Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane ministrus informēja, ka plāna projekta galavariants valdībā bijis iesniegts jau 3. jūnijā, bet valsts budžeta grozījumu izstrādes dēļ šo plānu līdz šim nav izdevies skatīt, vēsta BNS. Pēdējā publiskā apspriešana pārvaldes, kā arī civildienesta optimizēšanas plānam bija 15. maijā, un pēc šajā diskusijā izteiktajiem priekšlikumiem dokuments vēl precizēts.
Steidzami – šogad un trijos gados darāmais
Dokuments sagatavots atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā šā gada februārī Valsts kancelejai dotajam uzdevumam – izmantojot Pasaules bankas tehnisko palīdzību, sagatavot un līdz 2009. gada 1. jūlijam iesniegt Ministru kabinetā pasākumu plānu par valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanu.
Līdz 1. maijam ir notikusi plāna sabiedriskā apspriešana. Projekts atbilstoši ir papildināts un precizēts. Daudzi priekšlikumi par konkrētiem trūkumiem valsts pārvaldē, kas nav saistīti ar sistēmiskām izmaiņām, tiks risināti atsevišķi, uzdodot atbildīgajām ministrijām rast risinājumus situācijas uzlabošanai. Ņemot vērā saspringto 2009. gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanu, daļa no optimizācijas plāna sākotnējā projektā ieteiktajiem pasākumiem jau tiek īstenoti, tādēļ plāna beigu versijā netiek iekļauti, kopsavilkumā norāda dokumenta sagatavotāji.
Pasākumu plāns izlasāms valdības mājaslapā: MK 25. jūnija sēdes darba kārtības jautājumos. Tā rīcības daļa strukturēta četros virzienos.
A rīcības virziens: maza valsts pārvalde
Pasākumi paredzēti samērīgas valsts pārvaldes izveidei Latvijā. Reformu mērķis nav procentuāla un mehāniska valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana, bet gan tādas valsts pārvaldes izveidošana, kas valstij veicamās funkcijas pildītu efektīvāk. Tas ietver gan optimālu valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, gan pārskatāmu struktūru, gan pārdomātu un efektīvu iestāžu iekšējo uzbūvi. Pašreizējā valsts budžeta fiskālajā situācijā nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt visas valstij piekrītošās funkcijas, to veikšanas turpināšanas un resursu piešķiršanas lietderīgumu (cilvēku, finanšu un laika resursi), kā arī iespējamos risinājumus funkciju īstenošanas efektivitātes paaugstināšanai, uzsvērts darbu preambulā.
"Valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu apjomam, intensitātei un kvalitātei ir jābūt atbilstošai saņēmēju pieprasījumam. "
Īstermiņa pasākumos ietverti septiņi uzdevumi, tostarp Publisko aģentūru likuma un likuma “Par budžetu un finanšu vadību” grozījumu izstrāde, mainot aģentūru finansēšanas modeli. Grozījumi Finanšu ministrijai jāizstrādā līdz 15. septembrim. Savukārt Valsts kancelejai līdz 15. decembrim jāīsteno funkciju auditi atbilstoši MK šim gadam apstiprinātajam plānam. Šogad plānoti vismaz desmit auditi, risinot valsts pārvaldes darbības optimizācijai svarīgas problēmas (valsts reģistru savietojamība, kontroles un sertifikācijas iestāžu skaits un apjoms, lai mazinātu administratīvos šķēršļus un slogu uzņēmējdarbībai utt.).
Auditi iekļauti arī vidējā termiņa pasākumos – tie tiks regulāri turpināti.
Līdz 2010. gada 1. maijam jāizstrādā modelis par iespējām centralizēt atbalsta (administratīvās) funkcijas vai nodot tās privātajam sektoram, vērtējot arī ekonomisko izdevīgumu un šādas rīcības tiesiskās sekas. Tas jādara Valsts kancelejai kopā ar citām valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kas ir ieinteresētas līdzdarboties modeļa izstrādē.
Pārskatāmībai dokumentā ir salīdzinošā tabula, kurā atspoguļoti arī kaimiņvalstu dati.
