VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
03. martā, 2010
Lasīšanai: 5 minūtes
8
8

Garantijas uzņēmējiem – vai būs vienuviet?

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Februārī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē valsts kontroliere Inguna Sudraba aicinājusi izvērtēt SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” un valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” apvienošanas iespējas.
Kā šādu ieteikumu vērtē šo iestāžu vadītāji un atbildīgie nozaru ministri?

Uzziņai

Valsts akciju sabiedrība „Lauku attīstības fonds” dibināta 1994. gadā ar sākotnējo mērķi lauku uzņēmējiem izsniegt īstermiņa un ilgtermiņa kredītus. Patlaban Lauku attīstības fonds garantē kredītus lauku uzņēmējiem Latvijas bankās, tādējādi atvieglojot lauksaimniekiem iegūt līdzekļus investīcijām saimniecību modernizācijai un uzņēmējdarbības efektivizēšani.

SIA „Latvijas Garantiju aģentūra”, kas kā bezpeļņas organizācija dibināta 1998. gadā ar mērķi sniegt komersantiem atbalstu kredītresursu piesaistīšanā, patlaban ir valsts kapitālsabiedrība, kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir Ekonomikas ministrija. Kopš 2003. gada Latvijas Garantiju aģentūra palīdz uzņēmējiem piesaistīt jaunas investīcijas savas darbības paplašināšanai, nodrošinot mehānismu, kā komersanti var saņemt finanšu atbalstu inovatīvu biznesa ideju realizācijai, saņemot garantiju kredīta vai līzinga ieguvei Latvijas komercbankās.

LV.LV jautā

Kā vērtējat iespēju apvienot valsts akciju sabiedrību „Lauku attīstības fonds” un SIA „Latvijas Garantiju aģentūra”?

Valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” valdes priekšsēdētājs Andris Kirstuks:

„Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra sēdē (prot. Nr. 84, 51.§ 3. punkts) atbalstīja koncepciju „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par Attīstības banku”. Koncepcijā paredzēts izvērtēt iespēju pievienot citus valsts atbalsta instrumentus Attīstības bankai.”

Foto: Aigars Jansons, A.F.I
SIA „Latvijas Garantiju aģentūra” direktors Ivars Golsts:

„Kā jebkurā apvienošanas gadījumā, arī šajā ir jāizvērtē iespējamie ieguvumi un izdevumi iepretim izvirzītajam mērķim. Lai gan man nav zināms konkrēts mērķis, kas būtu jāsasniedz apvienojoties, varētu lēst, ka šajā gadījumā potenciālie ieguvumi/ izdevumi ir šādi:

  • No administratīvā viedokļa. Ietaupījums uz iespējamu nelielu personāla samazinājumu iepretim izdevumiem, kas saistīti ar pāreju no divām struktūrām uz vienu - darbības procedūru salāgošana, datu bāzu savietošana, pāriešana uz citām telpām utt.,
  • No pārvaldības viedokļa. Protams, klientiem būtu ērtāk, ja atbalsts gan lauksaimniecības primārajai ražošanai, gan citiem darbības veidiem būtu saņemams vienuviet. Taču jāņem vērā, ka lauksaimnieciskajai ražošanai ir atšķirīga specifika no cita veida ražošanas, turklāt - Eiropas Savienībā tās tradicionāli ir nodalītas un klientu grupas praktiski nepārklājas. Protams, sava loma varētu būt pieredzes apmaiņai starp iestādēm, tomēr to ir iespējams panākt arī citādos veidos.”

Foto: Valda Kalniņa, A.F.I
Finanšu ministrs Einars Repše:

„Starptautiskie partneri jau vairākkārt atzinīgi ir novērtējuši Latvijas valdības paveikto budžeta deficīta samazināšanā, kā arī veiktajās reformās. Taču mums aizvien jāturpina strādāt pie strukturālo reformu kvalitatīvas īstenošanas, lai paaugstinātu publiskās pārvaldes efektivitāti, koncentrējot tās darbību un optimizējot veicamās funkcijas, orientējoties uz mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu publisko pārvaldi.”

Foto: Māris Kaparkalējs, LV
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs:

„Šis jautājums jāskatās kontekstā ar iecerētās Attīstības bankas veidošanas koncepciju. Uzskatu, ka Lauku attīstības fonds strādā labi, veiksmīgi nodrošina garantiju pieejamību kredītu saņemšanai vai esošo kredītu restrukturizācijai. Fonds papildus garantē apgrozāmo līdzekļu iegādi lauksaimniecības produkcijas ražošanai, zivsaimniecībai, kā arī kooperatīvajām sabiedrībām un lauksaimniecības produkcijas pārstrādei. Tālab pašlaik, kamēr vēl nav skaidra Attīstības bankas koncepcija, neredzu citu veiksmīgāku modeli, kas nodrošinātu lauksaimniekiem garantijas kredītu saņemšanai.”

Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
Ekonomikas ministrs Artis Kampars:

„Priekšlikumu apvienot Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku atbalsta fondu vērtējam pozitīvi, pat vēl vairāk - šīs iniciatīvas tālāko attīstību rosinām skatīt jaunveidojamās Attīstības bankas kontekstā. Uzskatām, ka valsts atbalstītu finanšu instrumentu - aizdevumu, garantiju, atbalstu riska kapitālam - ieviešanu nepieciešams koncentrēt vienā iestādē, kas būtu gan ērtāk un pieejamāk uzņēmējiem, gan efektīvāk no administrēšanas viedokļa.”

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI