs un pateikt, vai kaut kur daļiņas iekšienē nav paslēpies mūs interesējošais ķīmiskais elements, ko šobrīd ar savu iekārtu neredzam.

Tas norāda, ka tiesu ekspertīžu laboratoriju aprīkojumam ir jāattīstās līdzi zinātnes sasniegumiem. Šajā distancē mēs visu laiku esam iedzinēju lomā. Taču šādas iekārtas ir ļoti dārgas, maksā vairākus simtus tūkstošu eiro, tādēļ maksimāli cenšamies startēt visās iespējamās atbalsta programmās, lai iegūtu līdzfinansējumu no Eiropas fondiem.

Kuros gadījumos VTEB veic ieroču identifikācijas, šāviena pēdu un apstākļu izpēti, jo to dara arī Valsts policijā?

Pirms desmit gadiem (2003.gada 29.decembrī) tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.825 "Par Valsts policijas reorganizāciju", kas paredzēja līdz 2004.gada 1.janvārim nodot Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes funkciju - ķīmisko (augsnes, augu valsts izcelsmes objektu, šķiedras, laku un krāsu, stikla, polimēru, metālu un to sakausējumu, autotransporta spuldzīšu, numuru atjaunošanas), rokrakstu un autotehnisko ekspertīžu - veikšanu Tieslietu ministrijas padotībā esošajam Valsts tiesu ekspertīžu birojam.

Rīkojums neskāra jautājumu par šaujamieroču un šāviena pēdu izpēti. Tolaik šīs ekspertīzes veica abās ekspertīžu iestādēs. Tomēr jau tad bija izveidojusies atbildības sfēru sadale, jo virkne normatīvo aktu uzlika par pienākumu VP Kriminālistikas pārvaldei (KP) veidot šaujamieroču un ložu čaulu kolekcijas. Atsevišķos gadījumos, kad noziegumos bija iesaistīti policijas darbinieki, šaujamieroču izpēte un identifikācijas ekspertīzes tika veiktas mūsu birojā. VTEB prioritāte ir šāviena pēdu un apstākļu pētīšana, līdz ar to birojs savu materiāli tehnisko bāzi attīstīja tieši šajā jomā.

Kā laika gaitā ir attīstījušās ekspertīzes metodes?

Sākotnēji šāviena pēdas tika pētītas ar tradicionālām analītiskās ķīmijas metodēm - dažādām krāsu reakcijām un  kontakdifūzijas metodi. Tad, pilnveidojoties analītiskajai aparatūrai, parādījās spektroskopiskās metodes. Šā gadsimta sākumā Latvijā pirmo reizi ekspertīzēs sāka izmantot skenējošo elektronu mikroskopu, kas aprīkots ar speciālu analizatoru. Minētā metode ļāva noteikt ļoti maza izmēra (daži mikroni) šāviena paliekas uz personas rokām un apģērba. Tādēļ ļoti svarīgi bija nodrošināt, ka VTEB iesniegtie paraugi netiek nejauši piesārņoti no šāviena produktiem, kas rodas, veicot eksperimentālos šāvienus biroja telpās. Tālab tika pieņemts lēmums birojā veikt tikai šāviena pēdu ekspertīzes.

Tomēr praksē viena notikuma izmeklēšanas laikā bieži vien ir nepieciešama informācija par pielietotā šaujamieroča īpatnībām, kā arī jāiegūst eksperimentālie salīdzinošie paraugi. Tādējādi ir izveidojusies sadarbība starp KP un VTEB. Praktiski iznāk tā, ka cietušo personu apģērbs un sašautie objekti tiek pētīti KP, bet no šāvēja noņemtās pēdas un viņa apģērbs - gluži citā vietā VTEB, kas līdz minimumam izslēdz izpētes objektu piesārņošanos ekspertīzes laikā.

Šobrīd biroja eksperti šāviena produktu pētīšanai lieto firmas FEI skenējošo elektronu mikroskopu "Qunta 200", kas aprīkots ar enerģiju dispersijas spektroskopu, izmantojot speciālu datorprogrammu. Ar līdzīgām iekārtām pašlaik darbojas visās tiesu ekspertīžu laboratorijās gan Eiropas, gan arī ASV, Kanādā un citās valstīs. Faktiski šobrīd jautājums ir ne par to, cik mazu daļiņu atrast, bet kā pareizi izskaidrot ekspertīzē iegūtos rezultātus, kā tos prezentēt tiesā. Tādēļ svarīgi ir laiku pa laikam ražotājiem tikties ar ekspertiem, iepazīstināt ar jaunākajiem sasniegumiem, kā arī ekspertiem izspriest jautājumus par iegūto rezultātu vienotu interpretāciju.

Savukārt valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju veido un glabā Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centrs, un kārtību, kā tas notiek, regulē īpaši Ministru kabineta noteikumi.

Kādi ir ekspertīžu veidi saistībā ar šaujamieročiem?

Izmeklējot noziegumus, kas saistīti ar šaujamieroču pielietošanu, pamatā vienmēr ir nepieciešama tiesu ballistiskā ekspertīze un šāviena pēdu ķīmiskā ekspertīze.

Ballistiskās ekspertīzes ietvaros svarīgi ir atrisināt jautājumu, vai priekšmets ir vai nav šaujamierocis un, ja ir, kādai šaujamieroču kategorijai tas pieder. Atkarībā no šīs klasifikācijas var būt atšķirīgs nozieguma sastāvs un kvalifikācija. Praksē ir bijuši gadījumi, ka persona ir nošauta ar priekšmetu, kura tehniskie parametri neatļauj to klasificēt kā šaujamieroci. Bet bijis arī tā, ka cilvēks tiek saukts pie kriminālatbildības par priekšmeta neatļautu glabāšanu, kas ekspertīzē atzīts par šaujamieroci, taču viņš to nav zinājis.

Otrs svarīgs jautājums ir par šaujamieroča tehnisko stāvokli un iespējām noteiktos apstākļos notikt šāvienam bez nospiešanas uz mēlītes. Tā var notikt, pārvietojot šaujamieročus, tiem krītot vai arī būt satricinātiem skrienot, lecot, aizstāvoties. Atmiņā nāk samērā vecs notikums, ka mednieks nošāva pats sevi, sitot aizšautu meža zvēru ar pielādētas bises laidi.

Tomēr pats svarīgākais ir jautājums, vai noziegumā pielietotā lode un čaula ir izšauta no aizdomās turētajai personai izņemtā šaujamieroča - šaujamieroča identificēšana pēc izšautajām lodēm un čaulām. Lode paliek notikuma vietā, ieroci noziedznieks paņem līdzi vai iznīcina. Eksperta secinājums par identitāti ir saikne, kas "sasien" kopā notikuma vietu ar aizdomās turēto šaujamieroci.

Šaujamieroča identifikāciju vienmēr veic eksperts: viņš ir tas, kurš novērtē izpētāmajā lodē vai čaulā konstatēto pazīmju sakritību ar pēdām uz eksperimentālajiem paraugiem. Izmantojot moderno digitālo tehnoloģiju iespējas, šodien nav grūti no apaļas virsmas iegūt attēlu plaknē, turklāt trijās dimensijās, un salīdzināt pazīmes. Lai arī praksē šad un tad vēl pielieto salīdzinošo mikroskopu, tā ēra ir pagājusi.

Runājot par šāviena pēdu ekspertīzēm, svarīgi ir nodalīt šāviena pēdas uz mērķa (cilvēka, meža zvēra, transportlīdzekļa) no pēdām uz šāvēja. Pirmās grupas pēdas, analizējot to morfoloģiskās pazīmes un ķīmisko sastāvu, ļauj noteikt tādus izmeklēšanai svarīgus faktus kā pielietotās munīcijas veidu, šāviena virzienu un atsevišķos gadījumos šāviena attālumu, kas kopumā ļauj rekonstruēt notikuma situācijas.

Pētot šāviena pēdas uz aizdomās turētās personas ķermeņa daļām (rokām, sejas, matiem), apģērba un priekšmetiem, kas atradās šāviena tiešā tuvumā, ir iespējams spriest par personas vai objektu saistību ar šāviena faktu un pēc tam, analizējot kopsakarā ar citiem lietā esošajiem faktiem, noteikt pat to, ka persona ir izdarījusi šāvienu.

Ja cilvēks pēc ieroča lietošanas ir ļoti rūpīgi nomazgājies, iznīcinot visas pēdas, vai arī tad jūs kaut ko varat savā mikroskopā saskatīt?

Kaut kas vienmēr saglabāsies, kaut vai ādas porās. Jo mazākas ir daļiņas, ko varam analizēt, jo lielāka ir varbūtība, ka rezultāts būs pozitīvs. Jāteic – jo dziļāk ejam mikropasaulē, jo vairāk interesanta varam konstatēt, bet tam ir nozīme tikai tad, ja atklātajos faktos protam saskatīt likumsakarības, korelāciju ar attiecīgo notikumu.

Te gan arī jāpiebilst, ka vairumam no ekspertīžu pieprasītājiem nav pietiekami dziļas izpratnes par pēdu veidošanās procesiem, un viņi bieži ir neapmierināti, ka ekspertīzes ceļā netiek norādīts konkrētais šāvējs. Piemēram, ja cilvēks, kas tiek turēts aizdomās par šaujamieroča lietošanu, valkājis kaut kur sadabūtu zemessarga vējjaku, kuras bijušais īpašnieks ir lietojis ieroci, tad uz apģērba atklātās šāviena pēdas nevar kalpot par neapgāžamu pierādījumu tieši šā nozieguma izdarīšanā.

No jūsu sacītā izriet jautājums - vai izmeklētāji pietiekami prasmīgi un rūpīgi savāc pierādījumus?

Notikumu, noziegumu un tiesas zāli vieno pierādījumu ķēde. Tajā jebkurš posms var būt vājākais, un ķēde plīst tieši vājākajā posmā. Tādēļ ir svarīgi, lai visi ķēdes posmi būtu stipri, kas iespējams tikai profesionālā ekspertu un izmeklētāju sadarbībā. Turklāt - ne tikai izmeklētāju, bet arī apsūdzības uzturētāju un tiesas sadarbībā ar ekspertiem. Jo zinošāks ir izmeklētājs, advokāts un citi procesā iesaistītie speciālisti, jo šī lieta būs skaidrāka un saprotamāka.

Svarīgi, lai lietiskais pierādījums tiktu atrasts, izņemts un iesaiņots pareizā veidā, lai tas uzglabāšanas procesā nemainītos vai nepiesārņotos, lai ekspertam būtu pietiekama informācija par notikuma apstākļiem, lai izmeklētājs, prokurors un tiesa pareizi izprastu ekspertīzes rezultātus un mācētu tos korekti interpretēt. Bieži vien praksē problēmas rodas, kad eksperta secinājumi nav kategoriski, bet ar noteiktu varbūtības pakāpi. Šajos gadījumos eksperta izsmeļošs skaidrojums tiesas sēdē vai tiesneša konsultācija ar ekspertu par secinājumu skalas izpratni (pat ne saistībā ar konkrēto lietu) var būt ļoti nozīmīga pareizai situācijas novērtēšanai.

Pastāstiet par kādiem raksturīgiem piemēriem no savas prakses!

Tas būtu grūti, jo tad vajadzētu sarakstīt veselu grāmatu. Manā praksē neinteresantu lietu nav bijis. Katrā lietā ir kaut kas atšķirīgs, pamācošs. Pēdējā laikā ir bijušas daudzas interesantas lietas, bet par tām mēs, eksperti, nerunājam, jo izpētē iegūto informāciju drīkstam izpaust tikai ekspertīzes noteicējam.