Rezultāti un to rādītāji īstenoto pasākumu novērtēšanai
Nr.p. |
Politikas rezultāta formulējums |
2007. |
2008. |
2009. |
2010. |
1. |
Latvijas Republikas valsts pārvaldē (gan tiešajā pārvaldē, gan pašvaldībās, neskaitot izglītību un veselības aprūpi) nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju skaitā nepārsniedz kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā) nodarbināto īpatsvaru (salīdzinājumam izmantoti EUROSTAT dati) |
3,7% |
3,8% |
3% |
samazinās |
Lietuva (3,384 miljoni iedzīvotāju / 83,3 tūkstoši valsts pārvaldē nodarbināto) |
2,4% |
2,4% |
Nav datu |
Nav datu |
|
Igaunija (1,337 miljoni iedzīvotāju / 38,4 tūkstoši valsts pārvaldē nodarbināto) |
2,9% |
2,8% |
Nav datu |
Nav datu |
|
2. |
Vispārējās valdības sektora izdevumu īpatsvars IKP Latvijas Republikā nepārsniedz atbilstošo rādītāju kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā) (salīdzinājumam izmantoti EUROSTAT dati) |
35,9% |
39,5% |
Nav datu |
Nav datu |
Lietuva |
35,2% |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
|
Igaunija |
35,5% |
Nav datu |
Nav datu |
Nav datu |
Jāpiebilst, tabulas dati nerada pārliecinošu priekšstatu, ka Latvijā patiešām būs maza valsts pārvalde. Vispirms jau tāpēc, ka kaimiņi jau vairākiem lāgiem šogad, mazinot izdevumus, reformē arī valsts pārvaldi. Un – vēl jau ir jautājums par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās tendencēm.
B rīcības virziens: profesionāla valsts pārvalde
Valsts pārvaldes darbības kvalitāte ir atkarīga no tajā strādājošo profesionālās kompetences, pieredzes un zināšanām. Lai paaugstinātu valsts pārvaldē strādājošo profesionalitāti un nodrošinātu efektīvu un uz rezultātiem vērstu vadības funkcijas īstenošanu, nepieciešams paaugstināt iestāžu vadītāju kompetenci un arī krīzes laikā nodrošināt valsts pārvaldē strādājošo profesionālās kvalifikācijas celšanu, norādīts dokumentā.
Šīs vasaras darbos plānā ir likumprojekta “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu” izstrāde. (Likumprojekts šopavasar jau tika prezentēts dažādās auditorijās, izraisīja teju vai skandālu un ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.)
Līdz 1. septembrim jāizstrādā grozījumi Valsts civildienesta likumā un MK noteikumos, atceļot atlikušos pabalstus (ceļa izdevumiem, mācību maksai) un samazinot komandējumu dienas naudu.
Savukārt līdz septembra beigām tiks sagatavoti kritēriji valsts pārvaldes vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai, kas tiks iekļauti MK noteikumos par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darbības novērtēšanu (šo MK noteikumu projekts ir iesniegts valdībā).
Vidējā termiņā paredzēti vadības funkciju auditi, valsts pārvaldes darbinieku kvalifikācijas celšanas mehānismu pilnveidošana. Rezultāti tiks salīdzināti ar Lietuvas un Igaunijas datiem un vērtēti pēc Pasaules bankas noteiktajiem parametriem.
C rīcības virziens: uz iedzīvotājiem vērsta valsts pārvalde
Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu ir jāveic tiešās valsts pārvaldes reģionos sniegto pakalpojumu optimizācija, īstenojot vienas pieturas aģentūras principu un apvienojot vienā pakalpojumu centrā gan tiešās pārvaldes iestāžu, gan pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību. Valsts pārvaldes iestāžu sniegto pakalpojumu apjomam, intensitātei un kvalitātei ir jābūt atbilstošai saņēmēju pieprasījumam.
"Arī sadaļā “Valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā” rezultativitāte tiks svērta saskaņā ar Pasaules bankas kritērijiem, kuros atslēgas vārdi ir “korupcijas kontrole”. "
Konkrēto darbu saraksts liecina, ka līdz 1. septembrim ir jāpilnveido tiesību aktu anotāciju sistēma, kas nepieļautu ar jauniem likumiem radīt papildu slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām. Līdz 1. augustam ir jāsagatavo metodiskie norādījumi par ES tiesību normas pārņemošu tiesību aktu pārskatīšanu, lai vienkāršotu nacionālo tiesību aktu redakcijas un iespēju robežās – arī administratīvās procedūras.
Vidējā termiņā jāizstrādā iestāžu darbības stratēģijas, to sasaiste ar budžetu, kā arī ar nozaru prioritātēm.
D rīcības virziens: valsts pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā
Uzticības līmenis valsts pārvaldei ir ļoti zems. Lai kaut nedaudz atgūtu sabiedrības uzticību, papildus jau iepriekš aprakstītajiem pasākumiem, lai izveidotu mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu valsts pārvaldes sistēmu, nepieciešams īstenot stingrus taupības pasākumus un ieviest vēl lielāku atklātību valsts pārvaldes iestāžu darbībā, šāda apņemšanās izteikta dokumentā.
Līdz 1. jūlijam jāsagatavo MK rīkojums par noteiktu izdevumu veidu (elektronisko sakaru pakalpojumi, degviela, autoparka uzturēšana, apmācības, sabiedriskās attiecības, sponsorēšana) turpmāku samazināšanu papildus jau izstrādātajiem 2009. gada budžeta grozījumiem. Šā pasākuma mērķis ir papildus jau veiktajiem budžeta samazinājumiem nodrošināt vēl lielāku līdzekļu ekonomiju tieši administratīvo izdevumu sfērā.
Līdz 1. novembrim jāizstrādā grozījumi 2007. gada 6. marta MK noteikumos Nr. 171 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, nosakot kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes publicē informāciju par noslēgtajiem līgumiem un to īstenošanas progresu, kā arī izlietotajiem līdzekļiem, ciktāl to pieļauj nacionālās drošības un valsts aizsardzības intereses vai normatīvie akti, kas regulē klasificētās informācijas apriti.
Plāna darbos ierakstīts, ka līdz 1. augustam papildus nepieciešams izstrādāt risinājumu, lai internetā brīvi būtu pieejama informācija par valsts pārvaldes iestāžu katru dienu veiktajām transakcijām. Valsts kases mājaslapā nepieciešams atjaunot sadaļu, kurā ikviens interesents varētu iepazīties ar katras valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskajām personām veiktajiem pārskaitījumiem.
Jāpiebilst, ka šai plāna D sadaļai par strādāšanu visas sabiedrības labā viss darāmais ir steidzams.
Un arī šajā sadaļā rezultativitāte tiks svērta saskaņā ar Pasaules bankas kritērijiem, kuros atslēgas vārdi ir “korupcijas kontrole”.
Plānu vērtēs regulāri
Par plāna īstenošanu visā valsts pārvaldē atbildīgi ir valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji, kuri vada pie konkrētiem plāna pasākumiem norādītās atbildīgās institūcijas.
Par pārskatu sagatavošanu par optimizācijas plāna īstenošanas progresu un sasniegtajiem rezultātiem ir atbildīga Valsts kanceleja, iekļaujot to ikmēneša atskaitē par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošanas plānu, kas nodrošina ikmēneša atskaišu sagatavošanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem, kā arī reizi gadā (vai pēc pieprasījuma) sagatavo un iesniedz MK informatīvo ziņojumu.
No Saeimas tribīnes par strukturālajām reformām
“Ja mēs runājam par strukturālajām reformām, tas ir kļuvis par modes vārdu, bet visiem jāsaprot, ko tas nozīmē. Tas nozīmē – labāk, efektīvāk, ar mazāku ierēdņu skaitu pārvaldīt mūsu valsti. Un, ja mēs paskatāmies uz pēdējā gada notikumiem, tad tiešām jāatzīst, ka valsts pārvaldē tauku slānis ir bijis sevišķi biezs, jo tikai šodien, kad ir ievērojami samazināti ministriju budžeti, mēs redzam, ka sākas darbs pie strukturālajām reformām,” Valsts prezidents Valdis Zatlers atgādināja par uzdevumu visiem, uzrunājot parlamentāriešus 9. Saeimas 2009. gada Pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē 18. jūnijā.