Ja nu tomēr, tad prātā nāk slepkavības lieta, kur dzīvoklī tika atrastas divas nošautas personas, divas čaulas, bet viena lode. Logs bija atvērts, tādēļ izmeklēšanas sākotnējā versija bija, ka viena no lodēm ir izlidojusi caur to. Veicot ekspertīzi, izrādījās, ka pazudusī lode iekritusi nošautās sievietes halāta kabatā, kas slepkavības lietā netika pienācīgi apskatīts.

Ir bijis gadījums, ka daži smilšu graudiņi medību lodes virsmā ir ļāvuši pierādīt rikošeta faktu no ceļa virsmas nejaušas slepkavības gadījumā medībās. Gribu uzsvērt - eksperta darbā nav maznozīmīgu lietu. Svarīgi ir pievērst tām uzmanību, tās sameklēt un pareizi izskaidrot.

Kā jūs kļuvāt par ekspertu?

Birojā līdztekus studijām sāku strādāt 1979.gadā. Tolaik Tiesu ekspertīžu laboratorijas vadītājs bija Valdis Birkavs, un viņš vienam no universitātes Ķīmijas fakultātes pasniedzējiem bija jautājis – vai kāds no studentiem nevēlētos kļūt par tiesu ekspertu. Atceros, tā bija analītiskās ķīmijas nodarbība, kad pasniedzējs izteica šo piedāvājumu. Es uzreiz pacēlu roku, kaut gan man nebija ne mazākā priekšstata par šo profesiju. Taču mani ārkārtīgi ieinteresēja tas, ar ko laboratorijā nodarbojās. Jo man ļoti patīk meklēt nezināmo. Šis ir darbs, kurā pēc dažiem zināmiem faktiem mēģinām noskaidrot pagātnes notikumus. Diplomdarbu izstrādāju par iznīcinātām reljefām numuru zīmēm gan ieročiem, gan automašīnām, un ieteicu jaunu ķīmisku reaktīvu numuru atjaunošanai. Vispirms es apguvu eksperta specialitāti par šāviena pēdām, pēc tam – par šaujamieročiem, un tolaik biju vienīgais visā valstī, kas pārzināja šīs abas jomas. Deviņdesmito gadu sākumā zemā atalgojuma dēļ gan atsaucos darba piedāvājumam Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālistikas nodaļā, kur no inspektora kriminālista, kas braukāja pa noziegumu vietām, uzkalpojos līdz nodaļas vadītājam, bet - pēc trim gadiem tomēr atgriezos. Kaut gan jāteic, īsti no nebiju aizgājis, jo līdztekus turpināju rakstīt ekspertīzes arī savā bijušajā laboratorijā.

Jāatzīst, pēc savas būtības esmu pētnieks un mani nevilina administratīvās un menedžmenta lietas, kaut arī esmu centies to darīt pēc labākās sirdsapziņas. Tāpat kā strādāju ar ekspertīzēm. Ir bijis, ka ekspertīzes atzinumu jau uzrakstu, bet analizēju to vēlreiz un vēlreiz, un, kamēr man nav pilnīgas pārliecības, kamēr sevī neesmu "nokāvis" visus "pret", tikmēr to izdot nevaru. Uzskatu, ka mēs ar savu atzinumu, ar saviem secinājumiem tomēr lemjam par cilvēku likteņiem, un tā ir liela atbildība. Kaut vai, piemēram, šī smagā Jēkabpils lieta: nenoliedzu, šie cilvēki visi ir bandīti, ko pierādījuši ar savu rīcību, bet viņus drīkst apsūdzēt tikai par tām lietām, ko varam pierādīt, ka viņi patiešām ir izdarījuši. Man šajā lietā ir savs viedoklis, un es arī Augstākajā tiesā liecināšu par to, kā manā izpratnē kurš ir šāvis.

Mums ir jāmēģina maksimāli ar savām zinātniskajām metodēm, zināšanām un pieredzi noskaidrot un tuvoties patiesībai. Mēs, eksperti, nestrādājam ne apsūdzībai, ne aizstāvībai, bet Temīdai, tam, lai varētu noskaidrot to, kas īstenībā noticis.

Jā, par vienu lietu, ko uzskatu par sava mūža labāko lietu, tomēr pastāstīšu. Tas bija sen, PSRS sabrukuma laikā. Pie manis pēc palīdzības vērsās kāda māte no Jūrmalas, kura no armijas saņēma savu dēlu cinkotā zārkā ar paskaidrojumu, ka viņš izdarījis pašnāvību. Māte pašnāvībai neticēja, bet zārku atvērt nedrīkstēja, un dēls tika apglabāts. Pēc kāda laika viņa saņēma dēla personiskās lietas, tostarp arī karaklausības grāmatiņu, caur kuru izgājusi lode. Citu pierādījumu faktiski nebija, bet pēc šāviena pēdām jau sākotnēji redzēju, ka izteiktā versija īsti neatbilst patiesībai. Tad nelaiķa tēvs, kas pats bija armijas cilvēks, sagādāja daudzas vecas identiskas apliecības un arī formas jakas, es veicu virkni eksperimentu un devu atzinumu, ka šajā gadījumā faktiskie apstākļi neatbilst armijas paskaidrojumā fiksētajam. Pamatojoties uz šo ekspertīzi, tika atsākts kriminālprocess, ar Gorbačova pavēli tiku uzaicināts ierasties Maskavas Augstākajā tiesā un piedalīties lietas izmeklēšanā. No Latvijas biju es un daktere Volksone no Tiesu medicīnas centra; līķa ekshumācijā apstiprinājās tas, ka mana versija ir pareiza: šauts bija no aizmugures, un tālākajā izmeklēšanā atklājās, ka tika pierādīts, ka slepkavību izdarījis praporščiks, lai novāktu šo kareivi kā savu noziedzīgu darbību liecinieku. Tiesas procesā izvērsās liela izmeklēšana un tika bargi sodītas vairākas šajā lietā iesaistītās personas. Tas patiešām ir gandarījums, ka tu vari ar savām zināšanām apgāzt gluži pretējus viltotus pierādījumus un panākt taisnību.

Vai jums iznāk braukt arī uz notikumu vietām?

Pēdējā laikā vairs ne. Bet senāk ļoti bieži braucu; manas ekspertīzes īpatnība bija tā, ka vēl taisīju arī šāvienu apstākļu ekspertīzes. Kad pietrūka datu, tie bija jāmeklē uz vietas. Tagad, kā jau minēju, esam specializējušies šāviena pēdu ekspertīzē, kur viss process ir sertificēts un ārpus laboratorijas faktiski nestrādājam. Tas ir izmeklētāju darbības lauks.

Bet kas pēta šāvienu apstākļus?

Kā eksperts faktiski neviens to nedara. Vienīgi varu piebilst – kad sāku strādāt policijā un braucu uz notikumu vietām, man bija gluži citas darba metodes un pieeja notikuma vietai, jo es zināju, kas ir vajadzīgs laboratorijā ekspertiem, kas man ir jāatrod. Savukārt, pēc trim gadiem atgriežoties laboratorijā, pēc mums nodotajiem pierādījumiem sapratu, kāpēc un kas ir noticis, jo man bija zināms viss "ķēķis" notikuma vietā.

Ideālākais būtu, ja eksperti kādu laiku varētu stažēties, kopā ar policistiem dodoties uz notikumu vietām – viņi savstarpēji cits citu bagātinātu; ir ļoti labi, ja ekspertam ir arī kriminālista zināšanas un otrādi. Bet arī jāatzīst – eksperts kā speciālists nekad nevar sasniegt savas profesionalitātes pilnību – katra diena, katrs gadījums dod papildu informāciju. Arī šajā sanāksmē eksperti nāks klajā ar savas prakses īpašajiem gadījumiem, ko kopīgi analizēsim. Vairāk nekā desmit gadus Latvijas Universitātē pasniedzu studentiem tiesu ķīmijas kursu, un tad man jautā – kādām īpašībām ir jābūt tiesu ekspertam? Mēdz teikt – ir jābūt entuziasma dzirkstelītei. Es saku – ar dzirkstelīti ir par maz, ir jābūt kārtīgai liesmai – kamēr viņš nedeg par savu darbu, pozitīvāko rezultātu nebūs.

Ierindas cilvēkam ir tāds priekšstats, ka Latvijā ar šaujamieroču lietām ir diezgan mierīgi. Pa laikam konfiscē kādus nelegālus ieročus, diezgan reti dzirdams par šaušanām... Mēs laikam visu nezinām? No jūsu skatupunkta laikam nav tik mierīgi?

Nē, mierīgi nav. Ir ļoti daudz lietu, tiek izņemts daudz nelegāli glabātu ieroču, un nav saprotams, ko cilvēki domā, šādi rīkojoties, jo riskam pakļauj citu dzīvības. Ir arī pašnāvību lietas, kurās pēdējā laikā izmanto šaujamieročus.

Kā eksperta darbu ietekmē normatīvais regulējums?

Manuprāt, svarīgs ir jautājums par komplekso ekspertīzi. Dažādos likumos (piemēram, Tiesu ekspertu likumā un Kriminālprocesa likumā) regulējums ir atšķirīgs. Atšķirīga ir arī procesos iesaistīto personu izpratne par vienu un to pašu jēdzienu. Bieži vien šaujamierocim tiek noteikta kompleksā daktiloskopiskā, DNS un ballistiskā ekspertīze. Manā izpratnē, vairums no uzdotajiem jautājumiem nav risināmi kompleksā veidā, jo neprasa vairāku nozaru speciālistu viedokļu sintēzi. Vēl jo vairāk - šāda kompleksas ekspertīzes burtiska izpilde ir saistīta ar simtprocentīgu eksperta kompetences robežu pārkāpšanu. Tā neveicina izpētes procesa ātru norisi. Jautājums - vai priekšmets ir vai nav šaujamierocis, vienmēr būs tikai eksperta ballista kompetencē, līdzīgi kā jautājums, vai uz šaujamieroča ir vai nav konkrētās personas bioloģiskais materiāls, vienmēr būs risināms DNS ekspertīzē.

Jūs jau par to ieminējāties, tomēr – kāda ir eksperta atzinuma loma tiesas procesā?

Manā skatījumā, ekspertīzes iestāde ir servisa organizācija, kas nodrošina procesa virzītāju, tai skaitā arī tiesu, ar zinātniskajiem pierādījumiem. Attīstoties zinātnei, pilnveidojoties tehnoloģijām, būtiski paplašinās zinātniskā pierādījuma iespējas un tātad arī loma gan notikuma vietas apskates, gan arī izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā. Kā piemērs šeit var būt šāviena pēdu izpēte. Kamēr valstī nebija šādas izpētes iespējas, ekspertīzes netika noteiktas. Tagad ekspertīžu skaits ar katru gadu pieaug, kas liecina par ekspertīzē konstatējamā fakta nozīmīgumu. Eksperta atzinums ir instruments, kas jālieto pēc nozīmes īstajā brīdī un paredzētajā veidā. Fakti, kas zinātniski noskaidroti un iekļauti eksperta atzinumā, noteikti veicina tuvošanos patiesībai. Svarīgākais, ka eksperts lietas uztver no objektīvās un zinātniskās puses. Arī atšķirīgi eksperta atzinumi veicina tuvošanos patiesībai, ja tiek konstatēti atšķirību iemesli. Svarīgākais, lai ekspertīzes mērķis būtu izpētes objekta vispusīga un zinātniski pamatota izpēte, būtisku faktu konstatēšana un korekta secinājumu izdarīšana.  

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU